Kafejnīca "Stieres" atrodas Jūrmalas – Kolkas ceļa (P 131) malā – kempinga „Stieres” teritorijā. Piedāvā mājas virtuvi visām ēdienreizēm. Maltīti gatavo no Latvijas zemnieku audzētiem dārzeņiem, salātiem, zaļumiem. Zivju ēdieni ir no vietējo zvejniecības uzņēmumu ķertā vai pārstrādātā loma. Piedāvā dažādu svinību galdu klāšanu.

Latviešu virtuve: Aukstā zupa, siļķe ar kartupeļiem un biezpienu, kartupeļu un plānās pankūkas, rosols, vietējo zemeņu zupa.

Latvijas un Lietuvas laukos ir daudz saimniecību, kurās saimnieki paši gan audzē izejvielas, gan ražo pārtikas produktus, laika gaitā izkopjot tradicionālās receptes līdz pilnībai. Nelielo ražošanas apjomu dēļ šīs delikateses reti nonāk lielveikalos, tādēļ ir vērts aizbraukt gardēžu tūrē uz laukiem un nodoties garšu baudai.

Ceļojuma sākumpunkts ir Viļņa, no turienes dosieties uz Traķiem (Trakai), kur karaītu etnogrāfiskajā muzejā iepazīsiet etniskās minoritātes – karaītu – ēdienus. Pēc tam ieskats lietuviešu lauku dzīvē 18.-20.gs. Rumšiškes (Rumšiškės)etnogrāfiskajā muzejā. Braucot caur Kauņu, nonāksiet medus saimniecībā, kur var iegādāties ne tikai medu un vaska sveces, bet arī nogaršot medalu. Pakrojas muižā (Pakruojo Dvaras) iejutīsities 19. gadsimta muižnieku dzīves vidē un restorānā baudīsiet muižas ēdienus. Ceļa turpinājumā – Krusta kalns, kur izvietoti neskaitāmi, apmeklētāju atvesti krusti, paužot viņu kristīgo dedzību. Pēc tam alpaku saimniecība, kur var paglaudīt, pabarot un fotografēties ar šiem neparastajiem dzīvniekiem. Dienas noslēgumā vakariņas lauku mājās ar tradicionāliem lietuviešu ēdieniem. Iebraucot Latvijā, pirmais apmeklējums un degustācija saimniecībā, kurā gatavo septiņu veidu sierus. Pa ceļam Tērvetes senvēstures muzejs un Tērvetes dabas parks. Pēc apmeklējuma labi garšos latviešu ēdieni lauku krodziņā. Lauku maiznīcā pie Svētes palutiniet sevi ar gardiem cepumiem un plātsmaizēm. Izstaigājuši Jelgavu, nonāksiet lauku mājās „Caunītes”, kur varēsiet apgūt latviešu maizes cepšanas māku un izcept savu maizes kukulīti līdzņemšanai. Pa ceļam uz Rīgu iegriezieties „Ķiploku pasaulē”. Latvijas ķiploks izceļas ar īpaši spēcīgu aromātu un garšu, un saimniece no tā gatavo daudzus neparastus produktus. 

Atrodas Rīgas ielas malā, iepretim Krustpils pilij. 1925. g. celtais un 1992. g. atjaunotais piemineklis (autors A. Birzenieks) godina Latvijas Brīvības cīņās kritušos krustpiliešus. No tā paveras skats uz Mazo Daugavu, Daugavsalu un Ādamsona (Krustpils) saliņu.

Bioloģiskā lopkopība. Saimniecībā audzē dažādus dzīvniekus – Galoveju šķirnes liellopus, Merino aitas,  kazas, muflonus, dažādus mājputnus un sliekas, kur katram dzīvniekam ir sava svarīga loma. Piedāvā dzīvnieku apskati un ieskatu bioloģiskajā saimniekošanā, atpūtu pie dabas.

Baznīca atrodas pašā pilsētas centrā. Tā celta laikā no 1781. līdz 1788. gadam un tās celšanas iniciators bija Alūksnes muižas īpašnieks Oto Hermanis fon Fītinghofs, tās arhitekts – Kristofs Hāberlands. Noskatītā vieta, netālu no ezera, bijusi purvaina. Tādēļ uzbērts uzkalniņš un baznīcas pamatiem izmantoti divi tūkstoši ozolkoka pāļu. Tā būvēta klasicisma stilā no vietējā laukakmens. Baznīcas apmeklētāji var aplūkot gan grezno interjeru, gan uzkāpt 55,5 m augstajā torni, no kura paveras skaists pilsētas skats.

Baznīcas apmeklējums ir jāpiesaka iepriekš.

Švekšnos muižas parka komplekss ir viens no skaistākajiem visā Žemaitijā. Pie muižas izveidots iespaidīgs parks. Abas parka daļas savieno platas, vāzēm dekorētas parādes kāpnes, no kurām paveras skaista lejas terases ūdeņu panorāma. Uz Švekšnos muižas parka centrālā dīķa salas atrodama dievietes Diānas skulptūra. Galvenajā parka alejā atjaunots krāšņš Saules pulkstenis, vāze uz pjedestāla, Sv. Marijas skulpūta, “Brīvības enģelis”. Restaurēti arī citi parka elementi – skatu laukumi, takas, vārti.

Saimnieki ir parūpējušies, lai ikviens varētu iegādāties vietējo ražotāju svaigus un apstrādātus zvejas produktus. Vasaras periodā uz terases ir iespēja ieklausīties Mazupītes ūdens čalošanā, nesteidzīgi baudot svaigi grillētas zivis, kā arī izbaudīt īpaši gardas kūciņas, kafiju un saldējumu.

Piedāvā ļoti gardus Lietuviešu tradicionālos ēdienus. Var pieņemt līdz 80 personām. Pieņem bankas kartes, pieejama autostāvvieta.

Zemnieku saimniecība "Dzirnas" nodarbojas ar bioloģisko putnkopību, audzē zemenes un dārzeņus. Saimniecība apsaimnieko 11 ha zemes. Tajā iegūtās olas ar zīmolu "Vistu olas", sīpoli un ķiploki tiek pārdoti veikalos "Klēts" Rimi hypermārketos Rīgā. Savukārt zemenes pārdod dzimtajā Alsungā, kā arī pēc pieprasījuma piegādā Rīgā. Iespējams arī apmeklēt un apskatīt saimniecību, taču nepieciešmaa iepriekšēja pieteikšanās.

Dabas liegums ietver ezera austrumdaļu ar Lāņupes ietekas rajonu un ezera ZA un DA daļai pieguļošās krastu teritorijas. Tas veidots ezera apkārtnē esošo palieņu pļavu un putnu aizsardzībai. Lai apskatītu dabas liegumu, nav jādodas tā teritorijā! To var lieliski izdarīt piestājot Vecpils – Rāvas – Aisteres ceļa malā, no kura paveras plaša ainava uz ezeru ar Grobiņas vēja ģeneratoru parka baltajiem rotoriem fonā. Ezera krasta nogāzes, kas neatrodas dabas lieguma teritorijā ir vieta, no kuras vislabāk pārskatāma teritorija potenciālajiem putnu vērotājiem. Dienvidos no lieguma atrodas Durbe – pēc iedzīvotāju skaita Latvijas mazākā pilsēta.