| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Motelis atrodas Rīgas jūras līča pašā krastā 40m no ūdens līnijas, Varblas ciematā 60km no Pērnavas. Restorāns pirmajā stāvā ar skaistu terasi uz jūras skatu, istabas otrajā stāvā - katrā istabā duša/WC, 2 istabas - lux ar saunu un vannu. Ir arī kempinga mājiņas līdz 40 cilvēkiem. Atslēgas vārdi Varbla Puhkeküla apzīmē piekrastes ļaužu ēdienu, zivis un bioloģiski audzētu liellopu gaļu. Ideāli piemērota vieta gan ģimenēm ar bērniem, gan dabas draugiem, gan romantikas un privātuma cienītājiem. |
||
|
Interesantā būve, kurai Baltijas valstīs grūti atrast līdzinieku, ir meklējama 2 km ziemeļaustrumos no Kirblas (Kirbla). 307,8 m garo arkveida tiltu pāri Kazari upei (Kasari jõgi) uzcēla 1904. g. deviņu mēnešu laikā. Tajā brīdī to uzskatīja par Eiropas garāko šāda tipa dzelzsbetona tiltu. Tagad to var šķērsot tikai ar kājām vai ar divriteni. Tumšajā diennakts laikā tilts ir skaisti izgaismots! Tā ievērojamais garums ir skaidrojams ar apstākli, ka pavasara palos Kazari palienes applūst lielās platībā. |
||
|
Brocēnu iela šķērso Vēršupīti, kas
līkumo cauri Ķemeru pilsētai. Tai pāri savus „kūkumus”
pārmetuši vairāk kā 10 mazi un romantiski tiltiņi. Katram
no tiem bijis savs nosaukums.
|
||
|
Dzelzceļa vagons uzstādīts un veltīts uz Sibīrijas plašumiem deportētajiem 2916 nevainīgajiem Skrundas un apkaimes iedzīvotājiem, kurus lopu vagonos aizveda austrumu virzienā. Atrodas Stacijas ielā 1 pie Skrundas dzelzceļa stacijas. |
||
|
No Kronvaldu Ata (1837. – 1875.) – izcilā latviešu publicista, pedagoga un valodnieka dzimtajām mājām – „Lejas Miķiem” Priekules novada Krotē nekas līdz mūsdienām vairs nav saglabājies. Māju vietā uzstādīta piemiņas plāksne ar uzrakstu: „Katram tā vieta svēta, kur piedzimis, audzis” (A. Kronvalds). |
||
|
Baznīcas mūra ēka uzcelta 1835. g. Tās lepnums ir ērģeles, ko 1854.g. darinājis Karls Bitners, bet 2005.g. restaurējis Ugāles ērģeļmeistars Jānis Kalniņš. Arī mācītājmuiža tiek atjaunota. Baznīcas iekštelpu apskate jāpiesaka iepriekš. |
||
|
Sens kursenieku zvejniekciems, kas vēstures avotos ir minēts 1429. g. Pirms 2. pasaules kara Jodkrante bija Eiropas mērogā iecienīts kūrorts, kas savas tradīcijas nav zaudējis arī mūsdienās. Par to liecina sakoptā vide un izcilā ainava (Kuršu kāpu ciemi Baltijas mērogā unikāli ar savu arhitektonisko vidi!) ar savdabīgajiem mazstāvu koka namiem, kuros izveidoti nelieli viesu un atpūtas nami. Jodkrantē var apmeklēt vairākus interesantus objektus – lielisku promenādi Kuršu jomas krastā, kas stiepjas visa ciema garumā ar akmens skulptūru brīvdabas ekspozīciju „Zeme un ūdens" (tapusi 1995. g.), Lietuvas mākslas muzeja izstāžu zāli, luterāņu baznīcu (1885. g.), vēja rādītāju galeriju un Raganu kalnu. |
||
|
Nacionālā parka mērogā – vidēja
lieluma purva masīvs, kurā savulaik iegūta kūdra
(kādreizējās izstrādes vietas šobrīd applūdušas).
Ziemeļos savienojas ar Čaukciema purvu. Atrodas
dienvidrietumos – rietumos no Zaļās kāpas.
|
||
|
Debita (izplūstošā ūdens daudzuma laika vienībā) ziņā - viens no iespaidīgākajiem Latvijas sērūdens avotiem, īpaši pavasaros.
|
||
|
Arbūzu audzēšanu saimnieki uzsāka 1997. g., izmantojot šķirnes, kas piemērotas Latvijas klimatiskajiem apstākļiem. Saimniecības „odziņa” ir arbūzi ar dzelteno mīkstumu. Lielākais izaudzētais arbūzs svēris 11 kg. Sezonas laikā – arbūzu iegāde un saimnieka padomi. |
||
|
Radošajā galerijā var apskatīt vairākas ekspozīciju zāles ar skulptūrām no moto/auto detaļām, individuāli pārveidotiem motocikliem, kuriem ir savs stāsts un filozofija. Latvijā vienīgais ar šādu mākslu un piedāvājumu saistīts uzņēmums. Apmeklētājiem ir iespēja doties nelielā ekskursijā, galerijas apskatē ar gidu. Pēc apmeklējuma ir iespēja doties uz kafejnīcu, kurā var nobaudīt kafiju un mājās ražotus kulinārijas izstrādājumus, arī noskatīties dažādas video īsfilmas par uzņēmuma darbību. Pieejama unikālo NESTER CUSTOM suvenīru iegāde. |
||
|
Pakri pussalas galā slejas vizuāli iespaidīgākā no Baltijas valstu piekrastes klintīm - līdz 24 m augstā Pakri klints (Pakri pank). Aukstās ziemās no kaļķakmens slāņiem izplūstošie avoti veido fantastiskus leduskritumus un neparastas ledus formas.
|
||
|
Z/S "Kaņepītes" ir ģimenes uzņēmums, kas dibināts 1992. gadā. Saimniecība nosaukumu aizguvusi no mājas nosaukuma, kas tai dots 1924. gadā. Bioloģiskā saimniecība, kurā izaudzē graudus un tos pārstrādā pārtikā. Produktu ražotne ir maziņa, bet tehnika ir ar senlaicīgu noskaņu, akmens, koka dzirnavas kura piedod īpašu garšu un smaržu miltiem un auzu pārslām. Tagad sortimentā jau 30 dažādu produktu veidu. |
||
|
Bijušās Lamiņu pusmuižas ēkā mākliniece piedāvā zīmēšanas un gleznošanas nodarbības – ainavas un kluso dabu eļļas tehnikā. Dabas taka (3km). |
||
|
Tās garums ir aptuveni 1,2 km. Taku unikālu padara paugurainais meža reljefs (gravas augstums vietām sasniedz pat 15 m), augu sugu daudzveidība, kā arī gleznainie Kauliņupītes līkumi, kas divās vietās šķērso taku. Žibgravas veselības taku izveidoja 90. gadu beigās. |
||
|
Saimniecība "Cīruļi" atrodas ciemā "Lielie muļķi", dabas parkā "Daugavas loki" - izdevīgā tūrisma maršrutā. Saimnieki nodarbojas ar biškopību (vairāk kā 100 bišu saimju), dalās pieredzē un stāsta par bišu dzīvi, kā arī piedāvā degustēt un iegādāties medu. Pieņem tūristu grupas līdz 35 cilvēkiem un individuālos apmeklētājus. Iespējams apskatīt akmeņu kolekciju un saimnieka gleznas, kurās attēlota daba un dzīvnieki. Saimnieki izstāstīs kādēļ ciems ieguvis tik dīvainu nosaukumu - "Lielie Muļķi". |
||
|
Bijušā kara hospitāļa ēku apjož parks, no ziemeļiem - Ventspils Piejūras brīvdabas muzejs. Ēkas tuvumā ir saglabājušās dažādas mazās arhitektoniskās formas, bet uz sienām padomju laiku uzraksti. Privātīpašums.
|
||
|
Ziemeļos no Andrupenes lauku sētas muzeja dziļā starppauguru ieplakā ir iegūlis nelielais (130 m garš, 120 m plats) Andrupenes purvs – augstā tipa purvs ar klaju centrālo daļu. Ieplakas nogāzes klāj baltalkšņu audzes. Rāznas nacionālā parka administrācija 2009. gadā atjaunoja Andrupenes pamatskolas izveidoto purva mācību taku, izveidojot kāpnes, skatu platformu, dēļu laipas un informācijas stendus. |
||
|
Latgales augstienes Rāznavas pauguraines augstākā un Latvijā trešā augstākā virsotne (289,3 m v.j.l.). Lielpaugura relatīvais augstums ir 86 m! Skatu torņa platforma ir šobrīd augstākais Latvijas punkts (323 m.v.j.l.), kas sasniedzams ar paša kājām! Liepu kalna apkārtne ir labiekārtota. |
||
|
Upes tecējuma ziņā – straujš un vietām krāčains Gaujas posms starp Vidagu un Vecpalsas ieteku, kura (un kura pieteku) krastos vietām sastopami dolomīta atsegumi, no kuriem lielākie ir Randatu klintis. Liegums veidots g.k. dažādu mežu, pļavu un ar atsegumiem saistītu biotopu aizsardzībai. Arī no ainaviskā un ūdenstūrisma viedokļa – interesants Gaujas vidusteces posms. Izveidoti labiekārtojuma elementi Randatu klinšu apskatei u.c. Teritorija ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū (sk. sadaļu "Aizsargājamo ainavu apvidi").
|
||