Meklējama uz dienvidiem no Ludzas pilskalna, vietā, kur paveras skaists skats un Lielo Ludzas ezeru. Pirmā katoļu baznīca Ludzas Baznīckalnā bija celta 1687. g., taču tā nodega ugunsgrēkā. 1738. g. uzcēla jaunu koka baznīcu baroka stilā, ko krāšņā interjera dēļ dēvēja par Latvijas skaistāko koka dievnamu. Tā nodega 1938. g. lielajā pilsētas ugunsgrēkā. Tagad redzamās celtniecību uzsāka 1939. g., bet pilnībā pabeidza un atjaunoja tikai deviņdesmito gadu sākumā.

Saulkrastos netālu no Baltās Kāpas un Saulrieta takas posmā no Bērzu ielas līdz Selgas ielai gar jūru izbūvēts jauns pastaigu takas posms un izveidots vides objekts “Saulrieta vērotājs”.  Tas ir foto objekts, kur jaunlaulātie un ikviens Saulkrastu iedzīvotājs, viesis var iemūžināt atmiņas Saulkrastiem tik raksturīgajā saules simbolā.
 

Piecstāvu viesnīca, kuras centrā ir tornis, celta 1933. - 1936. g. jaunklasicisma stilā (arhitekts E. Laube) un tautas valodā pazīstama kā "Baltā pils" jeb "Baltais kuģis". Ēku uzskata par vienu no izcilākajām Latvijas brīvvalsts laika būvēm un tā kļuva par vienu no neatkarīgās Latvijas valsts simboliem. Līdz mūsdienām saglabājusies pati ēka, daļēji vestibila, mūzikas salona, bibliotēkas un ēdamzāles interjeri un dažādi mākslas darbi. Ķemeru viesnīca pazīstama arī kā viena no galveno notikumu vietām A. Graubas mākslas filmā "Baiga vasara". 1998. gadā sanatoriju privatizēja uzņēmējsabiedrība Ominasis Italia S.R.L. Jau vairāk nekā desmitgadi ieilguši Ķemeru viesnīcas atjaunošanas darbi un ēka joprojām ir apskatāma tikai no ārpuses. Tās rietumu pusē plešas dārzs.

Maršruts ved pa dabas parku „Daugavas loki”, ko pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados gribēja appludināt, uzceļot Daugavpils HES. Dabas parka centrālā artērija ir Daugavas senieleja. Daugavas īpatnība ir astoņi lieli upes līkumi - loki, kuru garums sasniedz 4 - 6 km. Upes krasti lielāko augstumu sasniedz t.s. Daugavas vārtos, kur tos iekļauj stāvās un varenās Ververu un Slutišku kraujas. Vairāk kā ½ no teritorijas aizņem meži, kas piemēroti pārgājieniem un dabas vērošanai, ogošanai un sēņošanai. Daugavas ieleja ir floristiskā ziņā viena no bagātākajām Latvijā - tajā ir sastopamas > 800 augu sugas. Šeit ir vērojama multinacionāla vide, kur savijušās latgaļu, lietuviešu, poļu, krievu un baltkrievu tradīcijas un to mantojums. Viena no iecienītām tūristu vietām ir Slutišku sādža, kurai nav līdzīgas citur Latvijā.

Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma​

Unikālais tematiskais parks pirmatnējās Piritas upes krastā ir izveidots ar mērķi apmeklētājiem raisīt interesi par seno vikingu diženumu. Iespējas: vikingu pils, buršanās slietenis, smēde, senlaiku spēles, teatralizēti uzvedumi, izbrauciens vikingu kuģi pa Piritas upi bagātību meklējumos, vizināšanās vienkoču laivās, kaujas ar akmeņu metamām ierīcēm, loka šaušana, cirvja mešana, alas un melnā pirts, foreļu makšķerēšana, ekstrēma nakšņošana, ēdināšana u.tml.

Meklējama Sakstagala centrā. Fr. Trasunu (1864. – 1926.) uzskata par Latgales atmodas „celmlauzi” un vērtē kā izcilu kultūras darbinieku, valstsvīru un garīdznieku. 1992. g. viņa dzimtajās mājās, ko cēluši vecāki, izveidoja muzeju. Muzeju vērts iepazīt vietējā gida pavadībā, kas izstāstīs gan par Fr. Trasunu, gan viņa novadnieku Jāni Klīdzēju (latgaliešu rakstnieks un dzejnieks, romāna „Cilvēka bērns” autors). Klētiņā ir apskatāmi seni sadzīves priekšmeti. Ļoti latgaliska vieta un vide, ko vērts apmeklēt!

No Vilces muižas pa pastaigu taku var aiziet līdz pilskalnam (12 m virs apkārtnes, labiekārtots), kas atrodas Vilces un Rukūzes upīšu satekā. Atradumi liecina, ka cilvēku apmetne šeit ir pastāvējusi jau vidējā dzelzs laikmetā. Pilskalna piekājē atrodas atpūtai labiekārtotā Zaķu pļava. Nostāsti vēsta, ka Vilces grava bijusi laupītāja Kaupēna slēpšanās vieta.

Ļoti savdabīga vieta, ko nekādi nevar dēvēt par tūrisma objektu. Vidsmuiža bija viena no Latgales lielākajām muižām, kuras dominante bija 18. gs. celtā un vēlāk pārbūvētā grāfu Borhu muižas kungu māja. Tagad redzamais muižas kompleksa veidols tapis 19. gs. otrajā pusē. Tajā ietilpst kūtis, staļļi, kalpu māja, klētis, sarga mājiņas, kas izvietotas ap parādes pagalmu. Pēdējais tagad ir stipri aizaudzis. Vecākā saimniecības ēka ir mūra klēts (iespaidīga!), ko cēla 18. gs. Regulāra plānojuma muižas parku veidoja 18. gs. franču dārzu stilā. Kungu māja ir „pamesta” un apskatāma tikai no ārpuses.

Mājas restorāns ''Dzīles'' atrodas Kārsavas novadā blakus Malnavas muižas parkam. Tas ir ģimenes uzņēmums, kas nodarbojas ar maizes un miltu izstrādājumu ražošanu. Saimniece gatavo sātīgus latgaliešu ēdienus un piedāvā lauku laubumus. Viesiem tiek rādīts, kā gatavo tortes un cep pīrāgus. Tāpat tiek organizēti branči - vēlās brīvdienu brokastis. Īpašais ēdiens ir pašceptā „Dzīļu maize”, kuras mīklā iejauc klijas, rozīnes, dzērveņu ievārījumu un linsēklas. Produkciju iespējams iegādāties gan maiznīcā uz vietas, gan Rēzeknes veikalā "Zaļais".

Tiek piedāvātas darbnīcas, kurās iespējams izcept rupjmaizi vai saldskābmaizi pēc senču tradīcijām vai iemēģināt roku kādas jaunas un neparastas maizes tapšanā. Tāpat pieejama degustācija, kurā iespējams nogaršot 5 maizes veidus un beigās arī kūku vai asuškas.

Teearu saimniecībā gatavo dažādus ēdienus no Peipusa ezera zivīm, īpaši iecienīts ir šeit gatavotais marinētais, kūpinātais breksis. Iespējams nobaudīt arī pēc tradicionālām metodēm kūpinātu gaļu. Var pasūtīt arī ēdināšanas pakalpojumus.