Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Podnieki nodarbojas gan ar dažādu laikmetu tradicionālo podniecību, gan mēģina izzināt senās formas, materiālus un metodes, ar kurām darbojušies senči iepriekšējos gadsimtos. Ekskursija, cepļa apskate, darbošanās ar mālu, keramikas darbu iegāde, seno darbarīku un keramikas kolekcijas apskate. Aicina uz cepļa atvēršanu. |
||
Atrodas 0,9 km no Jaunpiebalgas muižas pils, Jaunpiebalgas centra virzienā. Redzot šo ēku, nav jāpārliecina, ka tā ir viena no garākajām Vidzemē. Tik gara, ka grūti pat „iedabūt kadrā”. |
||
Dievnamam ir unikāls astoņstūru veidā darināts zvanu tornis (uzbūvēts ap 1800 gadu). Skats uz Lūšiai ezeru. |
||
Būvēts 1929.
gadā. Tornī savulaik glabājās dzeramā un
minerālūdens krājumi. Līdz 2. Pasaules karam
kūrorta viesi no torņa galā ierīkotā skatu
laukuma 42 m augstumā varēja aplūkot
Ķemeru apkārtni.
|
||
Ādažu poligons (bijušais PSRS armijas poligons) arī mūsdienās tiek izmantots kaujas šaušanas un taktiskajām mācībām. Tāpat poligona teritorijā iespējams organizēt auto un moto sporta sacensības un testa braucienus vai militarizētu (apsardzes) organizāciju apmācības, iepriekš tās saskaņojot. Augu un dzīvnieku vērošana dabas lieguma teritorijā. Teritorija civilām personām apmeklējama tikai noteiktā kārtībā.
|
||
Trīs lielāka izmēra laukakmeņi – aizsargājami dabas pieminekļi, kas atrodas Matsalu līča krastā starp Sāstnas (Saastna) un Metskjulas (Metsküla) ciemiem. Tuvējā ceļa malā ir izvietots informācijas stends un norādes, bet līdz akmeņiem var nokļūt pa iezīmētu taku. Pēc kāda tautas nostāsta, lielas vētras laikā, kas notikusi Jaungada naktī, lielais akmens sašķēlies trīs daļās. No tā arī cēlies vietvārds. Apkārtnē redzamās pļavas ir nozīmīga daudzu augu sugu dzīves vide un svarīga putnu ligzdošanas un atpūtas vieta. Šī iemesla dēļ taku drīkst apmeklēt tikai no 1. jūlija līdz septembra beigām. Akmeņi ir arī labi redzami no minētā ceļa. Tie ar ledāju atceļojuši no Turku (Somija) apkārtnes. |
||
Piemērots aktīviem gājējiem, kam patīk apvienot dabas vērošanu ar kultūrvides un vēstures izziņu. Šis ir ceļojums pa Baltijas iespaidīgākās upes – Gaujas senleju un tās pietekas – Amatas dziļo senleju. Abu upju krastos paceļas ainaviski devona perioda smilšakmens atsegumi. Līgatnes papīrfabrikas ciemats ir Eiropas mērogā izcils industriālā mantojuma piemērs ar savdabīgu – 19. – 20. gs. papīrfabrikas ciematvidi. Maršruta noslēgumā apskatāma Cēsu viduslaiku pils – varenākais viduslaiku Livonijas cietoksnis. Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma |
||
Izbraucot no Rīgas, apskatiet saimniecību, kurā cep pilngraudu kliņģerus, un pēc tam apmeklējiet Bauskas pili un Bauskas alus darītavu. Tālāk dodieties uz etnogrāfisko muzeju "Ausekļu dzirnavās", kur ir iespēja pašiem pagatavot speķa pīrādziņus. Dodoties tālāk, apstājieties kafejnīcā, kurā ir iespējams nobaudīt mājās gatavotu saldējumu. Pēc tam - izbrauciens ar Vikingu laivu un Cesvaines pils apmeklējums. Apciemojiet kazu saimniecību un nodegustējiet kazas sieru. Nākamajā dienā jums ir iespēja pašiem izcept tradicionālo rupjmaizi, pēc tam - dodieties uz Trikātas siera ražotni. Apmeklējiet Valmiermuižas alus darītavu, apburošo Cēsu pilsētu ar tās viduslaiku pilsdrupām un šaurajām ieliņām, kā arī Cēsu alus darītavu. Pēc tam dodieties uz Āraišu vējdzirnavām un izbaudiet tradicionālo dzirnavnieka putru. Pirms atgriežaties Rīgā, apmeklējiet Turaidas pili. |
||
Piedāvā ļoti gardus Lietuviešu tradicionālos ēdienus. Var pieņemt līdz 300 personām. Ir āra terase un dzīvā mūzika. Pieņem bankas kartes, pieejama autostāvvieta. |
||
Vecpiebalgas centrā, Bērzkroga – Madonas ceļa malā redzams dīķis, kurā audzē dažādu šķirņu un krāsu ūdensrozes. Te var noklausīties saimnieka stāstā par to, kā radusies tik populārā „tautas dziesma” par Vecpiebalgas ūdensrozēm. Stādu iegāde un praktiski padomi. Kamēr vecāki klausās stāstus, bērni var pabarot karūsas, kas ēd no rokas. |
||
Audzētavas apmeklētājiem gida pavadībā piedāvā staltbriežu, dambriežu un muflonu apskati ar stāstu par dzīvnieku audzēšanas īpatnībām. Veic selekcijas darbu. |
||
Atrodas Jelgavas centrā, Akadēmijas ielā 10. Tagad redzamā ēka (vēlais baroks, agrais klasicisms) tapa pēc Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera Bīrona iniciatīvas laika posmā no 1773. – 1776. gadam (dāņu arhitekts Severīns Jensens) vietā, kur atradās hercogienes Annas pils. 1775. g. šeit tika dibināta pirmā Latvijas augstskola Academia Petrina (Pētera akadēmija, nosaukta tā dibinātāja vārdā), bet 1782. g. - izveidota pirmā observatorija. Krievijas impērijas laikā šeit atradās ģimnāzija, kuru absolvēja K. Barons, J. Alunāns, J. Čakste, A. Smetons u.c. 1952. g. ēkā izveidoja Jelgavas vēstures un mākslas muzeju, kam 1975. g. piešķīra latviešu glezniecības vecmeistara Ģederta Eliasa (1887. – 1975.) vārdu. Muzeja ekspozīcija vēsta par pilsētas un novada vēsturi Kurzemes un Zemgales hercogistes periodā un pēc tā. Pie iespaidīgās ēkas novietoti četri Kurzemes hercogistes laika lielgabali un Ģ. Eliasam veltīts piemineklis (1987. g., tēlnieks I. Zariņš), kā arī tēlnieka K. Jansona darinātā pieminekļa Jelgavas atbrīvotājiem “Lāčplēsis un Melnais bruņinieks” fragments. |
||
Mūsdienās redzamais parks starp Rīgas un Parādes ielu tapa vairāk nekā pirms 100 gadiem un tā patrons bija pilsētas pirmais mērs - Pāvels Dubrovins (1839. – 1890.). Pilsētas „zaļā saliņa”, kuras centrā atrodas strūklaka, ir iecienīta atpūtas un pastaigu vieta. Atraktīvs ir no bronzas veidotais piemineklis (2007. g., tēlnieks A. Tartinovs),kas veltīts pilsētas pirmajam mēram. |
||
Rīvas tilts ir nominēts kā vienīgais Latvijas koka atgāžņu konstrukcijas tilts. 2002. g. to atjaunoja (iepriekšējo reizi remontēts 20. gs. 60. gados), pilnībā nomainot dēļu klāju. Pie tilta jau 18. gs. atradušās ūdens dzirnavas, vēlāk spirta brūzis, bet 19. gs. beigās - papes fabrika, kuras dambja paliekas ar mūsdienās izveidoto zivju ceļu ir apskatāmas šodien. Blakus vecajam ir uzcelts jaunais – dzelzsbetona tilts. |
||
Teritorija veidota ainaviskās Neres vidusteces ainavas, sugu un Lietuvas lielākā ozolu meža aizsardzībai.
|
||
Burtnieku muižas parks, kas atradās kungu ēkas priekšā, ir valsts nozīmes dabas aizsardzības objekts, tika izveidots ap 19.gs. 60. gadiem 10 ha platībā. Iespēja doties ekskursijā pa Burtnieku muižas parku mazākā vai lielākā grupā. Ekskursijas laikā gida pavadībā iespējams iepazīt teikām un nostāstiem bagāto parku, apskatīt teiksmaino Burtnieku ezeru, kā arī baudīt nesteidzīgu pastaigu svaigā gaisā. Papildus tiek piedāvāta iespēja iegādāties oriģinālus Burtnieku suvenīrus, kuros dažādi meistari ielikuši ne vien savu talantīgo roku darbu, bet arī Burtnieku stāstu. Lai diena būtu piepildīta, gids ieteiks, ja nepieciešams, koordinēs un dosies līdzi apskatīt arī citus dabas un vēstures objektus tuvākajā apkārtnē. |
||
Viens no retajiem brīvdabas objektiem, kas liecina par pasaules mērogā unikālo Baltijas ceļu, kur rokās un vienā ķēdē sadevās trīs valstu – Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iedzīvotāji. Piemineklis atrodas pie bijušā Unguriņu robežas pārejas punkta pie Latvijas – Igaunijas robežas. Uzstādīts 2009. gada 23. augustā, Baltijas ceļa 20. gadadienā. To veidojis metālmākslinieks Andris Dukurs. |
||
Latvijai neparastā izskata tornis tika uzcelts līdz ar Ziemeļblāzmas kultūras pils un parka atjaunošanas procesu. No torņa paveras plašs apkārtskats uz jau minēto parku, pili, Daugavu, Pārdaugavu un Daugavas vārtiem (Daugavas ieteka jūrā). Darbojas lifts. Tornis atvērts sezonas laikā. |
||
Pašā Mulgimaa sirdī ierīkota ģimenes alusdarītava, kur ciena vietējos ēdienus un dzērienus. Apmeklētāji var vērot alus darīšanas procesu, kā arī nogaršot dažādas Mulgi alus šķirnes. |
||
Neparastas formas priede, kuru pēc nostāstiem stādījis zviedru karalis Ziemeļu kara laikā.
|