Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
«Silkalnos» apmeklētāji var iepazīties ar visdažādākajiem pļavās, tīrumos un dārzos, mežos un purvos, pagalmos un puķudobēs augošiem ārstniecības augiem, kā arī to lietojumu veselības uzturēšanā. Ekskursiju laikā saimniece iepazīstina ar ārstniecības augiem, to audzēšanas, vākšanas, kaltēšanas un tēju maisījumu, sīrupu, izvilkumu gatavošanas noslēpumiem. Tūristi saimniecībā var degustēt un iegādāties ārstniecības augu tējas. Īpaši piesakot, saimnieks interesentiem parāda un pastāsta par dabas enerģijām - āderēm un akmeņu spēku.
|
||
Andra Berkina izveidotais peoniju dārzs Tērvetes novada Kroņaucē. Peoniju kolekcionārs pavasaros ne tikai atver savu dārzu apmeklētajiem, bet arī popularizē un daudzina Tērvetes vārdu, nesot skaistos ziedu stāstus pasaulē, piedāvājot stādus iegādāties interesentiem arī sava dārza skaistumam. Kā zied peonijas var apskatīties peoniju ziedēšanas laikā. Dārza apmeklējums bezmaksas. |
||
Dodieties ekskursijā, lai gūtu ieskatu lauku profesijā un dzīvesveidā, kā arī iegūtu jaunus iespaidus un labu atpūtu visai klasei. Ekskursijas laikā apmeklējiet etnogrāfisku ciematu un muzeju, kurā var iepazīt vecticībnieku kultūrvidi un tradīcijas. Pēc tam apmeklējiet saimniecību, lai uzzinātu par dažādiem ārstniecības augiem un degustētu tējas. Ekskursijas noslēgumā dodieties uz zirgu sētu, kur var iepazīt saimniecību, tās galvenos iemītniekus - zirgus, kā arī izstaigāt dabas taku. |
||
A panoramic tour of Lithuania, Latvia, Estonia and Finland with highlights of nature experiences in the National parks and nature reserves. A variety of landscapes, nature attraction sites, birds and wild animals, forests and seashore. The tour also offers some cultural and historical insights. |
||
Meklējama starp Bānūžu un Ilzes ezeriem. Vienreizējs koka celtniecības paraugs, kas tapis iepriekšējā dievnama vietā - 1780. g. Baznīca celta guļbūves tehnikā un līdz pat 20. gs. sākumam ēkai bijis salmu jumts, ko pēcāk nomainīja ar koka šķindeļiem. Torni piebūvēja 1911. g. 1994. g. atjaunoja baznīcas torni. Unikāli ir baznīcas logi, kas saglabājušies no 18. gs. Altāris, kancele un ērģeļu prospekts izgatavots 1893. g. Pie baznīcas uzņemtas mākslas filmas “Aija” ainas. Apskatāma arī no iekšpuses. |
||
Krimuldas pili cēla 13. gs. otrajā pusē. Tā ir vieta, kur Gaujas senlejas labo pamatkrastu pāršķeļ dziļā Vikmestes grava. Pils (saimniekoja Rīgas domkapituls – Rīgas arhibīskapu padome) bija iespaidīga celtne, kuras plašo iekšpagalmu ietvēra 1,5 m biezs aizsargmūris. 1601. g. atkāpjoties, Krimuldas pili uzspridzināja zviedru karavadonis Heinrihs Līvens. Tagad ar mežu apaugušajā pilskalnā apskatāms neliels pils mūra fragments. Pie Krimuldas pilsdrupām ir meklējams Siguldas Gaisa tramvajs un sākas Krimuldas Serpentīna ceļš – vienīgais šāda veida objekts Baltijas valstīs. |
||
Divus kilometrus garās lokveida takas sākums ir meklējams pie Somā nacionālā parka apmeklētāju centra (atklāts 2000. gadā) – Tēramā ciemā. Tā ved gar Mardu strauta (Mardu oja) krastu, kur krustām šķērsām ir sakrituši bebru nogāztie koki, radot diezgan juceklīgu skatu. Apmeklētāju centrā var iegūt nepieciešamo informāciju, noskatīties videofilmu un nacionālajam parkam veltītu ekspozīciju. |
||
Piedāvājums nakšņot divvietīgās mucveida koka mājiņās pašā jūras krastā priežu kāpās Kolkasragā. Pavadiet neaizmirstamus vakarus vai brīvdienas Saules mājiņās ar mīļoto cilvēku vai draugiem pāris soļu attālumā no jūras, baudot relaksējošu dabu un saules peldes pašā Kolkasragā!
|
||
Pļuskovas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams celts 20. gs.
sākumā.
|
||
1973. g. dibinātais muzejs no 1989. g. atrodas Kalna Ziedu viensētas vietā. Ēka, kurā atrodas patstāvīgā ekspozīcija celta 1989. g. uz dzīvojamās ēkas pamatiem, bet krātuves ēka (1994. g.) uz kūts pamatiem. Izstāžu nams (2000. g.) tapis klēts vietā. Tādējādi no bijušās viensētas ēkām ir saglabājies tikai pagrabs, taču ēku izvietojums atbilst tipiskam Vidzemes sētas plānojumam. Muzeja krājums veltīts novada vēsturei no akmens laikmeta. Tā brīvdabas ekspozīcijā apskatāmi bišu stropi ar piederības zīmēm un Latvijā reti sastopamie riņķa krusti, kas ir viduslaiku kapu pieminekļi. 0,1 km uz ziemeļaustrumiem no muzeja atrodas Kalna Ziedu pilskalns. Kalna Ziedu Upurozola stumbrs (cilvēku un dabas stihiju postīts) 2013. gadā no Pļaviņu HES ūdenskrātuves malas pārvietots uz muzeja pagalmu, lai saglabātu to kā vēstures pieminekli nākamajām paaudzēm. |
||
Restorāns "Plaza" atrodas viesnīcā „Park Hotel Latgola” ar plašu skatu uz pilsētu no 10. stāva. Piedāvā gan pasaules, gan latgaliešu virtuvi. Latviešu virtuve: Baltijas siļķes salāti, ķimeņu siera salāti, latgaliešu uzkodas ar speķi, kartupeli, sieru un marinētiem gurķiem, cūkgaļas ribiņas ar skābētiem kāpostiem, kartupeļu pankūkas un klimpas, pupiņas podiņā, kupāti, biezpiena plācenīši. Īpašais ēdiens: kāpostu zupa ar baravikām. |
||
Kādreizējās Kantküla ēdnīcas telpās iekārtota ēdināšanas vieta, kur piedāvā no svaigām vietējām izejvielām pagatavotu ēdienu. Pusdienas tiek pasniegtas bufetes veidā, vasaras periodā tiek piedāvāta arī a la carte jeb brīvizvēles ēdienkarte. Tiek piedāvāta arī nakšņošana un ēdināšanas pakalpojumi. |
||
Lielpaugurā ir vairākas augstākās vietas – Laktas kalns (250 m v.j.l.), Egļu kalns (268 m v.j.l.) un Bākūžu kalns (272 m v.j.l.). Tos savieno zemes ceļš, kuru vērts izstaigāt un pameklēt interesantus skatu punktus. Ļoti labs skats uz Vidzeme augstienes pauguru mugurām paveras no Laktas kalna ziemeļu nogāzes.
|
||
Viena no pirmajām bioloģiskajām saimniecībām valstī. Pamatnozare - dārzeņkopība. 33 ha platībā tiek audzētas sojas pupiņas, cietes un pārtikas kartupeļi, burkāni, galda bietes un citi dārzeņi, kā arī griķi un sinepes. Uzsākta eļļas auga Idra audzēšana. Saimniecībā pamazām pāriet uz pākšaugu audzēšanu, izmantojot moderno tehniku. Iespēja iesaistīties visdažādākajos lauku darbos: sulu spiešanā, pupiņu šķirošanā un našķu gatavošanā. Iespēja apmīļot tādus mājdzīvniekus kā trušus, kazas u.c. Bioloģisko produktu iegāde. Vizināšanās ar laivu un makšķerēšana piemājas dīķī vai ezerā. Nakšņošanai viesiem tiek piedāvāta vieta teltīm pie Adulienas ezera. Iespējama nakšņošana svaigi pļautā sienā siena šķūnī vai siena gubā. |
||
Restorāns "Rozālija" atrodas Rēzeknes centrā – viesnīcas "KOLONNA Hotel Rēzekne" telpās. No vasaras terases skats uz Rēzeknes upītes krasta promenādi. Viesiem piedāvā pēc senām latgaliešu receptēm gatavotus ēdienus. Izmanto vietējo ražotāju produktus. Latviešu virtuve: cepta siļķe, skābu kāpostu zupa, gulbešnīki, cūkgaļas un kartupeļu (buļbas) ēdieni, kļockas, asuškas ar krējumu un šmakovka. Īpašais ēdiens: kartupeļu klimpas ar nātru eļļu un gaļas veltnītis. |
||
Dendroloģiskais parks (saukts arī par Špakovska parku) dibināts 1975. g. ainaviskā vietā – t.s. Grantskalnos, kas ir Ogres Zilo kalnu turpinājums. Parkam cauri līkumo ainaviskas pastaigu takas, ir uzbūvēts skatu tornis, no kura paveras Daugavas ielejas ainava. Ainavu atdzīvina dīķis ar ūdensrozēm un Mīlētāju saliņa. Parkā aug ap 390 dažādu augu sugu un šķirņu, kā arī daži unikāli eksemplāri kā, piemēram - Amūras korķakoks Phellodendron amurense, stepes gobas Ulmus minor korķa forma u.c. Parks brīvi apmeklējams jebkurā laikā. |
||
Atrodas nepilnu kilometru ziemeļrietumos no Dvietes pie dabas parka “Dvietes palienes” robežas. “Apsītēs” dzīvojis un strādājis Latvijā pirmais vīnogu selekcionārs Pauls Sukatnieks (1914 - 1989). Šobrīd dzīvojamā ēka ir atjaunota, tajā apskatāmi sadzīves un citi lauku sētā lietojamie priekšmeti, kā arī P. Sukatnieka bibliotēka un darbistaba. Ap “Apsītēm” plešas labiekārtots dārzs, kurā apskatāmas gan vietējās, gan introducētās krāšņumaugu, krūmu un kokaugu sugas, t.sk. arī reti sastopamas. Apskatāmas un iepazīstamas P. Sukatnieka selekcionētās vīnogu šķirnes un vīnogu dārzs. Pie mājām izvietots informācijas stends par putnu vērošanu Dvietes palienēs. Interesenti var iepazīt gan dārzu, gan “Apsītes” vietējā gida pavadībā. Dārzā izveidota atpūtas un piknika vieta, tiek organizētas talkas un izglītojoši pasākumi. |
||
Bārbeles sēravots tiek dēvēts par vienu no pirmajām kūrvietām Latvijā, proti, jau ap 1650. gadu hercoga Jēkaba valdīšanas laikā sēravota tuvumā uzbūvēta vannu māja, dēvēta par mazo ūdensdziednīcu, kuru vēlāk arī apmeklējuši visi Kurzemes-Zemgales hercogi. 1739. gadā Rīgas garnizona ārsts Benjamins Teofils Grofs uz Bārbeles sēravotu nosūtījs 10 ievainotus un smagi slimus karavīrus, kas sirguši ar dažādām kaitēm - pēc Bārbeles sēravota vannām karavīri atveseļojušies. Avota ūdeni izmantojuši gan apkārtējie zemnieki, gan muižnieki, gan augstmaņi no Jelgavas. Avotā slimnieki peldējušies, aptriepušies ar dūņām, no tā sagatavotas arī siltās vannas. Tāpat ūdens tika izmantots iekšķīgai lietošanai. Bārbeles sēravots dziedinājis ne tikai skorbutu, locītavu un krustu sāpes, artrītu, pietūkumu, bet arī venēriskās slimības-sifilisu, nervu kaites un daudzas citas slimības. 19. gs. avota ūdenī samazinājās sērūdeņraža koncentrācija. Neskatoties uz to, 20. gs. 20. gados šeit vēl aizvien darbojās vannu māja, tika uzbūvēts arī neliels vasarnīcu rajons, ierīkots deju laukums un parks, kūrorts tolaik tika plaši apmeklēts. Diemžēl, kūrorta noriets seko pēc Otrā Pasaules kara, kad to noposta un vairs neatjauno. Šobrīd par savulaik tik ļoti apmeklēto un nozīmīgo kūrvietu, dēvētu par pirmo kūrortu Latvijā, var tikai iztēloties. Atrodoties pie sēravota, tā laika liecības iezīmējas pēdējās vannu mājas ēkas pamatu drupās, stalti liecinieki arī koki – glabājot sevī savulaik pieredzēto. Sēravota apkārtnē ierīkota atpūtas vieta, informatīvs stends, kurā var aplūkot senākas fotogrāfijas un detalizētāk iepazīties ar kūrorta vēsturi. Tāpat ierīkota laipa, no kuras apmeklētāji var pasmelt avota ūdeni. |
||
No ģeogrāfiskā un kultūrvēsturiskā viedokļa interesanta teritorija Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, kuras nozīmīgākie resursi ir dažāda veida biotopi, ainavas, reljefs un Šķaunes ezers. Istras pauguraines dabas parkā nav ar tūrismu saistīti labiekārtojumi, bet šo teritoriju var apskatīt arī „no malas”, braucot pa grantēto ceļu no Soboļinas uz Osinovku, kas iet līdztekus parka ziemeļu robežai (skats uz Šķaunes ezeru).
|