Hostelis R27 atrodas Aizputē, vienā no senākajām Latvijas pilsētām. Piedāvā ērtas, mājīgas istabiņas Misiņkalna dabas parka tuvumā. Viesu rīcībā ir plaša atpūtas telpa ar galda spēlēm. Pieejama koplietošanas virtuve, kur viesi paši var pagatavot sev maltīti.
Pieejams bezmaksas WiFi un bezmaksas privātā autostāvvieta.
Par papildus samaksu tiek piedāvāta aktu zāles noma saviesīgiem pasākumiem, konferencēm. Pirts.

Viens no svarīgākajiem dabas parka izziņas objektiem, kas iekārtots simtgadīgā, Sēlijas vēsturiskajam novadam raksturīgā viensētā. Te ir iespēja iepazīt parkam veltītu ekspozīciju, iegādāties vietējo amatnieku un zemnieku ražojumus, kā arī nobaudīt bebra dziedzeru uzlējumu! Ziemeļos un austrumos no „Gulbjiem” atrodas Putnu salas aploks (250 ha) ar dzīvei savvaļā pielāgotiem mājlopiem – Konik zirgiem un Hailandera šķirnes govīm. Skuķu ezera krastā 0,5 km attālumā uzcelts putnu vērošanas tornis.

Maršruts piemērots pieredzējušiem braucējiem, kam patīk apvienot dabas vērošanu ar kultūrvides un vēstures izziņu. Šis ir ceļojums pa Baltijas iespaidīgākās upes – Gaujas senleju. Tā sākums ir Siguldā, kas vēsturiski dēvēta par Vidzemes Šveici. Siguldas apkaimē paveras vienas no skaistākajām Latvijas ainavām. Maršruts šķērso vairāku Gaujas pieteku dziļās gravas un atklāj Baltijas mērogā iespaidīgus devona perioda smilšakmens atsegumus. Līgatnes dabas takas ir vienīgā vieta Latvijā, kur mežam pietuvinātos dabiskos apstākļos – plašos voljēros dzīvo un apskatāmas dažādas zvēru sugas. Līgatnes papīrfabrikas ciemats ir Eiropas mērogā izcils industriālā mantojuma piemērs ar savdabīgu – 19. – 20. gs. ciematvidi. Cēsu viduslaiku pils ir varenākais viduslaiku Livonijas cietoksnis ar mūsdienīgu apmeklētāju centru. Maršruta galapunkts ir Valmierā, kas ir viena no senākajām Latvijas pilsētām.

Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma​​

Taarka Tarõ Köögikõnõ atrodas tradicionālajā setu zemnieku sētā, kur bez setu tradicionālajiem ēdieniem piedāvā arī citu somugru tautu un arī ukraiņu ēdienu garšas.

Labiekārtota (informācijas stendi, atpūtas vietas) un marķēta taka, kas ved apkārt Kokšu ezeru virknei, kurā ietilpst Zāļu, Dziļais un Dibena ezers. Iepazīstami mežu biotopi, dzīvnieki un to darbības pēdas. Iespējami trīs dažādi takas izziešanas varianti: 7 km, 4,5 km, 2,7 km. Maršrutu var braukt ar divriteni. Ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.

Izbraucot no Rīgas, apskatiet saimniecību, kurā cep pilngraudu kliņģerus, un pēc tam apmeklējiet Bauskas pili un Bauskas alus darītavu. Tālāk dodieties uz etnogrāfisko muzeju "Ausekļu dzirnavās", kur ir iespēja pašiem pagatavot speķa pīrādziņus. Dodoties tālāk, apstājieties kafejnīcā, kurā ir iespējams nobaudīt mājās gatavotu saldējumu. Pēc tam - izbrauciens ar Vikingu laivu un Cesvaines pils apmeklējums. Apciemojiet kazu saimniecību un nodegustējiet kazas sieru. Nākamajā dienā jums ir iespēja pašiem izcept tradicionālo rupjmaizi, pēc tam - dodieties uz Trikātas siera ražotni. Apmeklējiet Valmiermuižas alus darītavu, apburošo Cēsu pilsētu ar tās viduslaiku pilsdrupām un šaurajām ieliņām, kā arī Cēsu alus darītavu. Pēc tam dodieties uz Āraišu vējdzirnavām un izbaudiet tradicionālo dzirnavnieka putru. Pirms atgriežaties Rīgā, apmeklējiet Turaidas pili.

Lūznavas muižas apbūve sākusies 1905. – 1911.g. romantiskajā jūgendstilā. Lūznavas muižas īpašnieks bija Krievijas inženieru korpusa ģenerālis, profesors, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, pēc tautības polis, Staņislavs Kerbedzs (1810.-1899.), kurš pēc profesijas bija dzelzceļu inženieris. S.Kerbedzs bija pirmais Krievijas inženieris, kurš izstrādāja tiltu arhitektoniskā risinājuma principus, pēc kuriem vadījās 19. gs. otrajā pusē. Viņa vadībā cēla Blagoveščenskas tiltu pāri Ņevai Sanktpēterburgā. S.Kerbedza meita Jevgenija bija pazīstama kā mākslas mīļotāja, kura no Itālijas vedusi dažādus mākslas priekšmetus. Tādejādi Lūznavas muiža vasarās kļuva par iecienītu mākslinieku atpūtas vietu. Te viesojies slavenais lietuviešu gleznotājs un komponists M.K.Čurļonis. Mūsdienās Lūznavas muižu ieskauj 23,7 ha liels ainavu parks ar 7 dīķu sistēmu. Netālu no muižas –  parkā atrodas Madonnas skulptūra. Īstais skulptūras autors īsti nav zināms, viena no versijām, ka skulptūra ir gatava atvesta no Itālijas un uzstādīta, otra versija, ka skulptūras autore varēja būt poļu tēlniece Jūlija Stabrovska, kura vasarās ir ciemojusies Lūznavas muižā. 20.gs. 50.gados skulptūra tika nogāzta no pjedestāla un iegrūsta dīķī. 1991.gadā tika uzstādīta un iesvētīta jaunā skulptūra. Muiža un parks ir apskatāma gan individuāli, gan gida pavadībā.

Jūrkalnes bibliotēkas otrajā stāvā ir izvietoti Jūrkalnes un suitu tradicionālie vēstures priekšmeti un vairākas stelles, kur vietējie cilvēki organizē radošās darbnīcās. Interesenti, iepriekš piesakoties, var noklausīties gida stāstījumu par suitu kultūru un tradīcijām, kā arī noskatīties filmu. 

1877.  gadā, atzīmējot senču nopelnus Neibādes dibināšanā un izveidē, barons Augusts fon Pistolkorss  lika  parkā uzcelt pieminekli. Pēc Pirmā pasaules kara, 30. gadu sākumā, piemineklis nejauši tiek atrasts, tīrot Ķīšupes gultni. Neibādes palīdzības un labierīcības biedrība pieminekli atjauno un 1933. gadā no jauna atklāj. Piemineklis cieš arī pēc Otrā pasaules kara. Šobrīd piemineklis ir atjaunots un atrodas estrādes parkā. (Avots: Saulkrastu TIC)

Atrodas Pļaviņu HES ūdenskrātuves krastā (R. Blaumaņa ielas galā) iepretim salai, uz kuras top Likteņdārzs. Baznīca (celta 1687. g.) ir vairākkārt atjaunota (1731., 1887.). Tagad redzamais tornis tapis par Stukmaņu muižas īpašnieku atvēlētajiem līdzekļiem. Baznīcā par mācītāju kalpojis Ernests Gliks. Padomju laikos ēkā atradies Stučkas vēstures un mākslas muzejs. Apmeklētāji var uzkāpt dievnama tornī (čuguna zvans!), kā arī aplūkot mākslinieka A. Dobenberga gleznas. Baznīca ir atvērta un apskatāma arī no iekšpuses.