Atpūta laukos
2941-2960 / 4347
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Ekskursijas laikā var nogaršot mājās gatavoto maizi, sieru, zvēra gaļu un alu. Tāpat var apskatīt seno dārzu, liepu aleju, saimniecībā audzētos briežus, dambriežus, muflonus. Bērnus vilina iespēja paglaudīt kazas, trušus un ēzeli.
N/A
Prezmas Sv. Apustuļu Sīmaņa un Jūdas Romas katoļu baznīca. Sarkanu ķieģeļu mūra dievnams ar diviem augstiem torņiem, uzcelts 1859. gadā. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
N/A

Saimniecība nodarbojas ar kaņepju audzēšanu un produktu izstrādāšanu vecajā Aizputes Pilsmuižas krogā, kas atrodas blakus Aizputes Livonijas ordeņa pilsdrupām.
N/A

Tieši pie jūras, tikai 20 minūšu brauciena attālumā no Pärnu, atrodas Kapteiņa māja (Kapteni talu), kur kapteiņa svaigi nozvejotās zivis pārtop gardos zivju ēdienos, kurus var iegādāties vai nogaršot Kapteiņa vasaras kafejnīcā.
N/A

Par valgumu jeb sedumu sauca šauro smilšaino piekrastes joslu starp kāpu un ūdeni. Katram ciemam bija vairāki valgumi – laivu piestātnes ar vabām tīklu žāvēšanai. Valgumiem 20.gs. 20.-30.gados bija liela nozīme līvu valodas un etniskās apziņas uzturēšanā. Tolaik lībiešu ciemos jau dzīvoja daudz latviešu, taču viņi maz darbojās zvejniecībā, tādējādi valgumos joprojām galvenā saziņas valoda bija lībiešu.
N/A

Mājas restorāns mājīgā, autentiskā lauku vidē, kur tiek pasniegti lauku ēdieni, uz galda celtas svaigas jūras veltes, kuras atceļojušas no Francijas, Spānijas vai Norvēģijas, kā arī vietējās, pašu saimnieku kūpinātas zivis. Ēdienkarte tiek radīta katru dienu no jauna, kas ikdienā ļauj piedāvāt svaigus produktus.
 

 
N/A

Dziedinošie Dārzi ir daļa no 125 ha lielās bioloģiskās saimniecības Upmaļi. Šeit jau ceturtajā paaudzē saimnieko Bergmaņu ģimene. Patreizējie saimnieki  Māra un Dainis Bergmaņi, kopā ar ģimeni,  cenšas saglabāt senās, vēl 30. gados  stādītās retās augļu koku un krūmu šķirnes vecajā dārza daļā. Līdzās senajiem kokiem šeit  izveidoti arī  īpašu dziedinošo koku,  retu  augļu koku ( plūškoki, valrieksti, ēdamās kastaņas, zīdkoki, u.c)  un ārstniecības augu dārzi  vairāk kā 12 ha platībā. Saimnieku teju  30 gadus ilgā pieredze dabas dziedniecībā, arī  Ajūrvēdas  tradīcijās, ir ļāvusi izveidot  oriģinālus  AnnA Bergmans zīmola produktus- augu ziedes, balzāmus un krēmus,  zāļu tējas, eļļas u.c. Aizraujošā un darbīgā ekskursijā  skaistajos dārzos un Zāļu namā, kopā ar zāļu sievu Māru,  ikvienam viesim ir iespēja gan atpūsties, gan, ļoti iespējams,  izprast – kurš no Dabas brīnumiem var mani darīt veselāku un laimīgāku.
N/A

Mazskarts Salacas upes ielejas posms ar lielu smilšakmens iežu atsegumu, netraucētu alu u.c. biotopu, sugu un ainavu daudzveidību. Salaca ir viena no nozīmīgākajām Baltijas jūras lašupēm un otra populārākā Vidzemes ūdenstūristu upe. Kā galvenie apmeklētāju piesaistes objekti jāmin ģeoloģiskie pieminekļi - Sarkanās klintis, Skaņais kalns, Neļķu klints, Velna ala un kultūras pieminekļi - Lībiešu pilskalns, Vecsalacas muiža, Lībiešu muzejs, Valtenberģu muiža, unikālie Salacas nēģu tači u.c. Parkā atrodas viens no Ziemeļvidzemes populārākajiem tūrisma objektiem – Skaņākalna parks, kurā izveidots blīvs taku tīkls. Salaca ir arī populārs makšķernieku galamērķis. Ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā.
N/A

Kempings, pirts jūras krastā, piknika vietas, atpūta romantiskā namiņā kokā un nakšņošana teltīs, nojumes īre, vietas īre pasākumiem brīvā dabā.
N/A

Žagares reģionālais parks organizē dažādas ekskursijas, izglītojošas programmas bērniem un senioriem un jauniešu nometnes. 

Žagare jau sen ir pazīstama ar savu īpašo ķiršu šķirni, kuru Latvijā pazīst ar nosaukumu ‘Latvijas zemais’, bet lietuvisko nosaukumu varētu tulkot kā ‘Žagares ķirši’. Tai ir vairākas variācijas, kas atšķiras ar dažādu nogatavošanās laiku, ražīgumu, augļu koku formu un citam pazīmēm. Līdz pat mūsdienām šie ķirši aug gandrīz ikvienās mājās un ir kā ekskluzīvs Žagares simbols.  
N/A
Bez jau šajā datu bāzē pieminētajiem Liepājas Ziemeļu fortiem, krasta baterejām un Karostas, Liepājas pilsētas perimetrā atrodas arī citi un iespaidīgi šīs sistēmas elementi, no kuriem, esot Liepājā, būtu vērts apskatīt Luneti (Tosmares ezera dienviddaļa), Vidusfortu (starp Grīzupes ielu un 14. Novembra bulvāri), Austrumu fortu (dienvidos no Brīvības ielas un ziemeļos no Liepājas ezera), Dienvidu fortu (pie Pērkones kanāla) un Vecos fortus pie stadiona „Olimpija”. Visas minētās vietas ir brīvi pieejamas, taču jāievēro piesardzības pasākumi to apskates laikā, jo savulaik saspridzinātie forti var būt bīstami apmeklējumiem no iekšpuses.
N/A

Viena no ciema augstākajām būvēm. Koka vējdzirnavas cēla 1930. g. un ar vēja palīdzību darbināja septiņus gadus (vēlāk ar elektromotoru). Pie dzirnavām atrodas Jūrmalciema tūrisma informācijas punkts, stends un atpūtas vieta. Turpat redzami veco, zvejnieku pamesto liellaivu koka korpusi.
N/A

Atrodas Talsu centrā, tirdzniecības centra „Talsu centrs” trešajā stāvā. Moderns, mūsdienīgs interjers. 
N/A
~ 15 km garš Piusas senlejas posms starp Vana - Vastseliina un Ignasõ ciemiem, kur upei novērojams liels kritums, ātras straujteces un skaisti Devona perioda smilšakmens atsegumi, no kuriem Hermas siena (Härma müür) ir augstākais (ar senlejas nogāzi – 43 m) smilšakmens atsegums Igaunijā. Piusas ciemā atrodas Piusas raktuvju alas. Tikai pavisam neliela daļa no > 10 km garās Piusas raktuvju sistēmas ir eksponētas un labiekārtotas kā apskates objekts.
N/A
Plašs jūrmalas pļavu, vecupju un niedrāju komplekss, kas veidojies kādreizējās Daugavas gultnes vietā starp Vecmīlgrāvi un Vecāķiem. Teritorijā sastopamas arī iekšzemes kāpu pļavas ar kāpsmildzeni (rets biotops). Vecdaugava ir nozīmīga teritorija kā putnu ligzdošanas, tā arī atsevišķu retu augu sugu dzīves vieta. Vecdaugavas pussalas dienvidu daļā – Skanstniekos (te viduslaiku nocietinājumu paliekas – Zviedru skanstis) atrodas Vecdaugavas novadpētniecības un zvejniecības muzejs.
N/A

Labiekārtota dabas taka iepazīstina ar vienu no retajiem Rīgas jūras līča stāvkrastiem - Ēvažu stāvkrastu (līdz 15 m augsts, no skatu platformas paveras viens no skaistākajiem līča skatiem) un piekrastes mežiem. Pa kāpnēm, kas atjaunotas pēc 2005. g. postošā orkāna, var nokāpt līdz neparastajai pludmalei ar šauru smilšu liedagu, kas vētru laikā pazūd jūras viļņos. Takas garums ir 0,3 km (turp un atpakaļ – 0,6 km), iziešanai nepieciešamais laiks - 0,3 h. Kolkas – Jūrmalas ceļa malā iekārtots autostāvlaukums (atrodas pie Slīteres nacionālā parka robežas).
N/A

Baltijā vienīgais šāda mēroga brīvdabas muzejs (dibināts 1999. g.), kura eksponāti (t.sk. – monumentāli pieminekļi) atspoguļo padomju ideoloģiju. Minizoo.
N/A

Atrodas Dundagas centrā, Talsu un Pils ielas krustojumā. Bistro tipa ēdināšanas uzņēmums, ko iecienījuši vietējie iedzīvotāji un pilsētas viesi.
N/A
Vienīgā šāda veida skatu platforma Latvijā, kas ir pieejama cilvēkiem ar ratiņkrēsliem. No platformas otrā stāva ir pārskatāma lielākā daļa lieguma teritorijas – plaši niedrāji, nelielas lāmas, priekškāpa un Daugavas grīva. Piemērota vieta putnu vērošanai.
N/A

„Kaikaiši” meklējami ~ 1 km uz dienvidrietumiem no Vecpiebalgas centra, Kaikašu mazciemā. „Kaikašos” dzimis latviešu rakstnieks Antons Austriņš (1884. – 1934.). Vecpiebalga bija vieta, kur topošais rakstnieks ieguva pamatizglītību. Viens no zināmākajiem A. Austriņa darbiem ir stāstu krājums „Puiškans” (1931.). Muzeju, kurā apskatāmi dažādi lauku sadzīves un ar rakstnieku saistīti priekšmeti un eksponāti (arī sarakstītie krājumi un grāmatas), ir vērts iepazīt gida pavadībā.