Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Bioloģiskā saimniecība, kurā sezonas laikā iespējams lasīt un nogaršot zemenes tieši no lauka. Ir arī īstas meža zemenes. Audzē arī smiltsērkšķus, var lasīt un nogaršot septembrī. Nelielā apjomā pārstrāde (sulas, sīrupi, saldēta produkcija, ievārījumi) - mājražotāja statuss. |
||
Viens no skaistākajiem Latvijas ābeļdārziem (~ 10 ha un 30 ābolu šķirnes), kas iekārtots iespaidīga paugura nogāzēs, no kura augšdaļas skaidrā laikā var redzēt Rīgas jūras līča ūdeņus. Īpaši skaisti šeit ir ziedošu ābeļu laikā. Piedāvā ābolus un degustācijas. |
||
Papes aviācijas poligonā, kas atradās jūrā, netālu no krasta - notikusi šaušanas apmācība un aviācijas bumbu mešana uz mērķiem. Jūrā saglabājušies bijušie nogremdētie kuģu vraki un mērķi. Virs ūdens saglabājies vien kuģa masts. Pēc Andra Maisiņa sniegtās informācijas, arī Papes ezera ziemeļdaļā ir bijis aviācijas mērķis - no riiepām veidots lidmašīnas siluets.
|
||
Tukums vēsturiskajos avotos minēts 1253. g. Livonijas ordeņa un bīskapa līgumā par Kursas dalīšanu. Ja pilsētas nosaukumu tulko no lībiešu valodas, sanāk "smilšu kaudzes, kalni". 14. gs. sākumā pie Livonijas ordeņa mūra pils bija izveidojusies vācu tirgotāju un amatnieku apmetne, kuras uzplaukumu sekmēja Rīgas - Prūsijas ceļa tuvums. Vēlāk pilsētas attīstību būtiski ietekmēja Rīgas - Tukuma dzelzceļa izbūve 1877. g. Padomju laikā Tukuma austrumu pievārtē bija izvietots Baltijā lielākais PSRS armijas lidlauks un kara pilsētiņu. Mūsdienās Tukums ir tāda paša nosaukuma novada centrs ar plašu tūristiem piedāvāto pakalpojumu klāstu. Tukuma vēsturiskajā centrā apskatāms 13. gs. celtās Livonijas ordeņa pils torņa fragments, kurā iekārtots Tukuma pilsētas vēstures muzejs. |
||
Viesu nama saimniece, ārste-homeopāte-fitoterapeite, ekoloģiski audzē ārstniecības un dziedniecības augus. Ārstniecības augu saimniecībā notiek izglītojošās programmas pieaugušajiem un bērniem, ir plaša bibliotēka veselības jautājumos. Tiek aicināti visi, kas vēlas sevi palutināt ar ārstniecības augu vannām, to tējām, krāsu terapiju, aromterapiju, piedalīties veselīga uztura vai ārstniecības augu vākšanas nometnēs. Pirtī-dziednīcā norisinās veselības veicināšanas un skaistuma procedūras. |
||
Setomaa has been inhabited for about 8,400 years, which makes it one of the oldest human settlements in Estonia. It is located on the border of Eastern and Western civilisations, bordering Russia, Latvia and Estonia. Setomaa is famous for its well-preserved traditions and culture. For centuries the local handicraft skills have been passed down within families. Seto polyphonic singing (Seto leelo) is inscribed on the UNESCO List of the Intangible Cultural Heritage of Humanity. Setos have distinctive national costumes, rich in detail and unique to each family. Perhaps most impressive is the distinctive array of Seto jewellery. These visually striking pieces not only reflect the social standing of the wearer but are also worn as a safeguard from misfortune. To this day, the Seto lifestyle remains closely tied to nature. It is common practice for the Seto not only to enjoy the natural beauty of the forest but to also use its gifts. Berries and mushrooms are picked freely in their seasons. It is best to start the tour from Võru and finish in Tartu. |
||
Lielākā apdzīvotā vieta Latvijas dienvidaustrumos, ko no dienvidiem apskalo Daugavas ūdeņi, kas vienlaikus ir Latvijas – Baltkrievijas robeža. Valstu robežlīnija iet pa upes vidu. Piedruja sastāv no divām daļām – Piedrujas un Aleksandrovas, kuras atdala centrālā iela (V 631 ceļš). Piedruja izveidojās kā Daugavas kreisajā krastā esošās Drujas pilsētas „pārupes” teritorija. Abas daļas 17. gs. bija Lietuvas lielkņazistes magnātu Sapehu dzimtas īpašumi. Drujas mazstāvu apbūve ar pamesto dievnamu labi pārskatāma no Piedrujas krasta. Piedruju un tās apkaimi ir vērts izstaigāt ar kājām, jo mazstāvu koka apbūve vietām atgādina skatus no etnogrāfiskajos brīvdabas muzejos redzamajiem. Piedruja ir sakopta, starp abām baznīcām ir izveidots ainavisks dārzs. Ar nozīmīgākajiem objektiem – diviem dievnamiem un Daugavas akmeni - iepazīstina Piedrujas taka. Aleksandrovas daļā atrodas tūristu mītne „Piedruja”, kas piedāvā īpašu tūrisma produktu – ''večerinkas'' latgaļu, krievu un baltkrievu stilā. Pirms došanās uz Piedruju ir jāsaņem terminētās atļaujas, kas nepieciešamas uzturoties pierobežā. Robežkontroles postenis atrodas Piedrujā – Daugavas krastā, kur vēl salīdzinoši nesen darbojās viena no Daugavas pārceltuvēm. |
||
Naukšēnu Cilvēkmuzejs atrodas Naukšēnu doktorāta ēkas otrajā stāvā. Tajā piedāvā izzinošu stāstījumu par vietējām ražošanas tradīcijām un SIA „Naukšēni” produkcijas – dažādu eļļu (rapšu, linsēklu), 10 bezalkoholisko dzērienu (kvass, minerālūdens), kā arī mājas vīna degustāciju. Dažādu produktu iegāde. |
||
Piedāvā ļoti gardus Lietuviešu tradicionālos ēdienus. Var pieņemt līdz 140 personām. Ir āra terase un dzīvā mūzika. Pieņem bankas kartes, pieejama autostāvvieta. |
||
"Skrīveru saldumi" ir ģimenes uzņēmums, kas jau trešajā paaudzē ražo konfektes "Gotiņa" - gan klasiskās, gan ar dažādām piedevām, kā, piemēram, ar rudzu maizi un dzērvenēm. Tāpat uzņēmums ražo dažādus citus saldumus no šokolādes, žāvētiem augļiem, riekstiem, sēkliņām, sukādēm un citiem vērtīgiem gardumiem. Apmeklētājiem tiek piedāvātas dažādas ekskursijas ar praktisku darbošanas. Viena no tām piedāvā piedalīties "Skrīveru Gotiņas" ekspedīcijā ar iespēju pašiem ietīt savas konfektes, iepazīties ar konfekšu tapšanas vēsturi, nodegustēt produkciju, kā arī iegādāties uzņēmuma produkciju ražotnes veikaliņā. Visas ekskursijas piemērotas gan bērniem, gan pieaugušajiem. |
||
Līdz mūsdienām saglabājušās vairākas muižas ēkas, kas celtas grāfu Plāteru laikā. Muižas vecā pils, kas atrodas Grāfu Plāteru ielas malā - Jāņupītes krastā, celta 1759. gadā (baroks, Venēcijas arhitekts Antonio Parako). Pēcāk to pārbūvēja un pēc jaunās pils uzcelšanas ēkas pirmajā stāvā atradās Plāteru dzimtas vasaras rezidence, bet otrajā un trešajā stāvā bija iekārtota bibliotēka ar ~ 20 tūkstošiem vienību. Bibliotēka, kuras lielākā daļa bija pārvesta uz citiem grāfu īpašumiem, gāja bojā 1. pasaules kara laikā. Krāslavas muižas jaunās pils (Daugavas ielejas krasta augšdaļā) celtniecību uzsāka 1765. gadā (arhitekts Domeniko Parako), sākotnēji baroka, bet 18. – 19. gs. mijā pārbūvējot klasicisma stilā. Ēkā ir atklāti unikāli rokoko stila sienu gleznojumi ar Romas skatiem, kas pēc Polijas piļu analogiem tapuši 18. gs. 60. - 70. gados. Jaunajā pilī līdz 20. gs. 70. gadiem darbojās vidusskola. Tad pils tika “pamesta” un pārvērtās par graustu. Tagad veikti apjomīgi pils fasādes renovācijas darbi, un tā ieguvusi sakoptu veidolu. Pili ieskauj 18. gs. vidū veidots romantiskais ainavu parks – Grāfu Plāteru parks, kas stādīts Daugavas ielejas un to šķērsojošo gravu nogāzēs. Tajā atjaunota mākslīgā grota un lauva – pils sargs, kāpnes to vēsturiskajā vietā, parka celiņi, pagalms. |
||
Atrodas Skuķu ezera dienvidrietumu krastā. Sasniedzams no Putnu salas, ejot cauri dzīvei savvaļā pielāgoto mājlopu aplokiem un taku. No torņa labi pārskatāma Dvietes paliene (ūdeņainos pavasaros pārplūst) un aizaugušais Skuķu ezers. Laba putnu vērošanas vieta. Putnu salas Atālu mājās – vietējais gids. |
||
Siernīca jeb pulksteņu tornis (to sauca pēc apaļajā jumta logā iebūvētā pulksteņa), atrodas pie Naukšēnu muižas ieejas vārtiem. Astoņstūru mūra ēka ir segta ar kupolveida jumtu, kas noklāts ar skārdu. Pulksteņtornim ir divi stāvi. Otrais stāvs ir labi vēdināms ar nelieliem iegareniem lodziņiem, kas atrodas visās ēkas šķautnēs. Siernīcu varam apskatīt jau ap 1800. gadu zīmētajā J.K. Broces attēlā. Pēc tā noprotams, ka savu sākotnējo veidolu ēka nav zaudējusi līdz pat šodienai. Padomju laikā torņa stāvoklis pasliktinājās - pie tā piebūvēja šķūni un izlauzta lielu vārtu ailu. 2002. gadā izstrādāja un dzīvē īstenoja siernīcas torņa renovācijas projektu (arh. I. Maurāne). Iekštelpās ir saglabājies vēsturiskais ķieģeļu klons un kāpnes uz otro stāvu. Siernīcā izvietoti etnogrāfiski priekšmeti un šodien tas ir viens no Naukšēnu muižas tūrisma apskates objektiem. |
||
Viens no skaistākajiem Nīcas un plašākas apkaimes dārziem, kas guvis nozīmīgas nominācijas Nīcas un Latvijas mēroga skaistāko daiļdārzu konkursos. Augi, kas stādīti atsevišķās grupās ir telpiski nodalīti viens no otra. Īpaši bagāta ir hostu kolekcija, kurā ir vairāk nekā 130 šķirņu. Arī bagāta kļavu sķirņu kolekcija (25). Dārza ainaviskumu papildina izraktais un labiekārotais dīķis. Apmeklētāji saimnieces pavadībā var iepazīt dārzu un noklausīties stāstu par dažādām augu sugām, šķirnēm, kā arī iegūt vērtīgus padomus dārza veidošanā. |
||
Pie Priedīšu mājām izveidotā dabas taka iepazīstina ar Dziļezeru un tā apkārtni. Dziļezers ar Riebezeru un pārējie – Mazezers, Auziņu ezers, Skujas ezers un Bruņķītis atrodas subglaciālā (ledāja veidotā) iegultnē, kuras krastos aug dažādu tipu, t.sk. platlapju meži - aizsargājami biotopi. Ietilpst Dziļezera un Riebezera dabas lieguma teritorijā. Atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.
|
||
Viesu nams atrodas skaistā, mierīgā vietā pie dīķa, kas ikvienu zvejnieku iepriecinās ar zivju pārpilnību. Viesi tiek izmitināti 120 gadus senā klētī, kurā ir guļamistabas, virtuve un pirts. |
||
Armijas 77.Zenītraķešu brigādes uzdevums Padomju savienības laikā - savienības ārējās robežas pretgaisa aizsardzība. Šobrīd objekts pieder novada pašvaldībai, ir pamests, neapsargāts un netiek izmantots. Pie raķešu bāzes galvenās ieejas saglabājušies interesanti vārti.
|
||
Kafejnīca atrodas Kandavas pilsētas centrā pie Tirgus laukuma viesnīcā „Kandava”. Latviešu virtuve: Siļķe ar kartupeļiem un biezpienu, auzu pārslu biezputra, mājas kotletes, pildītās pankūkas, biezpiena plāceņi ar ievārījumu. |
||
Atrodas Baznīcas ielā 10. Skaistā ēka ir viena no nedaudzajām 17. gs. celtnēm, kas būvēta koka pildrežģa tehnikā (restaurēta 1986. g.). Kurzemes hercogistes laikā tajā atradās pirmā zāļu tirgotava. Apskatāma no ārpuses. |