Atpūta laukos
2681-2700 / 4347
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Saldus vēstures dokumentos minēta jau 1253. g. Līdz 13. gs. te atradās senā kuršu pils Salden, kas arī attēlota pilsētas ģerbonī. Ap 1341. g. netālu no kuršu pilskalna Livonijas ordenis uzcēla pili, pie kuras izveidojās apdzīvota vieta. Savu uzplaukumu līdzīgi kā citas Kurzemes apdzīvotās vietas tā piedzīvoja hercoga Jēkaba valdīšanas laikā 1642. - 1682. g. Par Saldus dibināšanas gadu min 1856., kad sākās Ziemeļu karā nopostītās vietas atjaunošanas darbi. 2. pasaules kara beigās pie pilsētas norisinājās smagas kaujas, taču līdz pat 1945. g. 8. maijam pilsēta palika vācu armijas okupētajā Latvijas daļā. Mūsdienu Saldus piesaista ar saviem pasākumiem – pilsētas dienām, mūzikas festivālu "Saldus saule", kā arī dažādiem apskates objektiem, starp kuriem minama a/s „Druvas pārtika", kur var vērot saldējuma tapšanas procesu un Saldus pārtikas kombināts, kur var degustēt garšīgās konfektes „Gotiņa" un vērot ražošanas procesu.
N/A

Dagdā pirmo katoļu draudzes baznīcu no koka 1705. g. uzcēla Viļakas stārasts J. Hilzens. Mūsdienās redzamais dievnams ir tapis 18. gs. otrajā pusē (baroka stils) par grāfa J. A. Holzena līdzekļiem. Ēkas iekšpusē uzmanību vērts pievērst altārim, kancelei, ērģelēm, grāfu Hilzenu dzimtas piemineklim u.c. interjera priekšmetiem. + 371 65653634. Ziemeļos no baznīcas var izstaigāt Dagdas vēsturisko centru, kam raksturīgas 20. gs. sākuma no sarkanajiem ķieģeļiem celtās ēkas – t.s. ebreju tirgotāju nami.
N/A

Nozīmīgs Rīgas līča krasta un aprimušu kāpu komplekss ar trīs lielo Latvijas upju – Lielupes, Daugavas un Gaujas grīvām un senām atpūtas vietu un kūrortu tradīcijām. Teritorijā izceļas ar skaistām piekrastes ainavām un ir viena no retajām jūrmalas pļavu atrašanās vietām Latvijas piekrastē. Dabas parka teritorijā ietilpst vairāki dabas liegumi – Lielupes grīvas pļavas, Vakarbuļļi, Daugavgrīva, Vecdaugava un Ummis (sk. nodaļu „Dabas liegumi”). Interesantākie dabas veidojumi ir Garciema kāpu amfiteātris un atsevišķas kāpas, piemēram, Legzdiņu un Slēpotāju kalns. Apmeklētājus piesaista dažādie kultūras un vēstures pieminekļi - Mangaļu pussalas fortifikācijas un militārās celtnes (no Krievijas cara līdz Padomju laiku beigām), Daugavgrīvas cietoksnis, Vecāķu kūrorts ar veco piekrastes apbūvi, Daugavgrīvas un Vecāķu pludmales. Rīgas tuvums un svarīgie rekreatīvie resursi ir arī iemesls teritorijas lielai antropogēnai noslodzei. Dabas parks piemērots aktīvam tūrismam (kājinieku, velo, ūdens, auto - moto), distanču slēpošanai, dabas (putnu) vērošanai, kultūras tūrismam, pasīvai atpūtai un izziņas tūrismam. Apmeklētāju vajadzībām izveidota Daugavgrīvas un Rožu kāpu dabas takas u.c. infrastruktūras elementi, kuru blīvums, apjomi un kvalitāte, diemžēl, ne vienmēr ir pietiekams. Diemžēl, šo nozīmīgo pierīgas rekreatīvo objektu nevar pilnvērtīgi iepazīt arī ar velosipēdu, jo nav izveidoti veloceliņi, kas atvieglotu un padarītu drošu braukšanu ar šo videi draudzīgo transporta līdzekli, kā tas, piemēram, ir Kuršu kāpās un pārējā Lietuvas piekrastes teritorijā!
N/A

Pamatekspozīcija „Bārtas tautas tērpa darināšanas un valkāšanas tradīcijas 19. – 21. gadsimtā” rāda meitu, sievu un vīru tērpus un to elementu daudzveidību. Apmeklētāji var iesaistīties Bārtas kreklu rakstu izšūšanas un aušanas procesā. Kopā ar Bārtas etnogrāfisko ansambli piedāvā izglītojošas programmas „Bārtas tautas tērps” un „Dzied Bārtas sievas”.
N/A

Agrākais mājas nosaukums bija „Forstei” (tulkojumā nozīmē  mežziņa  māja). Tā celta, izmantojot vecās Bīriņu pils baļķus. Ēkas pirmais īpašnieks bija Bīriņu muižas barons Aleksandrs Aleksejs fon Pistolkorss. Tajā dzīvoja muižas virsmežzinis Pauls Moltrehts, vienlaicīgi tā bija virsmežziņa darba, dzīves vieta un muižas medību māja. Ēka vairākkārt pārbūvēta. Līdzīgu izskatu patreizējam un arī simboliskos brieža ragus tā iegūst 1891. gadā. Neatkarīgās Latvijas laikā mājai tika latviskots nosaukums – „Meža māja”. Vairākkārt mainījušies arī tās īpašnieki. 30. gados tā kļūst par kultūras un mākslas darbinieku atpūtas mītni. Šeit 1937.  gadā vasaru pavadīja komponists  Alfrēds Kalniņš,  strādājot  pie  pirmās  latviešu  operas  “Baņuta” partitūras interpretācijas otrajam iestudējumam. Pēckara periodā No 1945.gad līdz 1956. gadam ēkā atradās Saulkrastu Ciema Padome, Saulkrastu rajona laikā Tautas izglītības nodaļa. Pēc tam uz ēku no Jūrmalas tika pārcelta bērnu sanatorija „Ugunskurs”, kura vēlāk pārdēvēta Saulkrastu vārdā. Šobrīd ēka ir privātīpašums. (Avots: Saulkrastu TIC)
N/A

Lietuvas lielākais sūnu purvs, kura aizsardzības nolūkā ir izveidots Čepkeļu dabas rezervāts (Čepeklių gmatinis rezervatas). Tas izvietojies starp Dzūkijas nacionālā parka dienvidaustrumu daļu un Baltkrieviju. No Marcinkones pa smilšainu meža ceļu (~ 9 km turp - atpakaļ) ar kājām vai divriteni (arī nelielu tūrisma autobusu līdz 20 vietām) var nokļūt līdz purva malai, kur mežainās kāpās un purvā izveidota 1,5 km gara dabas taka un skatu tornis, no kura labi pārredzama purva rietumdaļa. Pirms došanās uz Čepkeļu purvu, ir jāreģistrējas Dzūkijas nacionālā parka apmeklētāju centrā (Šilagėlių gatve 11), kas meklējams aiz dzelzceļa pārbrauktuves. Te apskatāma neliela nacionālajam parkam un rezervātam veltīta ekspozīcija.
N/A

Piedāvā zvejas procesu ar vada vilkšanu Nidas un Papes jūrmalā, zveju jūrā (1 – 2 cilvēkiem) un zvejošanu ziemā. Pēc zvejas seko loma kūpināšana vai zivju zupas vārīšana.
N/A

Meklējama Grobiņā, Lielā ielā 84, kur atrodas t.s. Doktorāts – ēka, kur pagājusi rakstnieces Zentas Mauriņas bērnība, kad viņas vecāki šeit pārcēlušies no Lejasciema. Doktorātā ciemojušies daudzi tā laika pazīstami latviešu kultūras darbinieki, kas atstājuši lielu iespaidu uz topošo rakstnieci. 1997. g. ēkā izveidota piemiņas istaba, kur rakstniece dzīvojusi laikā no 1898. - 1921. gadam. Apmeklētāji var aplūkot dažādus eksponātus un noskatīties Z. Mauriņas simtgadei veltītu filmu.
N/A
Komētas fortu cēla Daugavas kreisajā krastā, pie tās ietekas jūrā - tagadējās Daugavgrīvas bākas apkārtnē apmēram tajā pat laikā, kad tika celti Mangaļsalas forti (ap 1808. gadu, citi avoti – 1788. g.). Tajā atradās četras „Kane” tipa 152. kalibra lielgabalu pozīcijas. Gan Komētforts, gan Mangaļsalas krasta aizsardzības baterejas 1855. g. Daugavas grīvā atvairīja angļu flotes uzbrukumu. Jāpiebilst, ka Komētforts ir vietējās nozīmes kultūras piemineklis. Ja gar jūras krastu no Daugavgrīvas dabas lieguma dosimies Daugavgrīvas bākas virzienā, uzkāpjot priekškāpā (neaizejot aiz zīmes „Aizliegtā teritorija. Pierobežas zona”!) ir redzamas gan minētās lielgabalu pozīcijas, gan bijušie munīcijas uzglabāšanas pagrabi. Tās sākas aptuveni 0,5 km pirms Daugavgrīvas bākas un stiepjas līdz pat pašam bākas kompleksam. Arī Padomju laikā šī teritorija nebija pieejama civilām personām, jo tās tuvākajā apkārtnē un Bolderājā atradās daudzi Padomju armijas slepenie militārie objekti.
N/A

Ciemojoties pie Trīszvaigžņu ordeņa kavalieres, suitu kultūras mantojuma sargātājas, dziesminieces, teicējas Lidijas Jansones, jūs uzzināsiet par suitu vēsturi, tradīcijām un īpašo burdona dziedāšanu, kā arī uzzināsiet, kā senāk mājas apstākļos tapis alus, ko mūsu senči brūvējuši godos un svētkos.
N/A

Palangos botāniskais parks (Birutes parks) – Palangas Dzintara muzeju ieskaujošais botāniskais parks. Tas ir viens no Lietuvas skaistākajiem, bagātīgākajiem un koptākajiem parkiem. Izveidots svētās Birutes meža teritorijā un ilgu laiku starp vietējiem saukts par Birutes parku. Tā platība – 101,3 ha. Meistarīgi projektētais parks izceļas ar lielu dabas skatu daudzvedību, rūpīgi izveidotām takām, laukumos iekoptām puķu dobēm, diviem dīķiem, mazās arhitektūras elementiem.
N/A
5 dienas

Šī maršruta apkārtnē norisinājušies daudzi notikumi, kas tieši saistīti ar Latvijas valsts tapšanu un Brīvības cīņām. Vēsturisko ceļu no Rīgas uz Liepāju cauri Dobelei, Saldum, Skrundai, Durbei un Grobiņai var izsekot jau no seniem laikiem, pat sākot no 13. gadsimta.

Kurzemē vienmēr ēduši jūras, upju un ezeru zivis, it īpaši kūpinātas. Novada ēdiens ir māla podiņā gatavota kūpināta menca ar piedevām.  Sezonas gardums ir salakas un vēja zivis, bet brētliņas, siļķes un lasis pieejami visu gadu. Saimnieces cep rudzu ierauga rupjmaizi, saldskābmaizi un gardus sklandraušus, cienā ar miežu putraimu skābputru vai bukstiņputru.

Nozīmīga loma ir piena produktiem, Jāņu sieram un “baltajam sviestam”. Svaigo govs piena sieru gatavo arī ar dillēm un ķiplokiem, tāpat gards ir kazas piena siers. Ēdienkartē netrūkst vietējo mājputnu un mājlopu gaļas ēdienu: cepeši, ribiņas, desiņas, var dabūt arī cūkas mēli un buļļa pautus. Smalkos krogos piedāvā fazānu un medījumus, papildinātus ar sēnēm un brūklenēm, kadiķogām un savvaļas garšaugiem.

Kurzemē jūs sagaidīs ar gardiem pīrāgiem, plātsmaizēm, magoņmaizītēm un medus kūkām, cepumiem ar magonēm un dzērvenēm, saldēdienu no rudzu rīvmaizes, brūklenēm vai dzērvenēm un saldā krējuma. Iecienītas ir melleņu klimpas. Neparastāki ir gardumi no savvaļas augiem – marmelāde no pīlādžiem, dzērvenēm un pat skujām. Slāpes veldzēs smaržīgas zāļu tējas ar medu. Reibinoši mirkļi piedzīvojami pie alus kausa un mājas vīnu degustācijās.
N/A

Restorāns "il Capitano" atrodas Rīgas jūras līča krastā, starp VIA Baltica autoceļu (A1) un jūru, atpūtas kompleksa „Kapteiņu osta” teritorijā, ko ieskauj Randu pļavas. Vasaras terase ar skaistiem saulrietiem.

Latviešu virtuve: Aukstā biešu zupa, kartupeļi ar biezpienu un siļķi, kūpināts zutis, krāsnī cepts sams, cepts zandarts kaņepju sviestā, biezpiena plācenīši, zemeņu zupa.

Īpašais ēdiens: Zivju zupa.
N/A

Vieta, kur 1. pasaules kara laikā 1916. g. notika t.s. Ziemassvētku kaujas starp Krievijas un Vācijas karaspēku, pēc kurām latviešu strēlnieku drosme un varonība aizskanēja tālu pāri valsts robežām. Ložmetējkalnā ir izveidota piemiņas vieta latviešu strēlniekiem un atjaunots skatu tornis. No tā labi redzams Maztīreļa purvs ar bijušo vācu šaursliežu dzelzceļa līnijas vietu, kas to šķērso ziemeļu - dienvidu virzienā, iezīmējot purvā lielāku koku rindu. Kā iepazīt? Iespēja doties pārgājienos gan ar gidu, gan bez, apmeklēt Ziemassvētku kauju muzeja "Mangaļu" māju, kuras apkaimē izveidots marķēts izziņas maršruts, piedalīties tematiski izglītojošos pasākumos un kauju imitācijās. Apskatāmi pieminekļi, karavīru kapi, ierakumi, fortifikācijas, zemnīcas u.c. Mangaļu mājās atrodas Latvijā lielākais kauju vietu makets. Apskatāmi Baltijas reģionam unikāli 1. pasaules kara lauka fortifikācijas elementi, kas saistīti ar leģendārajām Ziemassvētku kaujām: autentiskā vietā rekonstruēts nocietinājumu sistēmas posms – blindāža un daļa no vācu aizsardzības pirmās līnijas t.s. „Vācu valnis”.
N/A

 Aktīvā atpūta svaigā gaisā, dabā. Dabas taka, atpūtas vieta, grilla vietas, lapenes. Lāzera cīņas jeb Laser tag ir spēle svaigā gaisā, ģimenes vai draugu kompānijā. Iegūsiet pozitīvas emocijas un kārtīgu adrenalīna devu, spēlējot augsti tehnoloģisko spēli reālā laikā un vietā. Lāzera cīņas ir visiem labi zināmā peintbola analogs, bet atšķirīgs ar to, ka Laser taga spēlē spēlētājus-pretiniekus “neitralizē” ar drošiem un nekaitīgiem lāzera šāvieniem no lāzera-ieroča, bet pati spēlētāja “neitralizācija” notiek, kad speciāli devēji (sensori), kuri ir nostiprināti uz spēlētāja apsaites, reģistrē pretinieka lāzera-ieroča staru, kas nozīmē, ka nav ne krāsu bumbiņu, ne sāpīgi sitieni, ne zilumi. Šī koncepcija padara Laser tagu pieejamu ne tikai vīriešiem, bet arī sievietēm un bērniem.
N/A

Nordeķu - Kalnciema kāpu grēdas daļa Kleistu meža austrumdaļā pie Dzirciema ielas. Padomju laikā šeit darbojās divi (vēlāk viens) P - 35 radars, kas griezās ap savu asi. Vietējie iedzīvotāji tolaik šo vietu bija iesaukuši par "Lokatoru kalniņu". Ziemeļos no tā atradās padomju armijas cūku ferma.
N/A

Mūsdienās redzamais parks starp Rīgas un Parādes ielu tapa vairāk nekā pirms 100 gadiem un tā patrons bija pilsētas pirmais mērs - Pāvels Dubrovins (1839. – 1890.). Pilsētas „zaļā saliņa”, kuras centrā atrodas strūklaka, ir iecienīta atpūtas un pastaigu vieta. Atraktīvs ir no bronzas veidotais piemineklis (2007. g., tēlnieks A. Tartinovs),kas veltīts pilsētas pirmajam mēram.
N/A

Atrodas Inciema centrā. Piedāvā maltīti visām ēdienreizēm. Lielas porcijas, garšīgs ēdiens. Iecienīta tuvākas un plašākas apkaimes  maltītes ieturēšanas vieta. Klāj galdus.
Latviešu virtuve: Pelēkie zirņi ar speķi, kartupeļu pankūkas ar krējumu vai kūpinātu gaļu, ābolu pankūkas ar kanēli un medu, laucinieku karbonāde ar žāvētu gaļu un sīpoliem.
Īpašais ēdiens: „Dāmu karbonāde” – vistas filejas karbonāde ar šapminjoniem, banāniem un sieru.
N/A

Ap 6 km garš un vienmuļš ceļa posms starp Ragaciemu un Klapkalnciemu, kur pēc nostāstiem senos laikos ceļiniekiem mēdza uzbrukt laupītāji. Apmēram 1,5 km pirms Klapkalnciema (dodoties no Ragaciema puses) kāpā pie jūras atrodas Somu jēgeru kaujām veltīts piemiņas akmens. To atklāja 1997. g. 9. decembrī. Akmens „atceļojis” no Somijas dienvidaustrumu daļas, kur 1940. g. tas kalpojis kā prettanku nocietinājums. Piemineklī ir iegravēts teksts: „Šeit 1. pasaules kara laikā, no 1916. gada augusta līdz decembrim cīnījās somu jēgeri”. Savukārt, Klapkalnciemā uzstādīts piemiņas akmens, kur apglabāti pieci somu karavīri.
N/A

Kelmes muiža – viena no Lietuvā palikušām nedaudzajām tipiskās baroka stila provincijas muižām. Tā ir liela noslēgtas kompozīcijas muižas saimniecība, kurā daudz autentisku ēku, apstādījumu un ūdens krātuves. Spilgts baroka iezīmju saglabājis ģeometrisks parks, kuru uz atsevišķām regulārām daļām sadala krustojošas alejas. Parkā ierīkota apskates kalniņš. Lielākā daļa no šobrīd augošajiem kokiem (ozoli, kļavas, liepas, oši) ir senā parka mantojums. Lielākā parka rota atrodas aiz muižas - lielais un trīs mazāki dīķi, kā skatu kalniņš, kas atrodas senajā parkā.