Kuģinieku drošībai 1875. g. celtā bāka stipri cieta 1. pasaules kara laikā. Savu tagadējo izskatu tā ieguva pēc atjaunošanas 1922. g. Bākas uguns atrodas 21,3 m v.j.l. un tās detaļas savulaik vestas no Francijas. Pie bākas ieejas 1975. g. uzstādīta piemiņas plāksne par godu bākas simtgadei. Pie bākas atrodas bijušās padomju armijas militārās bāzes atliekas.

Meklējamas Lizuma ciema dienviddaļā. Tās ir vienas no retajām vējdzirnavām (1880. g.), kas saglabājušās labā stāvoklī. Mūsdienās dzirnavas ir gleznotājas Ilonas Brektes īpašums.

Restorāns "Višta puode" piedāvā dažādus gardus ēdienus, tostarp arī lietuviešu tradicionālos ēdienus. Restorāna telpas iespējams rezervēt dažādiem pasākumiem.

Liela meža masīva vidū gleznainās Būkas (Būka) upes krastos starp kokiem ieslēpies teiksmainais Vaišnoriškes ciems. Šis ir viens no skaistākajiem nacionālā parka etnogrāfiskajiem ciemiem. Vaišnoriške kā apdzīvota vieta sākusi veidoties 1756. g., kad šeit sena vēsturiska ceļa malā darbojies krogs. Pirmā viensēta ciematā ir zināma no 1830. g. Šodien redzamā apbūve ir tapusi g.k. 20. gs. sākumā. Ciems ir palicis cilvēku atmiņās ar liepu medu, jo meža velšu vākšana un biškopība bija viena no galvenajām šejieniešu nodarbēm. Tagad ciemā ir piecas sētas. No Vaišnoriškes var uzsākt laivu braucienu pa seklo un dzidro Būku.

„Saulės vartų Romuva” saimnieki nodarbojas ar dabas pārvērtībām raksturīgajiem rituāliem. Tāpat tiek lasītas lekcijas par seno baltu ticību. Tiek organizēti ģimenes un kalendārie svētki – laulības, vecmeitu ballītes, svētīšana, ziemas vidus, Meteņi. Saimniecībā rīko arī pagānu svētkus. Izglītojošās programmas paredzētas pieaugušajiem.

Braucot pa Neretas – Ilūkstes ceļu, dievnams saskatāms jau pa lielāku gabalu. Tas celts 1805. g., bet restaurēts - 1888. g. Baznīcas iekšpusē ir saglabājies sākotnējais altāris, kancele un ērģeļu prospekts. Pie tās apbedīti 1. pasaules karā kritušie vācu karavīri. Uz ēkas rietumu sienas novietotas divas piemiņas plāksnes, kas godina 1. pasaules karā kritušos Lašu pagasta iedzīvotājus un padomju laikos represētos.

Atrodas bijušās Lašu mācītājmuižas ēkā - 0,5 km ziemeļaustrumos no Neretas – Ilūkstes ceļa. Gothards Frīdrihs Stenders (1714. – 1796.) jeb Vecais Stenders bija pirmās plašākās latviešu valodas gramatikas (1761. g.), latviešu-vācu un vācu-latviešu vārdnīcas (1789. g.), latviešu ābeces (1782. g.) un pirmās ilustrētās ābeces “Bildu ābice” (1787. g.) autors, strādājis par Sēlpils un Sunākstes mācītāju. Viņa dzimšanas vieta bija Lašu mācītājmuiža, kuras vienā no ēkām ir izveidots neliels muzejs. Neretas – Ilūkstes ceļa malā ir uzstādīts piemiņas akmens (tēlnieks I. Folkmanis, arhitekte N. Tamane).

Mini zooloģiskais dārzs Brocēnu novadā, kur iespējams gan apskatīt, gan samīļot dažādus dzīvniekus lauku vidē. Sētā ir arī ugunskura vieta un nojume, kur patverties lietus laikā.

Zirgu un cilvēku labsajūtas centrs "Dabas zirgi" tepat Pierīgā, vēsturiskajā Mežinieku apkaimē, būs atklājums tiem, kas arvien vēlas sajust piederības sajūtu Latvijai, Latvijas dabai. Pieskarties mežam, ļauties Misas vēsajam ūdenim, satikt Smērdūkli vai saskatīt zirga elpu miglainā rītā? 

Saimnieki aicina pie sevis pavadīt arī ilgāku laiku, nakšņot jaunizveidotajā glempingā, skaistā vietā meža vidū pie Misas stāvkrasta. Iespēja atpūsties pilnīgā klusumā, kur blakus būs tikai mežs un upe. Un zirgi!

"Dabas Zirgos" iespējama pastaiga ar zirgu, ekskursija pie zirgiem ar zirgu barošanu, izjāde ar zirgu. Šeit var arī svinēt savas ģimenes svētkus, jo ir pieejama nojume, grils un ugunskura katls. Iepriekš vienojoties, var pasūtīt arī brokastis, pusdienas un vakariņas. Pieejama pirts un baļļa.