Atpūtas vietas “Ezermaļi” saimnieki piedāvā lielisku iespēju arī dienas atpūtai gleznainā un dzidrā Zvirgzdu ezera krastā bez nakšņošanas. Te var atbraukt nopeldēties labiekārtotā pludmalē, pavizināties ar laivu un pamakšķerēt. Bērni varēs pavizināties ar ūdens velosipēdu. Aktīvā atpūta. Lauku pirts. Viesu mājiņā ir 2 istabas 8 personām. 6 kempingmājiņas, 18 telts vietas, laivu noma.

Kafejnīcā „Cafe 2 Locals” laipni gaidīti gan cēsnieki, gan pilsētas viesi. Tā atrodas vēsturiskā vietā – Cēsu Rožu laukumā. Sadarbojas ar Vidzemes un tuvāka reģiona zemniekiem un mājražotājiem. Ēdiena pagatavošanā izmanto svaigus – no dārza, lauka vai mežā lasītus dārzeņus, augļus un ogas, kas arī ir kafejnīcas filozofija. No 360 grādu stiklotās terases paveras gleznains skats uz Cēsu pilsētas sirdi – Rožu laukumu.

Agrotūrisma saimniecība aicina cilvēkus pavadīt brīvo laiku dabā. Kopš 2004. gada 45 ha lielajā bioloģiskajā saimniecībā  tiek audzēta labība un aitas. Saimniecība pielāgota atpūtai un svinību rīkošanai. Visapkārt paveras plaša ainava ar rudzu laukiem, aitu ganībām, zirgu stalli, kas ļauj izzināt jāšanas pasauli un bioloģiskās saimniekošanas principus. 2 svinību zāles un 13 guļamistabas 40 viesu izguldināšanai klasicisma stila ēkā. Plaša apsargātā teritorijā, asfaltēts ceļš ērtai piekļuvei, bērnu rotaļu un volejbola laukumi, smilšu pludmale, klusa atpūta bibliotēka, makšķerēšana, putnu vērošana un dažāda garuma pastaigas un izjādes maršruti mežā. Pieredzējuši treneri mācīs iesācējiem jāt, un profesionāliem jātniekiem iespēja uzlabot savas prasmes. Iegādei laukos audzēti ekoloģiski tīri dārzeņi, augļi, un ne tikai. 

Tā kā Stāmerienas muižas īpašnieka, Johana Gotlība fon Volfa sieva, krieviete Sofija Potjomkina, bija pareizicīgā, dievnama celtniecību Stāmerienā uzsāka 1902. gadā, bet pabeidza un iesvētīja divus gadus vēlāk. Baznīcastorņa krusti pazīstami ar saviem kalnu kristāliem, kas bija baronu Borisa un Paula Volfu dāvana. Iepriekš piesakoties, baznīcu var apskatīt no iekšpuses.
 

A scenic and tradition-rich stretch of the Forest Trail symbolised by the onion. Onions were brought to the region by Old Believers in the 17th century. Ladies and gentlemen selling home-made onion strings on the roadside have become somewhat of a business card of the villages. The villages on the twenty-four kilometre stretch of road between Varnja and Kallaste are connected by the tourist route called Onion Road. The landscape is decorated by colourful wooden houses, small fish shops and a restaurant where you can enjoy tea made in the samovar, true to the traditions of Old Believers. You can visit the Kostja’s onion farm, where the host welcomes the guests and shows them onion cultivation. It is also worth visiting the Chicory Museum in Kolkja to get acquainted with the history of chicory cultivation in row villages near Lake Peipus. At the end of the trail you will reach Alatskivi, where the famous Alatskivi Castle is located.

Baltijas ceļš bija unikāla akcija ne vien Baltijas, bet visas Eiropas un pat pasaules mērogā. Nekad vēl nebija bijis tā, ka triju valstu iedzīvotāji vienotos dzīvā dalībnieku ķēdē, kura savienoja valstu galvaspilsētas – Viļņu, Rīgu un Tallinu. Vēsturiskais notikums noritēja 1989. gada 23. augusta vakarā, tas vienoja apmēram 2 miljonus cilvēku. Tā mērķis bija pievērst uzmanību un atgādināt 50 gadus vecus notikumus – Ribentropa – Molotova pakta noslēgšanu. Tā rezultātā divas tā laika lielvaras - Vācija un PSRS pārdalīja ietekmes sfēras Eiropā pirms kārtējā pasaules kara, bet Baltijas valstis zaudēja savu neatkarību.
Apmēram 600 km garā dalībnieku ķēde Latvijā iezīmēja Baltijas ceļu no Bauskas līdz Rīgai, tālāk uz Siguldu, Cēsīm, Valmieru un Rūjienu. Vēsturiski šāds ceļš izmantots un bijis zināms jau 14. - 15.gs. un pat agrāk. Par to liecina varenais Mežotnes pilskalns un sena ostas vieta pie tā. Bauskas pils bijusi svarīgs cietoksnis Livonijas laikos un vēlāk viena no Kurzemes hercoga rezidencēm. Sigulda bijusi ne vien labi nocietināta vieta Gaujas krastā ar trim mūra pilīm tuvumā, bet arī kūrorts veselības uzlabošanai. Līgatne zīmīga ar savu vēsturisko industriālo mantojumu papīrfabrikas veidā. Āraiši – atkal viens sens tirdzniecības ceļu krustpunkts ar ezersalas pili, senu baznīcu, pilsdrupām un slavenām vējdzirnavām. Cēsis kā viena no Vidzemes vēsturiskajām pērlēm ar vecpilsētu, veco un jauno pili, majestātiskiem Gaujas senlejas skatiem pie Ērgļu klintīm. Valmiera ar Sīmaņa baznīcu, Dāliņa stadionu, sava teātra auru un augstskolas jaunību. Pieminot Rūjienu, interesanti, ka K. Zemdegas veidotais piemineklis Tālavas taurētājam, kurš uzstādīts 1937. gadā, pieminot Rūjienas atbrīvošanu, veiksmīgi pārdzīvojis visus pēckara gadus. Tajā iekaltie veltījuma vārdi Taurētājam bija mirt, tomēr latvji ziņu dzird sasaucas ar Baltijas ceļu 1989. gada 23. augustā.

Teritorija veidota izteiktās Baltijas ledus ezera senkrasta kāples aizsardzībai, kuras izteiktākais posms stiepjas līdztekus Grobiņas – Ventspils šosejai vairāk nekā 10 kilometru garumā (ceļa austrumu pusē). Kaut arī no senkrasta augšpuses paveras plašs skats uz Piejūras zemienes ainavu, diemžēl, šobrīd nav izveidota neviena labiekārtota skatu vieta, kā arī atbilstoša informācija. Teritorijā sastopamas aizsargājamas augu sugas un biotopi.

Ķemeru nacionālais parks (dibināts 1997. g.) veidots g.k. mitrāju – seklās Rīgas jūras līča piekrastes, aizaugošo piejūras ezeru, purvu, mitro mežu (dumbrāju u.c.) un palieņu pļavu - kā nozīmīgu daudzu augu (~ 25 % no Latvijas Sarkanā grāmatā ierakstītajām sugām) un dzīvnieku, īpaši - ligzdojošo un migrējošo putnu dzīves vietu aizsardzībai. Parka teritorijā atrodas viens no lielākajiem Latvijas purviem – Lielais Ķemeru tīrelis. Purvu masīvi ir nozīmīga sērūdeņu veidošanās un izplūdes vieta, kā arī ārstniecībā izmantojamo dūņu atrašanās vieta, kas bija kādreiz tik populārā Ķemeru kūrorta izveides pamats. Parkā apmeklētājus piesaista izglītojošas dabas takas, velo un kājāmgājēju maršruti, putnu vērošanas torņi.

Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma​​