Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Maršruts ved pa Kurzemes vēsturiskā novada dienviddaļu un ietver tā interesantākos tūrisma objektus, atšķirīgus jūras krastus un tad caur Zemgali atgriežas Rīgā. Posmā no Jūrkalnes uz Liepāju tas virzās gar Baltijas jūras krastu, kas vēl pirms divām desmitgadēm bija slēgta pierobežas režīma zona, kurā iekļūt varēja tikai ar speciālām atļaujām. Maršrutā ietilpst aizsargājamas dabas teritorijas, lauku labumu saimniecības, kur var gan nogaršot, gan iegādāties kvalitatīvus produktus, izcili kultūras pieminekļi, Liepāja ar izcilu militārā mantojuma klāstu Karaostā un rosīgā Jelgava, kur noteikti jāuzkāpj Tornī, lai paskatītos uz apkārtni. Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma |
||
Ikšķiles vārds Pirmā pasaules kara laikā izskan saistībā ar diviem notikumiem – Ikšķiles priekštilta nocietinājumiem (Nāves sala) un kaujām pie Mazās Juglas upes. 1917. gadā 1. septembra rītausmā Vācijas impērijas armija uzsāka uzbrukumu iepretim Ikšķilei ar mērķi ieņemt Rīgu un saņemt gūstā Krievijas 12. armiju. Ar spēcīgu artilērijas atbalstu vācu vienības izsita Krievijas armijas karavīru daļas no Ikšķiles pozīcijām, kas savukārt ļāva Vācijas armijas karavīriem pa trim pontonu tiltiem šķērsot Daugavas upi. 1.septembra pēcpusdienā vācu izlases vienības sasniedza Mazās Juglas upes apkārtni pie Tīnūžiem, kur tām negaidīti ceļu aizšķērsoja no rezerves steigā atsauktā 8000 vīru lielā 2. latviešu strēlnieku brigāde, kura ieņēma pozīcijas gar Mazās Juglas upi. Latviešu strēlniekiem tika pavēlēts aizkavēt vācu karavīrus, līdz visa 200 00 vīru lielā Krievijas 12. armija izies no aplenkuma, nenokļūstot vācu gūstā. Latviešu strēlnieki savu uzdevumu izpildīja pilnībā, diennakti cīnoties pret gandrīz desmitkārtīgu vācu pārspēku. Kauja pie Mazās Juglas upes bija viena no traģiskākajām un reizē viena no leģendārākajām Latvijas vēstures lapaspusēm. "Tīnūžu muižā" ir izveidota 1. Pasaules kara tēmai un Juglas kaujām veltīta ekspozīcija. |
||
Vienīgā baznīca nacionālā parka teritorijā. Tā atrodas Kirblas (Kirbla) ciemā – uz neliela pacēluma, kas Baltijas ledus ezera laikā bijusi sala, kuru no visām pusēm ietvēris ūdens. Kirblas baznīcas pirmsākumi ir meklējami 16. gs. un par tās celtniecību saglabājušies dažādi interesanti nostāsti. Tas ir viens no mazākajiem Igaunijas dievnamiem (29 x 11 m). |
||
Brocēnu iela šķērso Vēršupīti, kas
līkumo cauri Ķemeru pilsētai. Tai pāri savus „kūkumus”
pārmetuši vairāk kā 10 mazi un romantiski tiltiņi. Katram
no tiem bijis savs nosaukums.
|
||
Zosnas Sv. Erceņģeļa Miķeļa draudzes baznīca uzcelta 1800. gadā par tautas ziedojumiem, veltīta svētā Miķeļa erceņģeļa godam. Celta
uz akmens mūra pamata, koka celtne, apšūta ar dēļiem, priekšā neliels
kvadrātveidīgs tornītis, kas atjaunots 1994. gadā.
|
||
Pilsētas vēsturiskais centrs. Šajā vietā 1670. g. 12. februārī Kurzemes hercogs Jēkabs pasludināja pilsētas nodibināšanas faktu. 20. gadsimta sākumā Vecpilsētas laukumā uz nekalta laukakmens bruģa bija izvietojies pilsētas tirgus. Tagad laukuma perifērijā atrodas Tautas nams, Uniātu baznīca un tūrisma informācijas centrs. Laukumā jāapskata ūdens pumpis, milzu svari un lūša (Jēkabpils simbols) skulptūra. No šejienes var doties pastaigā pa Jēkabpils vēsturisko centru ar šaurajām ieliņām un mazstāvu pilsētas apbūvi.
|
||
Neliela upīte ar dziļu, bet plašu ieleju, ko šķērso Vecumnieku – Ilūkstes ceļš. Vilkupes vārds saistās ar Kurzemes hercoga Jēkaba ambiciozo plānu savienot Daugavas un Lielupes baseina upes. Savienojošā kanāla darbi tika uzsākti, taču projekts tā arī dzīvē pilnībā netika īstenots. Vilkupe šajā plānā bija domāta kā viena no kanāla „sastāvdaļām”. Šeit ir vērts padomāt par radoša viduslaiku cilvēka ideju mērogu un inovācijām. Kanāla fragments atzīmēts un apskatāms nepilnus 4 km no apdzīvotās vietas ar nosaukumu Vilkupe.
|
||
Cesvainē ir senas siera darināšanas tradīcijas, jo „Cesvaines piens” ir veidojies uz vēsturiskās Cesvaines muižas pienotavas bāzes. Uzņēmums ražo sviestu, biezpienu, sieru, mājas sieru, skābo krējumu. Produkciju var iegādāties ražotnei blakus esošajā veikaliņā „Pie Arkas”. |
||
Omulīgais krodziņš Elvas centrā nodrošinās jums ne tikai pilnu vēderu, bet arī draudzīgu atmosfēru. Daudzveidīgajā ēdienkartē sev iemīļotus ēdienus atradīs pat visizvēlīgākie apmeklētāji, tai skaitā vegāni. Ir iespējams noīrēt telpas, pasūtīt maltītes. Vasaras sezonā pieejama arī ārējā terase. |
||
Atrodas Teirumnīku purva vidusdaļā pie tāda paša nosaukuma ezera. Līdz tam nokļūstam pa laipu taku, kas šķērso purvu ( 0,8 km). Lieliska iespēja iepazīt augsto purvu, purva ezeru un apkārtnes dabu.
|
||
Dabas takā gar Rojas upi iespējamas 3 dažāda garuma distances, kas lokveidā ved gar upi un tai pieguļošajiem mežiem – 2 km, 7 km un 15 km, kas katra atzīmēta ar savas krāsas norādēm. Dzeltenais aplis 2 km, zilais aplis – 7 km, sarkanais aplis – 15 km. Maršrutus var veikt arī ar velosipēdu, taču braucot ar velo, atsevišķi posmi var būt grūti izbraucami smilšu dēļ. Pie upes ierīkotas vairākas atpūtas vietas ar soliem, galdiem, labierīcībām, šūpolēm, vingrošanas konstrukcijām, atkritumu urnām, kā arī ugunskura un telšu vietām. Pie atpūtas vietām Žocenē un Rojā ir izveidotas arī laivu piestātnes. Takas sākumā upes krastā labiekārtota vieta, kur upē ietek Rojas avots, ko kā ūdensņemšanas vietu iecienījuši vietējie iedzīvotāji. |
||
Restorāns - burgernīca "Raganas Burgers" specializējas 100% Latvijas liellopa burgeru, izmeklētu picu un frī kartupeļu pagatavošanā. Vasaras sezonā bērniem pieejamas atrakcijas nožogotā teritorijā un rotaļu ekskavators, izveidota arī baskāju taka. Iespēja blakus novietot auto. |
||
Atpūtas kompleksā ir iespējams gan makšķerēt karpu dīķī, gan peldēties un sauļoties labiekārtotā pludmalē uz zviļņiem. Bērniem ir izveidots rotaļu laukums. Iespējams rīkot arī banketus, seminārus un citus pasākumus. Tāpat pieejama pirts ar kamīnzāli atpūtai līdz 20 cilvēkiem. Nakšņošanai tiek piedāvāti četri kempingi, kas izvietoti virs ūdens uz pāļiem. Visi namiņi ir apsildāmi, ar atsevišķu dušu un tualeti, TV un wi-fi internetu. Divos no tiem ir pieejama virtuve, bet vienā - arī kamīns. Katrā namiņā ir trīs vai četras gultasvietas. Tāpat pieejamas telts un kemperu vietas, iespējams uz vietas arī iznomāt teltis.
|
||
Krodziņš Raudnaela atrodas Pärnu–Tartu šosejas malā, kādreizējā Raudna kroga (1700. g.) vietā, 15 minūšu braucienā no Viljandi. Viesi varēs nobaudīt garšīgu mājas ēdienu, šeit tiek organizētas arī tematiskās vakariņas. |
||
Z/s Kotiņi pamatnodarbošanās ir graudkopība ar specializāciju sēklkopībā. Vieni no lielākajiem sēklas ražotājiem valstī. Apsaimniekojamās zemes platība ir 4500 ha, no kuriem 3500 ha ir augstu kategoriju sertificētas sēklas lauki. Audzē kviešus, miežus, rapsi, pupas, zirņus, auzas, rudzus, eļļas rutkus, sinepes, griķus, āboliņu, sarkano auzeni, timotiņu, Speltas kviešus. Saimniecība piedāvā produktus ar pievienoto vērtību:
Daļa no Kotiņu produktiem ir atzīti ar zaļās karotītes kvalitātes zīmi! Kotiņi ir saimniecība, kur lieto Latvijā ražotu 100% zaļu enerģiju. |
||
Ošvalkos – apdzīvotā vietā starp Jūrkalni un Sārnati ir uzstādīta piemiņas zīme "Cerību bura”, kas veltīta tiem latviešu bēgļiem (1944. - 1945. g.), kas pāri Baltijas jūrai uz Zviedriju devās zvejas laivās. Zīme izvietota krasta kāpās starp ceļu un jūru. |
||
Lodes muižas ēkas izvietojušās t.s. Lodes – Taurenes subglaciālās iegultnes (cauri tek Gauja) austrumu nogāzē. Muižas apbūve tapusi 19. gs. pirmajā pusē, bet kungu māju (klasicisma stils) cēla 1815. g. Pēdējie īpašnieki, kas šeit saimniekoja (līdz 1939. g.) – bija Šmidtu dzimta. Mūsdienās muižas pilī vasarās dzīvo LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes studenti, kuriem šeit ir lauku prakšu norises vieta. Kungu māja apskatāma no ārpuses. |
||
Keramikas ražotnē (strādā kopš 1980. g.) no Latvijas sarkanā māla ar rokām veido dažādus saimniecības traukus un interjera priekšmetus. Te gaida gan tūristu grupas, gan individuālus ceļotājus, kuriem piedāvā ekskursiju ar stāstījumu un ražotnes apskati un iespēju pašiem iemēģināt roku keramikas suvenīru izveidē. |
||
Atrodas bijušās Lašu mācītājmuižas ēkā - 0,5 km ziemeļaustrumos no Neretas – Ilūkstes ceļa. Gothards Frīdrihs Stenders (1714. – 1796.) jeb Vecais Stenders bija pirmās plašākās latviešu valodas gramatikas (1761. g.), latviešu-vācu un vācu-latviešu vārdnīcas (1789. g.), latviešu ābeces (1782. g.) un pirmās ilustrētās ābeces “Bildu ābice” (1787. g.) autors, strādājis par Sēlpils un Sunākstes mācītāju. Viņa dzimšanas vieta bija Lašu mācītājmuiža, kuras vienā no ēkām ir izveidots neliels muzejs. Neretas – Ilūkstes ceļa malā ir uzstādīts piemiņas akmens (tēlnieks I. Folkmanis, arhitekte N. Tamane). |
||
Jakiškju muiža vēsturiskajos avotos pieminēta, sākot no 16.gs. beigām. Muiža – ar klasicisma arhitektūras iezīmēm. No bijušajām muižas ēkām līdz mūsdienām saglabājušās vien galvenā ēka, ledus pagrabs, tvaika dzirnavas. Muiža nav restaurēta, tamdēļ joprojām autentiska – māksliniecisko dvēseli tajā saglabā dažādi priekšmeti, kas palikuši no muižnieku Koškoļu un padomju laikiem. Blakus muižas ēkai saglabājušies daži muižas parka fragmenti (ap 2 ha plašumā): senu liepa aleja, iebraucot saimniecībā, vērtīgas senās lapegles, apses, priedes, kā arī neliels dīķis. |