Izbraucot no Rīgas, maršruts ved cauri vēsturiskajam Jūrmalas kūrortam līdz Pūres Šokolādes muzejam, kur ir iespējams ne vien redzēt Pūres šokolādes produkciju, bet arī to nogaršot. Tālāk dodieties uz Sabili un tur esošo Vīna kalnu. Apmeklējiet vietējo vīna darītavu, kurā izrādīs vīnogu dārzu un pastāstīs par vīnogu audzēšanu Latvijas klimatiskajos apstākļos mūsdienās, kā arī - dzērienu degustācija. Pēc tam dodieties uz apburošo Kuldīgu, kur arī ir iespējams degustēt vīnus. Nākamajā dienā dodieties uz eko vīnu degustāciju Aizputē un Durbē, un pēc tam dodieties uz Liepāju, kur iespējams izbaudīt smilšaino jūras pludmali, māksliniecisko atmosfēru un nozīmīgo militāro mantojumu Karostā. Tālāk maršruts ved gar jūras piekrasti līdz Pāvilostai, kur jūs variet doties izbraucienā ar tradicionālu zvejnieku laivu. Alsungā - Suitu sievas un tradicionālā latviešu virtuve. Pēc tam dodieties pastaigā gar Jūrkalnes stāvkrastiem, un tālāk - uz Ventspili. Nākamajā dienā apmeklējiet vietējo zvejnieku, lai redzētu zivju kūpināšanas procesu. Pastaiga gar Kolkas ragu, kur atklātā jūra satiekas ar Rīgas jūras līci. Dodoties atpakaļ uz Rīgu, apmeklējiet vīndari Talsos.

Atrodas Tērvetes ziemeļrietumu daļā, Tērvetes upītes krasta līkumā. „Sprīdīšos” sava mūža pēdējo desmitgadi (no 1922. līdz 1933. g.) strādāja un atpūtās latviešu rakstniece Anna Brigadere (1861. - 1933). Šajā laikā top lugas, stāsti, dzejoļi un rakstnieces atmiņu triloģija. No laukakmeņiem celtā „Sprīdīšu” ēka uzbūvēta 1840 g. Te sākotnēji darbojušās ūdensdzirnavas, tad skola, dzīvojuši mežziņi. Tagad šeit aplūkojams rakstnieces memoriālais muzejs. No „Sprīdīšiem” var uzsākt garāku pastaigu pa Tērvetes dabas parku, kur izvietoti no koka darinātie A. Brigaderes pasaku varoņi.

Taka iepazīstina ar vienu no retajiem Rīgas jūras līča stāvkrastiem - Ēvažu stāvkrastu (līdz 15 m augsts, no skatu platformas paveras viens no skaistākajiem līča skatiem) un piekrastes mežiem. Pa kāpnēm var nokāpt līdz neparastajai pludmalei, kur redzams šaurs smilšains liedags ar gandrīz ūdenī augošiem melnalkšņiem. Takas garums ir 0,3 km (vienā virzienā), iziešanai nepieciešamais laiks ~ 0,3 h. Sākot no Rīgas šosejas, līdz stāvkrastam taka iet cauri ES nozīmes biotopam "Mežainas piejūras kāpas", kas ir bieži sastopams tiešā jūras piekrastē. Atrodas Slīteres nacionālajā parkā.

Paides ordeņa pilī Vallimē ir izveidots Wittenstein laika centrs, kur laika mašīnas funkcijas pilda lifts, kas apmeklētājus pārved no viena laikmeta otrā. Dažādos stāvos var iepazīties ar senajiem un ordeņa laikiem, karaļu un caru laikiem, okupācijas periodu, neatkarīgās Igaunijas un neatkarības atdzimšanas laiku. Centrā ir plaši izmantotas skaņas un gaismas, videoprogrammas un ilūziju radoši efekti.

Olustveres muižas komplekss ir viens no nedaudzajiem Igaunijā, kas ir pilnībā saglabājies līdz mūsdienām. To ieskauj angļu stila parks un vecu koku alejas. Vairākās ēkās ir izstādītas putnu izbāžņu, koka zirdziņu un antīko mēbeļu kolekcijas. Šeit ir atvērta rokdarbu un vilnas radošā darbnīca, smēde, ceplis, keramikas un stikla darbnīca, kā arī vīna darītava. Interesenti radošajās darbnīcās var pārbaudīt prasmes dažādu priekšmetu darināšanā. Muižas galvenajā ēkā atrodas tūrisma informācijas centrs.

Gar Grobiņas ūdenskrātuvi (Ālandes labais krasts) izveidota mūsdienīga un labiekārtota pastaigu un atpūtas vieta - promenāde, uz kuras izvietotas plāksnes ar Zentas Mauriņas un Jāņa Raiņa citātiem. No promenādes paveras labi skatu punkti uz Skābaržkalnu un Grobiņas pilsdrupām. Grobiņas ūdenskrātuves sašaurinājumā pāri Ālandei ved neliels tiltiņš, kas ir bijušā Liepājas – Aizputes šaursliežu dzelzceļa tilta ferma.

Piecstāvu viesnīca, kuras centrā ir tornis, celta 1933. - 1936. g. jaunklasicisma stilā (arhitekts E. Laube) un tautas valodā pazīstama kā "Baltā pils" jeb "Baltais kuģis". Ēku uzskata par vienu no izcilākajām Latvijas brīvvalsts laika būvēm un tā kļuva par vienu no neatkarīgās Latvijas valsts simboliem. Līdz mūsdienām saglabājusies pati ēka, daļēji vestibila, mūzikas salona, bibliotēkas un ēdamzāles interjeri un dažādi mākslas darbi. Ķemeru viesnīca pazīstama arī kā viena no galveno notikumu vietām A. Graubas mākslas filmā "Baiga vasara". 1998. gadā sanatoriju privatizēja uzņēmējsabiedrība Ominasis Italia S.R.L. Jau vairāk nekā desmitgadi ieilguši Ķemeru viesnīcas atjaunošanas darbi un ēka joprojām ir apskatāma tikai no ārpuses. Tās rietumu pusē plešas dārzs.

H.E. Vanadziņš Ziemeļu restorāns ir vieta Cēsu vecpilsētā, kur izbaudīt pilsētas arhitektūru un ziemeļu iedvesmotu maltīti. Šefpavāra Edgara Rubeņa izpildījumā tiek pasniegti gan iecienīti Ziemeļvalstu produkti, gan starptautiskās virtuves ēdieni. Restorānā iekārtots rotaļu stūris bērniem.

Ir atrodamas ziņas, ka baznīca šajā vietā atradusies 17. gadsimtā. Mūsdienās redzamais dievnams ir celts laikā no 1792. – 1794. gadam. Kupolveidīgās celtnes projekta autors bija Rīgas pilsētas galvenais būvmeistars Kristofers Hāberlands. Kupola forma nodrošina labu akustiku iekštelpās. Altāris izvietots pret ieejas durvīm. Starp ēkas kolonnām ir novietota altārglezna, kas attēlo Kristu un Pēteri viļņos apņemtajā jūrā. Kā nozīmīgi interjera priekšmeti jāmin 18. – 19. gs. vīna kausi, svečturi u.c. 2014. gadā ēka restaurēta. Dienvidos no baznīcas atrodas Katlakalna kapi, kuros apglabāts ievērojamais vācbaltu rakstnieks un publicists Garlībs Merķelis (1769. – 1850.), kuram bija nozīmīga loma dzimtbūšanas atcelšanai Baltijā.

Katlakalna ev.lut. baznīcas jau vairāk nekā 200 gadus slejas varenu priežu audze, kuras taciņas aizvedīs līdz pat Daugavai, no kuras krasta var palūkoties uz Rīgas TV torni.

Veidots 1900. gadā pie Pērses ietekas Daugavā (tagad – Pļaviņu HES ūdenskrātuvē) un tajā apskatāmi 17. gs. zviedru lielgabali un viduslaiku kapu pieminekļi. Parkā (pie vidusskolas) atrodas atjaunotā strūklaka „Fauna galva”, kas 20. gs. trīsdesmitajos gados atradās netālu no leģendārā Pērses ūdenskrituma (tagad zem ūdens), kura vietu upes krastā iezīmē akmens skulptūra „Pērses meitene” (autors: J. Zihmanis). Celiņš aizved gar tēlnieka Ģ. Burvja veidoto 11 m augsto koka skulptūru „Mūžībai” un koktēlnieku – brāļu Rūrānu veidoto „Pūcīti”.