Atpūta laukos
101-120 / 125
Nr Nosaukums Apraksts
N/A
Bijušā kara hospitāļa ēku apjož parks, no ziemeļiem - Ventspils Piejūras brīvdabas muzejs. Ēkas tuvumā ir saglabājušās dažādas mazās arhitektoniskās formas, bet uz sienām padomju laiku uzraksti. Privātīpašums.
N/A

Latvijas un Igaunijas Neatkarības karā nenovērtējami nozīmīgas bija tieši Cēsu kaujas 1919.gada jūnijā.Atpūtas vieta-kempings "Amatas upe" ir lieciniece tieši šo un vairāku citu kara notikumu norisei - par to liecina vēsturiskie avoti muzeju arhīvos, kā arī mūsdienās redzamās aprises dabā.

Par to, kur un kā sākās varoņstāsts, kas noslēdzās ar abu kaimiņtautu: igauņu un latviešu brīvību, ir iespējams uzzināt arī dažādu veidu programmās - stāstījumā par Cēsu kauju noslēpumiem un dažādu veidu pārgājienos vai izbraucienos pa galvenajām Cēsu kauju vietām, vai arī Cēsu kauju aizraujošā "izspēlēšanā". Atpūtas daļā - apmeklētājiem ir iespēja nobaudīt spēcinošu "kara zupu". Ekskursijas pa Cēsu kauju vietām-dažāda ilguma, izstrādāsim tieši jums piemērotu variantu!
N/A

Skultes ciemā saglabājies reta tipa piemineklis – padomju reaktīvais bumbvedējs IL-28, bruņots ar četriem 23mm lielgabaliem un aviobumbām, kuru kopējā masa līdz 3000 kg. Skultes ciemā, izmantojot šo lidmašīnas modeli, tika sagatavoti 1. klases lidotāji.
N/A

Starp Pļaviņām un Gostiņiem - Skanstupītes kreisajā krastā pie tās ietekas Daugavā labi saskatāmas 17. gs. sākumā zviedru celto nocietinājumu - vaļņu un bastionu atliekas. 17. gs. šī bija Zviedrijai piederošās Vidzemes, Polijai piederošās Latgales un Kurzemes hercogistes (Daugavas kreisajā krastā) robeža. 1625. g. šajā vietā poļi sakāva zviedrus kā rezultātā Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs gandrīz zaudējis dzīvību. Mūsdienās skansti ietver Draudzības parks un uz tās uzcelta estrāde. Gostiņos redzamā ir viena no izteiksmīgākajām Latvijas skanstīm. No rietumiem skanstis norobežo Skanstupītes dolomīta kāple, kas veido 0,7 m augsto Skanstupītes ūdenskritumu, ko daļēji (atkarībā no ūdens līmeņa) applūdinājuši Pļaviņu HES ūdeņi.
N/A
Karostas katlu māja padomju laikā gadu desmitiem tikusi izmantota pilsētas apkures nodrošināšanai. Šobrīd tā ir ir pamesta un degradēta teritorija, kas lieliski pārskatāma no blakus esošajām Karostas ielām.
N/A
Akmeņraga 14.robežapsardzības postenis kalpojis kā jūras novērošanas punkts. Pašlaik objekts pieder novada pašvaldībai un netiek izmantots.
N/A

Somu jēgeru kauju piemiņas vieta Klapkalnciemā.
N/A
Kurzemes cietokšņa muzejā skatāma bagātīga un saistoša ekspozīcija par Otrā pasaules karadarbību Kurzemes cietoksnī un tālākajiem latviešu karavīru likteņiem. Te apskatāma I un II Pasaules kara vēstures ekspozīcija ar novadpētnieciska un militāra rakstura priekšmetu kolekciju, YI-2 lidmašīna, bruņutransportieris, Sarkanās armijas tanks (viena no retajām vietām Latvijā, kur šāds objekts ir saglabājies) un izstaigājami restaurētie tā laika ierakumi un bunkuri. Kolekcijas veidotājs ir nozares entuziasts un vietējais novadpētnieks.
N/A
Papes aviācijas poligonā, kas atradās jūrā, netālu no krasta - notikusi šaušanas apmācība un aviācijas bumbu mešana uz mērķiem. Jūrā saglabājušies bijušie nogremdētie kuģu vraki un mērķi. Virs ūdens saglabājies vien kuģa masts. Pēc Andra Maisiņa sniegtās informācijas, arī Papes ezera ziemeļdaļā ir bijis aviācijas mērķis - no riiepām veidots lidmašīnas siluets.
N/A
Šķiet, ka viena no mūsdienās „teiksmām” visapvītākā Padomju armijas teritorija. Padomju laikā šeit atradās rezerves aviācijas lidlauks, kodolieroču noliktavas (... 50 km attālumā no valsts galvaspilsētas), kas bija nomaskētas zem diviem ar zemi apbērtiem un veģetāciju apaudzētiem betona angāriem. Publiskajā vidē ir atrodamas ziņas, ka noliktavās ir glabājusies 430 km smaga termiskā kodolbumba RX – 24 un 1030 kg smagā RX – 26 koldolbumba ar dažāda tipa kodollādiņiem, kā arī ar kodollādiņiem aprīkotās gaiss – zeme tipa raķetes. Kas gan būtu palicis pāri no Rīgas un valsts (Baltijas valstīm? Ziemeļeiropas?), ja šeit būtu noticis kāds negadījums? Šobrīd lidlauks ir slēgta teritorija.
N/A
Bijušā Liepājas Karostas Jūras karaflotes 94. autoskolas vietā šobrīd atrodas Liepājas pilsētas 3.pamatskola. Ēka labi redzama no blakus esošās ielas. Šķiet, ka pie iebrauktuves saglabājušies vecie armijas vārti ar attiecīgo simboliku.
N/A
Labraga krasta robežapsardzības punkta vietā mūsdienās ir saglabājušās divu prožektoru ēku paliekas. Tās atrodas stāvā Baltijas jūras stāvkrasta malā - daudz tuvāk jūrai, nekā padomju laikos. No tā izriet, ka pārredzamā nākontē tās tiks noskalotas. Objekts atrodas privātīpašumā.
N/A
Kādreizējais Padomju armijas Ovīšu 521.robežapsardzības postenis mūsdienās atrodas LR Aizsardzības ministrijas īpašumā un ir civilpersonām slēgta teritorija. Tā apkārtnē kāpās ir saglabājušās atsevišķas Padomju armijas celto ēku drupas un elementi. No Ovīšiem līdz Venstpilij kāpu zonā bija izveidots tanku ceļš, kas saglabājies arī līdz mūsdienām. To pamazām pārņem mežs.
N/A
1948. gada oktobrī pret padomju varu noskaņotie nacionālie partizāni Īles mežos izveidoja 9 x 6 m lielu bunkuru, lai cīnītos pret pastāvošo iekārtu un ideoloģiju. Piecus mēnešus vēlāk Valsts drošības komiteja devās uzbrukumā minētajam bunkuram kā rezultātā pēc piecu stundu ilgas cīņas 15 partizāni gāja bojā, bet 9 saņēma gūstā. Lai atcerētos šo vēstures notikumu, Īles bunkurs ir atjaunots un brīvi pieejams ikvienam interesentam.
N/A

Viens no parka neparastākajiem vēstures objektiem, kas apvīts ar daudzām leģendām un noslēpumiem, par kuriem vēl joprojām nelabprāt izsakās ar to saistītie cilvēki. Zināms, ka bāzi laikā no 1960. – 1962. g. ļoti stingrā slepenībā cēla ~ 10 000 kareivji no citām padomju republikām. Pazemes ejas bija būvētas tā, lai pa tām varētu pārvietoties tikai maza auguma cilvēki. Zem zemes atradās 4 šahtas, no kurām varēja palaist vidējā rādiusa ballistiskās raķetes R – 12 U ar kodolgalviņām. Blakus atradās apkalpojošā personāla telpas, elektrības ģenerators, sakaru centrs u.c. Līdz 2010. g. bāzi varēja apskatīt vietējā gida pavadībā. Tagad to rekonstruē un 2012. g. plāno atklāt Aukstā kara muzeju. Bāze atrodas austrumos no Plateļu ezera, liela meža masīva vidū.
N/A

Spilves pļavas tika izmantotas kara aviācijas vajadzībām jau 1. Pasaules kara laikā. 1922. gadā bumbu sabojātā lidlauka atjaunošanu veica Latvijas Republikas Aviācijas divizions Jāzepa Baško vadībā. Drīz pēc tam Spilvē 51 hektāru lielā teritorijā pie Rīgas - Bolderājas dzelzceļa atzara un šosejas iekārtoja arī civilo lidostu, kuru no Rīgas pilsētas nomāja Latvijas Pasta un telegrāfa departaments.
N/A
Padomju gados Ventspils tanku daļā atradies mācību pulks. Mūsdienās objekts ir degradēts un apsaimniekotas tiek tikai bijušās tanku daļas remonta un saimnieciskās ēkas. Pārējā teritorija netiek izmantota. Iespējams, saglabājušies bijušie tanku remontlaukumi.
N/A
Slēgta un apsargāta teritorija Būšnieku ezera krastā Staldzenē. Tai blakus ezera krastā atrodas laivu noma. Pie Staldzenes stāvkrasta, kas ir publiski pieejama teritorija, atrodas bijusī prožektora ēka, kas drošības nolūkā apjozta ar zaļu sietu.
N/A

Armijas degvielas noliktavas bija daļa no Papē izvietoto militāro objektu kompleksa. Degvielas cisternas no šīs vietas ir izvāktas un vairs nepastāv.
N/A
No 1944. gada 14. novembra līdz 9. decembrim Ugāles, Usmas, Rendas un Zlēku pagastos notika sīvas kaujas starp vācu 16. armijas daļām, SD un SS vienībām (policijas ģenerāļa Fridriha Jekelna vadībā) un kureliešu vienības atsevišķo bataljonu, ko komandēja leitnants Roberts Rubenis. Rubenieši bija labi bruņota un organizēta militāra vienība,- pāri par 600 vīru, kas apzinājās sevi esam ārpus abām naidīgajām okupācijas varām kā nacionāls spēks. Viņu izcīnītā kauja ir plašākā un ilgstošākā visā Latvijas nacionālās pretestības kustības vēsturē. Kā Latvijas Centrālās padomes militārais spēks šī vienība guva plašu sabiedrības atbalstu un apliecināja augstu morāli, cīnoties par demokrātiskas Latvijas valsts atjaunošanas ideju (teksts: Rubeņa fonds).