Nr Nosaukums Apraksts
N/A
Bez jau šajā datu bāzē pieminētajiem Liepājas Ziemeļu fortiem, krasta baterejām un Karostas, Liepājas pilsētas perimetrā atrodas arī citi un iespaidīgi šīs sistēmas elementi, no kuriem, esot Liepājā, būtu vērts apskatīt Luneti (Tosmares ezera dienviddaļa), Vidusfortu (starp Grīzupes ielu un 14. Novembra bulvāri), Austrumu fortu (dienvidos no Brīvības ielas un ziemeļos no Liepājas ezera), Dienvidu fortu (pie Pērkones kanāla) un Vecos fortus pie stadiona „Olimpija”. Visas minētās vietas ir brīvi pieejamas, taču jāievēro piesardzības pasākumi to apskates laikā, jo savulaik saspridzinātie forti var būt bīstami apmeklējumiem no iekšpuses.
N/A
No baterejas līdz mūsdienām ir saglabājušās dzelzsbetona dzota paliekas, kas ilgstošā vēja un viļņu darbības rezultātā, noskalojot krastu, ir noslīdējušas līdz pat liedagam. Interesants vēstures piemineklis, kura liktenis ilgtermiņā ir nojaušams – tas pazudīs zem jūras līmeņa.
N/A
Jūras apsardzes rajons ar zenītraķešu divizionu Miķeļtornī tikusi īpaši veidota Padomju savienības ārējās robežas aizsardzībai. Pašlaik teritorijā tiek izmantota tikai robežsargu bijušā teritorija, kur izvietots Ventspils krasta apsardzes bataljona novērošanas punkts.
N/A

Spilves pļavas tika izmantotas kara aviācijas vajadzībām jau 1. Pasaules kara laikā. 1922. gadā bumbu sabojātā lidlauka atjaunošanu veica Latvijas Republikas Aviācijas divizions Jāzepa Baško vadībā. Drīz pēc tam Spilvē 51 hektāru lielā teritorijā pie Rīgas - Bolderājas dzelzceļa atzara un šosejas iekārtoja arī civilo lidostu, kuru no Rīgas pilsētas nomāja Latvijas Pasta un telegrāfa departaments.

N/A
Savā ziņā unikālo vairāk kā 24 400 ha lielo teritoriju padomju armija izmantoja kā kara aviācijas mācību mērķu poligonu. Poligona vēsture iesākās ar 1951. g. un, lai nodrošinātu teritorijas izmantošanu šādam mērķim - tajā likvidēja četrus kolhozus, slēdza ceļus, pārvietoja vairākus simtus zemnieku saimniecības un viensētas. Civilo personu kustību Zvārdes poligonā daļēji atjaunoja tikai 1993. g., kad izbūvēja vairākus jaunus ceļus. Ja gribas iegūt visaptverošāku skatu un bijušā poligona mežu masīviem, jākāpj t.s. „Virsnieku kurgāna” – mākslīgi veidotā augstā paugurā, no kura armijas maneverus koordinēja komandieri. Nav ieteicams doties „bezceļu pārgājienos!
N/A

Somu jēgeru kauju piemiņas vieta Klapkalnciemā.

N/A
Bijusī Pļavmalu sakarnieku daļa šobrīd tiek izmantota kā lauksaimniecības produkcijas noliktava un pieder zemnieku saimniecībai. Tas ir viens no nedaudzajiem bijušās PSRS armijas militārajiem objektiem, kas mūsdienās tiek izmantots saimnieciskiem mērķiem. Zinātājs šo vietu atpazīs arī no ceļa puses.
N/A
Pēc aculiecinieku stāstiem, padomju laikā līdz Kolkasragam (jūrai) bija iespējams aiziet tikai robežsargu pavadībā atsevišķos gadījumos. Padomju krasta robežapsardzības postenis atradās Kolkas ciemā - vietā, kur tagad izvietoti Latvijas Krasta apsardzes spēki. Objekts civilām personām ir nepieejams. Attēlā - objekts nr. 30004, kas tāpat kā Kolkasrags un piekraste kopumā bija robežsargu rūpīgi apsargāta.
N/A
Saraiķu 15. radiotehniskās brigādes uzdevumus bijis Padomju savienības jūras krasta robežapsardze. Šobrīd objekts tiek pārdots.
N/A

Pēc 1939. gada 23. augustā noslēgtā neuzbrukšanas līguma starp Vāciju un PSRS, jeb Molotova—Ribentropa paktu, Latviju iekļauj PSRS interešu sfērā un jau 1939.gada oktobrī tiek parakstīts „draudzības un savstarpējās palīdzības līgums“, t.s. Bāzu līgums. Bāzu līguma ietvaros sāk būvēt PSRS militārās bāzes Latvijas teritorijā. Krasta aizsardzības baterijas gar Kurzemes piekrasti, tai skaitā Ventspilī, arī ir viena no minētajām militārajām bāzēm, kas tika izveidota savstarpējās draudzības rezultātā.

1939. gada novembrī Ventspilī ieradās Padomju armijas 35. inženieru un celtnieku bataljons. Cilvēki izvietojās teltīs pilsētas Dienvidos, Vasarnīcu ielas rajonā, kur ķērās klāt Ventspils 46. krasta aizsardzības celtniecībai, kurā ietilpst četras B-13 tipa lielgabalu pozīcijas. Netālu no lielgabalu pozīcijām, Mētru un Sila ielas rajonā tika izveidota kara pilsētiņa, kurā mitinājās virsnieki ar ģimenēm, kā arī pārējais, krasta aizsardzības bateriju apkalpojošais personāls. Līdz kara sākumam krasta aizsardzības baterija tika pabeigta un bija kaujas gatavībā. 1941. gada 24. jūnijā Ventspils ostai centās uzbrukt vācu torpēdkuteri, bet ar 46. krasta aizsardzības baterijas pretuguns palīdzību, ienaidnieks tika padzīts, tā arī bija pirmā šīs baterijas kauja. 28. jūnija rītā, pēc saņemtās  pavēles, lielgabali tika uzspridzināti, un kareivji pameta pilsētu.

Ventspils pilsētas administratīvajā teritorijā esošais 46. krasta aizsardzības baterijas uguns koriģēšanas tornis atjaunots 2020.gadā "Militārais mantojums" (Interreg Est-Lat156) projekta ietvaros. 

 

N/A
Mūsdienās pat zinātājam ir grūti nojaust, kurā vietā Ragaciemā atradās kādreizējā zenītraķešu bāze, kuras mērķis bija aizsargāt PSRS rietumu robežu.
N/A
Knīpupju kuģu un krasta apsardzes raķešu remontdarbnīcas Liepājas rajona Bārtas mežos ir vizuāli patiesi ļoti iespaidīgs bijušais PSRS militārais objekts. Teritorija šobrīd atrodas novada pārvaldībā, ēkas tiek demontētas būvmateriālu ieguvei un šobrīd izskatās nožēlojamā stāvoklī. Ja šis objekts būtu saglabāts un pasargāts no šāda veida rīcībām, tas tūrisma ziņā varētu būt bijis viens no Kurzemes interesantākajiem bijušās PSRS armijas militārajiem objektiem.
N/A
No 1944. gada 14. novembra līdz 9. decembrim Ugāles, Usmas, Rendas un Zlēku pagastos notika sīvas kaujas starp vācu 16. armijas daļām, SD un SS vienībām (policijas ģenerāļa Fridriha Jekelna vadībā) un kureliešu vienības atsevišķo bataljonu, ko komandēja leitnants Roberts Rubenis. Rubenieši bija labi bruņota un organizēta militāra vienība,- pāri par 600 vīru, kas apzinājās sevi esam ārpus abām naidīgajām okupācijas varām kā nacionāls spēks. Viņu izcīnītā kauja ir plašākā un ilgstošākā visā Latvijas nacionālās pretestības kustības vēsturē. Kā Latvijas Centrālās padomes militārais spēks šī vienība guva plašu sabiedrības atbalstu un apliecināja augstu morāli, cīnoties par demokrātiskas Latvijas valsts atjaunošanas ideju (teksts: Rubeņa fonds).
N/A
Krasta robežapsardzības postenis šobrīd netiek izmantots. Teritorijā saglabājies piemineklis, robežstabs un bijušās tualetes ar koka papīra turētājiem. Labs robežsardzes punkta kopskats redzams no tā dienvidaļā esošā augstā vaļņa. Kur vēl Pasaulē var atrast Padomju armijas sauso tualeti ar tās atsevišķiem atribūtiem?
N/A
Krasta robežapsardzības postenis bija izvietots kādreizējās Jūrskolas ēkā. Pēcpadomju laikā atsevišķu ēku daļās tika piedāvāti naktsmītņu pakalpojumi. Robežsardzes tornis šajā kompleksā - viens no vislabāk saglabājušamies šāda veida objektiem Latvijas piekrastē. Otrs novērošanas tornis atrodas pašā jūras krastā (kāpšanai bīstams!).
N/A
Bijušā kara hospitāļa ēku apjož parks, no ziemeļiem - Ventspils Piejūras brīvdabas muzejs. Ēkas tuvumā ir saglabājušās dažādas mazās arhitektoniskās formas, bet uz sienām padomju laiku uzraksti. Privātīpašums.
N/A
Karostas katlu māja padomju laikā gadu desmitiem tikusi izmantota pilsētas apkures nodrošināšanai. Šobrīd tā ir ir pamesta un degradēta teritorija, kas lieliski pārskatāma no blakus esošajām Karostas ielām.
N/A
Grūti pieejamā un atrodamā vietā - dziļos Bārtas mežos izvietota bijusī Plāņciema raķešu bāze, īpašs bijušais PSRS militārais objekts. Milzīga teritorija ar atsevišķiem sektoriem, kurus savieno betonēti ceļi. Redzami arī raķešu palaišanas laukumi. Tā kā teritorija netiek apsaimniekota un tajā "darbojas" bebri, apkārtne pamazām pārpurvojas. Varēja būt iespaidīgs tūrisma objekts, ja par to tiktu domāts jau senāk. Bāzes objekti daļēji ir nojaukti būvmateriālu ieguvei.
N/A
Ložmetējkalns Tīreļpurvā ir Valsts nozīmes vēstures piemineklis - vienīgais kultūrvēsturiskais liegums Latvijā (Ziemassvētku kauju piemiņas parks). Vērts uzkāpt tā atjaunotajā skatu tornī, no kura redzams Maztīreļa purvs ar bijušo vācu šaursliežu dzelzceļa līniju, kas to šķērso ziemeļu - dienvidu virzienā (dabā iezīmējas kā lielāku koku rinda purvā). Ložmetējkalna, Tīreļpurva un Mangaļu māju apkārtnē ir saglabājušās Baltijas mērogam unikālas liecības par I pasaules kara fortifikācijas būvēm un šajā vietā notikušajām Ziemassvētku kaujām. Mangaļos var apskatīt kaujām veltītu ekspozīciju, t.s. "Vācu valni" u.c. Pa teritoriju izvadā zinoši gidi. Parkā notiek arī tematiski un izglītojoši pasākumi.
N/A
Arī pie Užavas ciema Padomju laikā atradies krasta robežapsardzības postenis. Par tā pašreizējo izmantojumu vēl trūkst informācijas, bet kopumā teritorija izskatās pamesta un neapsaimniekota. Ēku stāvoklis ir nožēlojams. Saglabājušies zemes vaļņi, bijušās noliktavas (?), asfaltēti laukumi un sarkani ieejas vārti.