Kopā ir ap 50 liellopiem, visa gada garumā tie ganās ārā, tādēļ tos var apskatīt jebkurā laikā. Ja ir iespēja, apmeklētāji var pacienāties ar „Hailandes” liellopu gaļu, tāpat apskatīt žemaitukus un ar tiem pajāt. Ekskursijas ieteicamas pieaugušajiem.

Atrodas 1905. gada ielā 6. Sinagoga tika celta 1875. g. – Krievijas cara Aleksandra II valdīšanas laikā. Pēc 2. pasaules kara tajā atradās graudu noliktava, kinoteātris, kafejnīca un visbeidzot – naktsklubs. No 2003. gada to vairs neizmantoja. Pirms gada tika pabeigts vērienīgs projekts - sinagogas un lūgšanu nama atjaunošana, kurā izveidots sabiedrībai pieejams kultūras un informācijas centrs un pārcelta Kuldīgas novada bibliotēka.

"Vinetas un Allas kārumlāde" ir kafetērija - konditorejas veikals Cēsīs, kur iespējams nobaudīt uz vietas vai iegādāties līdziņemšanai dažādus saldos un sāļos nakšķus. Kafetērijā iespējams baudīt tēju, kafiju un citus dzērienus, kā arī arī vieglas pusdienas. Tiek pieņemti pasūtījumi.

Konditori uz vietas gatavo plātsmaizes, pīrādziņus, cepumus, konfektes un daudzi citus gardumus. Ļoti populāras ir saldās un sāļās tortes, dažādu našķu asorti jubilejām un tortes pasaku tēlu veidā bērnu dzimšanas dienām. Kāzām - skaistās marcipāna tortes vairākos stāvos. Šeit gatavo arī visdažādākās slavenās marcipāna un šokolādes figūriņas, no kurām melnie un baltie gulbji, kā arī Cēsu viduslaiku pils ir kļuvušas par ļoti iecienītu suvenīru.

Ļoti iecienīti ir arī rudzu produkti - rupjmaizes kūka, tradicionālais rupjmaizes kārtojums, Kurzemnieku rauši, rudzu maizes tosts ar siļķi, cepumi.

Gaujas kreisajā krastā iepretim Piķenes kraujai slejas varenā Beites krauja, kuru pāršķeļ dziļa strauta grava. Tās rietumu pusē meklējams Ķeizarskats, kas atrodas ~ 67 m virs Gaujas līmeņa ar labu skatu perspektīvu uz Krimuldu un Turaidas pili. Šeit skatu vieta bija iekārtota jau 1862. g. kad Siguldā viesojies Krievijas cars Aleksandrs II. Lai tur nokļūtu, ir jāpārvar pieminētā grava (koka kāpnes un meža takas), vai arī jāapiet tai apkārt pa Laurenču, Kalna un Gulbju ielām.

Šajā ceļojumā skatīsiet piejūras ainavas, uzzināsiet interesantus faktus par seno zvejnieka arodu un baudīsiet tradicionālus zivju ēdienus. 

Ceļojuma pirmais pieturas punkts, braucot no Rīgas, ir Ragaciems. Šeit atrodas populārais Ragaciema zivju tirgus, kur vienmēr plašā klāstā nopērkamas kūpinātas jūras zivis. Jūras krastā apskatāms vietējo zvejnieku atjaunotais Ragaciema sedums – kādreizējā zvejas laivu piestātne ar tīklu būdām. Braucot tālāk, Rojā, grupām no 15 personām ir iespēja baudīt programmu „Zvejnieka cienasts” ar stāstiem no zvejnieku dzīves, dziesmām, dejām, zvejnieku spēlēm, un, protams, mielastu. Turpinājumā Kolkasrags un Slīteres nacionālais parks, kur zvejnieku ciemos joprojām vīri iet jūrā ar zvejas laivām un kūp žāvētavu dūmi. Ceļotāji no zvejniekiem var nopirkt svaigi kūpinātas zivis. Ceļā uz Ventspili ir vērts aplūkot Irbenes radioteleskopu, kam ir sava militārā pagātne, taču mūsdienās tas tiek izmantots zinātnes mērķiem. Turpinot ceļu uz Liepāju, var izbaudīt sērfotāju iecienītās Pāvilostas šarmu, Jūrkalnes stāvkrasta ainavas un nogaršot svaigi ceptu, koka abrā ar rokām mīcītu maizi lauku saimniecībā. Ceļā ieplānojiet arī Liepāju – Ņujorkas Knicks basketbolista Kristapa Porziņģa dzimto pilsētu. 
Nogaršojiet īpašo Liepājas ēdienu „Liepājas menciņš”, kas ir kūpināta menca ar kartupeļiem un saldo krējumu. Turpmākās pieturas: 1885. gadā būvētas dzirnavas, kas joprojām darbojas, Papes dabas parks un etnogrāfiskais Ķoņu ciems. Lietuvā pavadīsiet dienu populārajā piejūras kūrortā Palangā un dosieties tālāk uz Ventes ragu un Rusnes salu – šīs vietas ir slavenas ar zvejas un zivju kūpināšanas tradīcijām. Apskatīsiet Minijas ciemu, kas tiek dēvēts par „Lietuvas Venēciju”. Brauciena noslēgumā apskatīsiet Kuršu Kāpu, Jūras muzeju un Delfināriju, kā arī ostas pilsētu Klaipēdu.

Maršruts ved caur skaistajiem Kurzemes un Žemaitijas ziedu dārziem. Kandavā atrodama lielākā īrisu kolekcija. Mierkalni ir lielākais dienliliju dārzs austrumeiropā ar vairāk nekā 1000 šķirnēm. Īpašnieks ražo arī augļu un ogu vīnus. Talsu pilskalnu dabas parkā atrodas ābolu audzētava "Kurzemnieki" un ābolu apstrāde (žāvēti āboli, ābolu čipsi, sulas). Tāpat tiek audzēti romiešu gliemeži. Vides un veselības saimniecībā "Upmaļi" ražo tējas, garšaugus, augu eļļas, īpašos balzamos, kosmētiku, augu izcelsmes ziepes utt. - ar zīmolu AnnA Bermans. Sauleskalnu dendrārijā atrodama Latvijas vecākā, 50 gadu senā magnolija. Ziedoņu peoniju dārzā audzē vairāk nekā 100 peoniju šķirnes. Māras muižas īpašnieki piedāvā vēsturiskus vācu muižu stāstus to rajonā. Piena muižā Berghof atrodas piena muzejs. Eksotiskas ziedu un koku šķirnes atrodamas Māra Lindes dendroloģiskajos dārzos. Turaidas zemnieku saimniecība ražo zāļu tējas un paciņas kā suvenīrus vai dāvanas, izmantojot citron mētru, avenes, biškrēsliņus, rasaskrēsliņus, ceļtekas un liepu. Nīcas ciemā apmeklētājiem ir pieejami 7 dekoratīvie dārzi, kas uztur vietējās dārzkopības tradīcijas. Rucavas dendrārijs piedāvā magnoliju kolekciju. Lielākais japāņu dārzs Eiropā (16 ha) ir tradicionālo aromātisko augu un dārzeņu kolekciju mājas. Palangas muiža, kurā atrodas Dzintara muzejs un Birutes parks ir viens no vislabāk saglabātajiem muižas kompleksiem Lietuvā. Kretingas muižas parks ir viens no vissenākajiem izdzīvojušajiem 16.-18. gadsimta muižas parkiem Lietuvā. Klaipēdas Universitātes botāniskajā dārzā ir piekrastes etnogrāfiskais dārzs ar ziedu šķirnēm, kas raksturīgas šīs vietas apkārtnei. Klaipēda ir populārākā piejūras kūrortpilsēta Lietuvā. Jūras muzejs un delfinārijs ir vieni no slavenākajiem Klaipēdas tūrisma objektiem. Šilutes muižā ir divi parki - angļu ainavu parks ar pastaigu takām un mežaparku, kas pazīstams kā Varnamiškis, vai "Vārnu mežs". Pakalnė ir unikāla tradicionālā zvejnieku sēta ar dārzkopības augiem, kas raksturīgi Lietuvas mazajam reģionam.

Grūti iedomāties, ka vēl joprojām Eiropā ir apdzīvotas vietas, kuru sasniegšanai ir labu laika sprīdi jābrauc pa neapdzīvotu mežu ieskautu smilšainu ceļu, kur tikai paretam var redzēt kādu sēņotāju vai ogotāju! Tāpat kā Zervinos ciemam, arī šim ir piešķirts kultūras mantojuma pieminekļa statuss, jo Linežeris ir viens no dažiem nacionālā parka etnogrāfiskajiem ciemiem. Linežerī ir aplūkojamas 19. – 20. gs. mijā celtās ēkas un apskatāms tā laika ciema plānojums. Šejieniešu tāpat kā citu dzūku galvenā nodarbošanās bija mežistrāde un meža velšu vākšana. Nelielā mērā – arī lauksaimniecība. Apceļojot nacionālā parka etnogrāfiskos ciemus, rodas pamatots jautājums: „Ar ko mūsdienās te nodarbojas cilvēki. Kā viņi spēj dzīvot tik nomaļā vietā”? Jāatzīst, ka lielākā daļa te ierodas tikai vasaras laikā. Neskatoties uz to, etnogrāfiskie ciemi ir ļoti sakopti un joprojām „dzīvi”!

Kokaudzētavas „Sēlija” apmeklējums un tās saimnieka Mendriķa aizrautīgais stāstījums par ābeļu audzēšanu. Ekskursija pa ābeļdārzu, ābolu noliktavām un ražošanas cehiem. Ābolu sulas baudīšana un vīndaru dzīvesstāstu klausīšanās pie vīna glāzes.  Arī mūsdienās Berķeneles pusmuižā ir daudz ābeļu. Pēc ekskursijas pa ābeļdārzu un Raiņa bērnu dienu māju, muzeja darbinieki aicinās pie tradicionālā latgaliešu galda, kurā goda vietā būs ābolu ēdieni un dzērieni – ābolu pīrāgs, ābolu debessmanna, cepti āboli un ābolu sula.

Siguldas pils celtniecību uzsāka Zobenbrāļu ordenis 1207. g., bet 1236. g. to pārbūvēja Livonijas ordeņa vajadzībām. Siguldas pils stipri cieta 16. gs. otrās puses un 17. gs. sākuma karos. Ziemeļu kara laikā to nodedzina un vairāk neatjauno. Šodien ir apskatāms pils konventa ēkas dienvidrietumu korpuss un galveno vārtu tornis, aiz kura atrodas iekšējā priekšpils ar brīvdabas estrādi, no kuras paveras iespaidīgs skats uz Gaujas senleju. Dienvidos esošās Siguldas Jaunās pils celtniecība (īpašnieks - kņazs Kropotkins) norisinājās laikā no 1878. - 1881. g. No 1923. - 1940. g ēkā bija Rakstnieku pils, bet Padomju gados - kardioloģijas sanatorija. Kopš 2003. g. te atrodas Siguldas novada dome. Muižas kompleksā ir saglabājusies koka dzīvojamā ēka (19. gs. vidus), kurā atradās Kropotkina ģimenes mājas, klēts (18. - 19. gs. mija), dārznieka māja (19. gs.) un mūra žogs (19. gs.). Ja no Jaunās pils dosimies ziemeļaustrumu virzienā, pēc nepilniem 2 km nonāksim pie Vējupītes gravas. Tajā apskatāma seklā (3,6 m), bet augstā (6,1 m) Pētera ala un dziļā Pūču grava ar Kraukļupīti. Abu upīšu gravu saskares vietā paceļas Satezeles pilskalns (plakums 90 x 75 m), kur 13. gs. sākumā atradās līvu zemes vadoņa (vecākā) - Dabreļa ozolkoka pils. Netālu meklējama Kraukļu aiza - Vējupītes kreisā krasta sānu grava ar 11 m augstām smilšakmens sienām un 5,2 m dziļā Kraukļu ala. Vējupītes gravas un Gaujas senlejas saskares vietā slejas Paradīzes (Gleznotāju) kalns - ļoti ainaviska vieta, kas gleznota un fotografēta kopš seniem laikiem! Siguldas rietumdaļā var apmeklēt Panorāmas ratu (darbojas vasaras laikā) un Gaisa trošu ceļu (tramvajs) - Baltijas valstīs vienīgo (celts 1969. g.) šāda tipa transporta līdzekli. Tā nesošā trose stiepjas 1060 m garumā un bez atbalstiem savieno Gaujas senlejas krastus starp Siguldu un Krimuldu ~ 40 m augstumā virs Gaujas. Siguldas dienvidrietumu daļā var aizstaigāt līdz varenajai Beites kraujai, kuru pāršķeļ dziļa strauta grava. Gravas rietumu pusē meklējams Ķeizarskats, kas atrodas ~ 67 m virs Gaujas līmeņa ar labu skatu uz Krimuldu un Turaidas pili. Skatu vietu šeit iekārtoja jau 1862. g. kad Siguldā viesojies Krievijas cars Aleksandrs II. Gravas austrumu pusē novietots no koka veidotais Ķeizarkrēsls. Vietā, kur Gaujas senlejas labo pamatkrastu pāršķeļ vairākas mazu strautu dziļās gravas, izvietojies Turaidas muzejrezervāts ar Baltijas mērogā izciliem pieminekļiem, kuru vēsture iestiepjas 1000 gadu tālā pagātnē. Starp tiem ir jāmin Turaidas muiža (21 ēka), Turaidas Rozes kaps, Turaidas luterāņu baznīca (viena no vecākajām (1750. g.) Latvijas koka baznīcām) un Turaidas pils. Blakus esošajā Dainu kalnā tiek organizēti dažādi tematiski pasākumi.