Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Uzņēmumā jau 16 gadus ražo klasiskos, medus, piparmētru – ingvera un smiltsērkšķu cukurgailīšus u.c. konditorejas izstrādājumus, kā arī gatavo zemestauku sulu, kas ir sen pazīstams tautas dziedniecības līdzeklis. Produkcijas iegāde.

N/A

Takas sākums atrodas pie Veclaicenes pagasta pārvaldes (autosvālaukums). Tā izlokas gar Ievas, Trumulīša un Raipala ezeru dienvidu krastiem un pa ziemeļu krastu nogāzēm atgriežas atpakaļ sākumpunktā. Apļveida takas garums – ap 8 km. Atrodas Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, Kornetu – Peļļu subglaciālajā vagā.

N/A
Liepājas Karostas kanāls ar tajā izvietoto Padomju armijas jūras kara flotes bāzi un zemūdeņu bāzi veidots pēc Krievijas cara pavēles vēl pirms Pirmā pasaules kara. Bijusī zemūdeņu osta šobrīd ir slēgta teritorija un tiek izmantota saimnieciskām vajadzībām. Karostas kanāls labi pārskatāms no Pulvera ielas puses un nu jau atjaunotā Kalpaka tilta. Starp citu, kur palika unikālais militārais mantojums - padomju laika zemūdenes? Tas ir atsevišķa stāsta vērts. Lieki piebilst, ka igauņiem - vienīgajiem Baltijas valstīs saglabātā zemūdenē (Lembit) ir izveidots unikāls muzejs...
N/A
Parku sākotnēji veidojis un kopis dārznieks Arvīds Janitens. Profesors Raimonds Cinovskis sacījis, ka sirmo dārznieku var apbrīnot, jo viņš paveicis darbu, kas patiesībā būtu pa spēkam tikai paprāvam cilvēku pulkam. Viens no populārākajiem šāda veida tūrisma objektiem.
N/A

Savā ziņā unikāls un Baltijas valstīs vienīgais šāda veida 17. - 18. gs. mazpilsētas apbūves komplekss, kas izvietojies mazās Alekšupītes krastos. Dažviet upīte tek gar ēku sienām. Šī pilsētvide ar tiltiņiem radījusi apzīmējumu – „Latvijas Venēcija”. Interesantiem kultūras pieminekļiem bagātas ir Baznīcas, Liepājas, Kalna u.c. ielas.

N/A

Saimniecībā audzē 6 dažādu šķirņu krūmmellenes. Saimniece izvadās pa apkaimes laukiem, pastāstīs par krūmmelleņu audzēšanu, kā arī pacienās un piedāvās iegādāties vērtīgās ogas. Bērni novērtēs saskarsmi ar mājdzīvniekiem – trušiem un kazām.

N/A

Atrodas Vaiņodes, Aizputes, Uzvaras un Zviedru vārtu ielu krustojumā. Zviedru vārti ir Priekules simbols, kas attēlots pilsētas ģerbonī. Vārti (1688. g., restaurēti 1954. g.) kalpojuši kā Priekules muižas caurbraucams vārtu sardzes tornis, kur notika to tirgotāju kontrole (muita), kas devās uz vai no Lietuvas. Ar šeit iegūtajām nodevām tika papildināta barona Korfa kase. Interesants ir 18. gs. no Gotlandes smilšakmens tapinātais baronu Korfu dzimtas ģerbonis ar sudraba lodi virs tā un maskaronu vārtu centrālajā fasādes daļā. Teikas vēsta, ka vārtos iemūrēti dārgumi un sākas pazemes eja. Baronu laikos vārtu abu pušu nišās stāvēja draudīga izskata divmetrīgi no akmens darināt sargi – zaldāti. Līdz pat 2. Pasaules karam pastāvēja ticējums, - ja zaldātiem nobučo nabu, bučotājs piedzīvos laimīgu dzīvi. Tagad pie vārtiem stāv no koka darināti sargkareivji. No Zviedru vārtiem redzama Priekules pils un skatu tornis.

N/A

Krodziņš "Bucefāls" atrodas Vidzemes šosejas (A2) malā. No guļbaļķiem celtajā ēkā ir izveidots latvisks interjers. Piedāvā pašu audzēta jēra ēdienus un kūpinātās vistas.

N/A

Misters Biskvīts ir kafejnīca pašā Siguldas centrā, iepretim dzelzceļa stacijai. Tajā tiek pasniegtas gan brokastis, gan salāti un uzkodas, gan dažādi pamatēdieni. Uzsvars tiek likts uz dabīgu un gardu konditorejas, kā arī kulinārijas izstrādājumu gatavošanu - gan kafejnīcas, gan dažādu pasākumu vajadzībām. Pieņem pasūtījumus arī līdzņemšanai.

N/A
2 dienas

Maršruts iepazīstina ar Latgales mājražotājiem, zemnieku saimniecībām, SIA u.c., kas ražo dažādus piena pārstrādes produktus – pienu, jogurtus, biezpienu, sieru, saldējumu u.c. Tā sākums ir Preiļi, ko dēvē par Latvijas sieru galvaspilsētu. Maršruts aizlokas gar Teiču rezervātu (ceļa malā – skatu tornis) un šķērso tādu Eiropas mērogā nozīmīgu teritoriju kā Lubāna mitrājs. Tālāk tas virzās uz Rēzekni (apskatāmi dievnami, Latgales Mārai veltītais piemineklis, „Gors”, „Zeimuļš” u.c.). Dabas draugi var izmest loku cauri Rāznas nacionālajam parkam, apmeklējot Rāznas ezeru, Mākoņkalnu un svēpētās keramikas meistaru – E. Vasilevski. No Dagdas tālākais virziens ir svētceļnieku centrs – Aglona un Rušona ezers. Starta punkts ir arī finiša punkts.

N/A

Maza apdzīvota vieta ar dažām viensētām uz pussalas (salos tulkojumā no lietuviešu valodas nozīmē „sala") starp vairākiem ezeriem. Salos II ir viens no sešiem Augštaitijas nacionālā parka etnogrāfiskajiem ciemiem. Ciems patiks tiem, kas meklē ļoti nomaļas vietas ar vecām guļbaļķu dzīvojamām un saimniecības ēkām. No Salos II pa sauszemes maršrutu var doties pārgājienā līdz Ladakalnim un Ginuču pilskalnam (sk. iepriekš).

N/A

Jēkabpils novada Kaldabruņas ciemā, kādreizējās Kaldabruņas pamatskolas saimniecības telpās, ko tagad apsaimnieko biedrība “Ūdenszīmes”. Pļavas muzeja ekspozīcija ir veidota līdzībā ar cilvēka dzīves ciklu, tajā apskatāma un piedzīvojama Smilgu ekspozīcija, Bērnības gaismas objekts, Kaldabruņas Māras josta ozola dobumā, Vārdnieku vainags, Pūra vainags, Aizsargājamo un retāk sastopamo augu ekspozīcijas. 
Kaldabruņas jeb Krievānu Māras josta ir viena no novada lielākajām kultūrvēsturiskajām vērtībām – tā ir unikāls etnogrāfijas materiāls. Jostas rakstā, ko veido 52 raksta elementi, ir 36 svastikas (ugunskrusta) modifikācijas, un līdzvērtīga materiāla Latvijas etnogrāfijā faktiski nav; Stāmerienas villainē ir identificētas tikai 19 svastikas modifikācijas. Josta, pēc būtības – matpine, ir veidota zilos un dzeltenos rakstos, apmalēs izmantota arī sarkanā un zaļā krāsa, tās galos izveidots sarežģīts pērlīšu vijums un bārkstis. Līdz šim šīs jostas autentiskas kopijas plašākai sabiedrībai nav bijušas aplūkojamas. Arī digitālā vidē šis unikālais materiāls nav bijis pieejams. Jostas oriģināls, ko 19. gs. beigās etnogrāfu rīcībā nodevusi Māra Krievāne no Kaldabruņas „Mačulānu” mājām, glabājas Latvijas Vēstures muzejā, turpat aplūkojama arī vienīgā līdz šim zināmā autentiskā kopija; raksta atšifrējums ir pieejams „Latvju Rakstu” sējumā. Jēkabpils novada Kaldabruņas ciemā, kādreizējās Kaldabruņas pamatskolas saimniecības telpās, ko tagad apsaimnieko biedrība “Ūdenszīmes”, atklāta Latvijā vēl nebijusi vieta mākslai – Šķūņa mākslas galerija. Interesants ir arī Siena muzejs un stāsts par šo visu.

N/A
Viens no Lietuvas mežainākajiem un ezeriem (~ 285) bagātākajiem apvidiem ar plašām aktīvās un pasīvās atpūtas iespējām.
N/A

Mazais ražotājs, kas savā saimniecībā audzē zemenes, kā arī kūpina un marinē zivis igauņu gaumē. Vēl šeit gatavo medalu un mājas vīnu, kā arī dažādus gaļas izstrādājumus.

N/A

 Pilsētas vēsturiskais centrs. Šajā vietā 1670. g. 12. februārī Kurzemes hercogs Jēkabs pasludināja pilsētas nodibināšanas faktu. 20. gadsimta sākumā Vecpilsētas laukumā uz nekalta laukakmens bruģa bija izvietojies pilsētas tirgus. Tagad laukuma perifērijā atrodas Tautas nams, Uniātu baznīca un tūrisma informācijas centrs. Laukumā jāapskata ūdens pumpis, milzu svari un lūša (Jēkabpils simbols) skulptūra. No šejienes var doties pastaigā pa Jēkabpils vēsturisko centru ar šaurajām ieliņām un mazstāvu pilsētas apbūvi.

 

N/A

Skaistajā kafejnīcā Luke, kas ierīkota muižas parka dārznieka namiņā, vasaras periodā viesi var pacienāties ar garšīgu vietējo maltīti. Ikdienā pieejama atturīgāka ikdienas ēdienkarte no vietējām izejvielām, savukārt īpašā pasūtījuma ēdienkarte ir plaša, un tur var atrast piemērotus variantus gan nelielām svinībām grupām, gan bagātīgiem svētku galdiem.

N/A

Reškutenu (Reškutėnai) ciema apkārtnē ir atjaunots neliels mitrājs, kura malā uzcelts putnu vērošanas tornis. Ja paveicas, pavasaros te var dzirdēt vai redzēt tādas retas un aizsargājamas putnu sugas kā ķikutu Gallinago media, ormanīti Porzana porzana, melnkakla dūkuri Podiceps nigricollis, griezi Crex crex u.c. Ciema ainava īpaši pievilcīga ir pieneņu un ābeļu ziedēšanas laikā. No putnu vērošanas torņa var redzēt vietas, kur akmens laikmetā dzīvojuši cilvēki. Blakus esošajā purvainajā pļavā bijis ezera līcis, kur tika būvēti ciemati līdzīgi kā Āraišu ezerpils gadījumā.

N/A

Mežiem klāta sala Somu jūras līcī ~14 km uz ziemeļiem no
Tallinas. To caurauž nelielu ceļu un taku tīkls. Kuģītis uz Aegnu
kursē no Piritas ostas.
Pārgājiens apkārt mainīgajai (kāpas, smilšaini, akmeņaini un
ar niedrēm apauguši krasta posmi) salas piekrastei (~9 km).

N/A
Latvijas lielākā parastā liepa (Tilia cordata). Daļa no varenajiem žuburiem ir atbalstīti. Stumbrā lieli dobumi, kas aizklāti, lai novērstu ūdens iekļūšanu un ātrāku trupēšanas procesu. Tāpat kā daudzi citi šāda izmēra koki – sena svētvieta.
N/A

Saimniecība atrodas Pļaviņu HES labajā krastā, netālu no vietas, kur vēsturiski atradās bijušās Aizelkšņu dzirnavas un appludinātā Beģēnu klints. Daugavas krastā apskatāmas vērtīgas sausās pļavas ar lielu sugu daudzveidību un skatiem uz bijušo Daugavas ieleju. Saimniecībā audzē kaņepes un piedāvā iepazīties ar šī auga vēsturi, pielietojumu uzturā un pirtī. Gatavo kaņepju sviestu, kaņepju tēju, kaņepju pienu un saldējumu. Ekskursija ar degustāciju. Šī ir viena no retajām vietām Eiropā, kur var nogaršot saimnieces pašas sagatavoto kaņepju pienu.