Baltijā lielākās HES celtniecību uzsāka 1961. g., bet pabeidza 1966. g. Tajā uzstādīto 10 hidroagregātu projektētā jauda bija 825 MW. Pļaviņu HES tiek uzskatīta par unikālu, jo pirmoreiz HES būvniecības praksē tā konstrukcija tika balstīta uz mālsmilts un smilšmālu gruntīm ar maksimālo spiedienaugstumu - 40 m! Pļaviņu HES ēka ir apvienota ar ūdens pārgāzi, zem kuras atrodas Latvijas garākais tunelis - Enerģētiķu iela. 20. gs. deviņdesmitajos gados Pļaviņu HES rekonstruēja un tagad tās jauda ir sasniegusi 870 MW. Apmeklētāji var iepazīt mašīnzāli, skatu laukumus un HES maketu.

Pārgājiens laikā un telpā, jo taka uzskatāmi attēlo šīs vietas vēsturi kopš brīža, kad atkāpās Ledājs – iespaidīgās Gaujas senlejas veidotājs. Smilšakmens iežu atsegumi aizved vairāku simtu miljonu senā vēsturē – Devona periodā, ko sauc arī par „zivju laikmetu”. Bet pavisam nesen šeit parādījās cilvēks, kas arī atstājis savas pēdas. Kā viens no takas apskates objektiem ir 13 m garā Svētavota ala, no kuras iztek Svētavots.

The first half of this section leads through magnificent coniferous forests, especially in the Järvevälja landscape reserve, where the trail is surrounded by beautiful dunes in the north and a raised bog in the south. It is well worth visiting the kiosk at Rannapungerja to buy smoked fish – the Lake Peipus vendace (rääbis) and some local farm produce. In the second part, the Forest Trail winds along the coast of the beautiful Lake Peipus. During the summer, when the water level in the lake is lower, beautiful, sandy beaches with wide shallows appear. Past Alajõe, the highest dunes of Lake Peipus (up to 20 m) rise on the landscape, providing a distant view of Lake Peipus, one of the largest lakes in Europe.

Meklējama Kuldīgā - Baznīcas ielā 7. Skaistā koka ēka, kas celta pie tā sauktā Kuldīgas Venēcijas tiltiņa pār Alekšupīti, būvēta 1670. gadā. Uz tās jumta atrodas viens no senākajiem un greznākajiem pilsētas vējrādītājiem. Apskatāma no ārpuses. Šo uzskata arī par Kurzemes vecāko koka māju.

Spieķu darbnīca Siguldā aicina izdzīvot spieķa izgatavošanas procesu, kam ir vairāk kā 200 gadu sena vēsture. Darbnīcā ir iespējams pašiem apgleznot savu spieķīti, vai iededzināt rakstu zīmes un vārdus. Spieķīši ir atpazīstamākais un senākais Siguldas simbols, kas attīstījies līdz ar kņaza Kropotkina ierīkotajām senlejas takām, kļūstot par gājēja neatņemamu ceļabiedru. 

Nepilnus 3 km garais tirdzniecības kanāls padomju laikā bija slēgtā zona ar pierobežas režīma statusu. Liepājas osta bija pazīstama jau 14. gadsimtā. 17. gs. beigās šeit izraka kanālu, kas savienoja Liepājas ezeru ar jūru – tagadējo Tirdzniecības kanālu. Tas beidzas ar Ziemas ostu un diviem moliem, no kuriem Dienvidu mols ir iecienīta pastaigu un makšķerēšanas vieta. Tirdzniecības kanāla dienvidu daļā stiepjas Promenāde, kuras malā ir apskatāms Dzintara pulkstenis. Tirdzniecības kanāla un Liepājas ezera savienojuma vieta ir Latvijas mērogā izcila ziemojošo putnu vērošanas vieta. Liepājas ezers ir dabas liegums, kas iekļauts putniem starptautiski nozīmīgo vietu sarakstā.

Šajā ceļojumā skatīsiet piejūras ainavas, uzzināsiet interesantus faktus par seno zvejnieka arodu un baudīsiet tradicionālus zivju ēdienus. 

Ceļojuma pirmais pieturas punkts, braucot no Rīgas, ir Ragaciems. Šeit atrodas populārais Ragaciema zivju tirgus, kur vienmēr plašā klāstā nopērkamas kūpinātas jūras zivis. Jūras krastā apskatāms vietējo zvejnieku atjaunotais Ragaciema sedums – kādreizējā zvejas laivu piestātne ar tīklu būdām. Braucot tālāk, Rojā, grupām no 15 personām ir iespēja baudīt programmu „Zvejnieka cienasts” ar stāstiem no zvejnieku dzīves, dziesmām, dejām, zvejnieku spēlēm, un, protams, mielastu. Turpinājumā Kolkasrags un Slīteres nacionālais parks, kur zvejnieku ciemos joprojām vīri iet jūrā ar zvejas laivām un kūp žāvētavu dūmi. Ceļotāji no zvejniekiem var nopirkt svaigi kūpinātas zivis. Ceļā uz Ventspili ir vērts aplūkot Irbenes radioteleskopu, kam ir sava militārā pagātne, taču mūsdienās tas tiek izmantots zinātnes mērķiem. Turpinot ceļu uz Liepāju, var izbaudīt sērfotāju iecienītās Pāvilostas šarmu, Jūrkalnes stāvkrasta ainavas un nogaršot svaigi ceptu, koka abrā ar rokām mīcītu maizi lauku saimniecībā. Ceļā ieplānojiet arī Liepāju – Ņujorkas Knicks basketbolista Kristapa Porziņģa dzimto pilsētu. 
Nogaršojiet īpašo Liepājas ēdienu „Liepājas menciņš”, kas ir kūpināta menca ar kartupeļiem un saldo krējumu. Turpmākās pieturas: 1885. gadā būvētas dzirnavas, kas joprojām darbojas, Papes dabas parks un etnogrāfiskais Ķoņu ciems. Lietuvā pavadīsiet dienu populārajā piejūras kūrortā Palangā un dosieties tālāk uz Ventes ragu un Rusnes salu – šīs vietas ir slavenas ar zvejas un zivju kūpināšanas tradīcijām. Apskatīsiet Minijas ciemu, kas tiek dēvēts par „Lietuvas Venēciju”. Brauciena noslēgumā apskatīsiet Kuršu Kāpu, Jūras muzeju un Delfināriju, kā arī ostas pilsētu Klaipēdu.

Viens no skaistākajiem Nīcas un plašākas apkaimes dārziem, kas guvis nozīmīgas nominācijas Nīcas un Latvijas mēroga skaistāko daiļdārzu konkursos. Augi, kas stādīti atsevišķās grupās ir telpiski nodalīti viens no otra. Īpaši bagāta ir hostu kolekcija, kurā ir vairāk nekā 130 šķirņu. Arī bagāta kļavu sķirņu kolekcija (25). Dārza ainaviskumu papildina izraktais un labiekārotais dīķis. Apmeklētāji saimnieces pavadībā var iepazīt dārzu un noklausīties stāstu par dažādām augu sugām, šķirnēm, kā arī iegūt vērtīgus padomus dārza veidošanā.

Mazais ražotājs, kas savā saimniecībā audzē zemenes, kā arī kūpina un marinē zivis igauņu gaumē. Vēl šeit gatavo medalu un mājas vīnu, kā arī dažādus gaļas izstrādājumus.