Apskatāmas dažādu vēsturisko periodu un tautu tradicionālās rotaļlietas, atvērta spēļu un leļļu meistarošanas darbnīca.

Viens no labākajiem veidiem, kā iepazīties ar sidru, ir paviesoties kādā no sidra darītavām, kur klātienē var redzēt, kā sidrs tiek gatavots. Vairākas sidra darītavas piedāvā apmeklējumus, kuros sidrdari parādīs ražošanas procesu, ļaus nodegustēt savu produkciju un pastāstīs par to.

Sidrdari pieņem apmeklētājus pēc iepriekšējas pieteikšanās. Rezervējiet savu apmeklējumu laikus, lai mazajās saimniecībās, kur bieži vien strādā tikai pati ģimene vai pāris darbinieku, sidrdari var paspēt apvienot tūristu uzņemšanu ar savu ikdienas darbu. Parasti sidra darītavas uzņem viesus visu cauru gadu, dažos gadalaikos ir iespējams vērot arī ražošanas procesu, tādēļ sidra darītavas apmeklējumam ieplānojiet apmēram 2 stundas.

Nosaukumu ieguvusi no zivju tirgus, kas agrāk atradies ielas galā pie Kuršu laukuma. Zivju ielas 4/6 pagalmā un blakus esošās Peldu ielas 2 pagalmā joprojām ir saglabājušās vecās no guļbaļķiem celtās noliktavu ēkas. Zivju ielā atrodas viens no populārākajiem pilsētas apskates objektiem - Latvijas mūziķu Slavas aleja (no 2006. g.), kurā izvietoti 35 Latvijas mūziķu plaukstu atlējumi bronzā, apskatāmas 10 plāksnes, kas veltītas populārām Latvijas mūzikas grupām. Turpat novietota Latvijas lielākā ģitāra.

Klasicisma stilā būvētā Pakruojis muiža ir lielākais muižas ēku komplekss Lietuvā, kas saglabājies līdz mūsdienām. Tas sastāv no 26 darbojošām ēkām. Atdzimusī muiža dzīvo parastu XIX gs. dzīvi un ik dienu uzņem viesus un atpūtniekus. Iespēja izjust īstu seno laiku aristokrātisko un raito muižas dzīvi. Nedēļas nogalēs Barons rīko lielos pieņemšanas svētkus.

Pakrojas muižas saimniecībā apmeklētāji tiek aicināti iepazīties ar XIX gs. muižas darbiem: izmēģināt senāko amatu pasaulē – podniecību –, cirpt aitu, velt skaistas un siltas lietas no tikko nocirptās vilnas, kalt laimes naglas un pakavus. Šeit rīkotās izglītojošās programmas ir interesantas gan vēstures cienītājiem, gan arī tiem, kas vēlas labi pavadīt laiku.

Ventspils is one of the most afluent Latvian towns with excellent infrstructure, well- restored Old town and Livonian Order Castle, clean and well equipped white sandy beaches, promenade, arty fountains, flower sculptures, manicured parks and various attractions.Whole town is family oriented but kids particularly enjoy the Blue Flag beach with different swings, climbing and sliding options as well as Kids Town with activity zones for different age groups. A short trip by "Mazbanitis", the narrow-gauge steam engine is a special attraction for kids as well as adults. Walking and cycling routes as well as trip on the tourist boat give a good chance to explore the town and coast. Water pleasures can be fully enjoyed at indoor or outdoor acqua parks. We suggest two self-drive excursions in vicinity featuring scenic sea coast, traditional fishing villages where smoked fish can be bought from fishermen, Slitere National Park with beautiful view from its lighthouse, charming Kuldiga with its wooden arhitecture. Driving there is easy since roads are rather empty.

SIA "Lubeco" audzē zemenes un cidonijas 7 ha platībā Talsu novadā, pie ciematiņa Lubezere, kas atrodas netālu no Valdemārpils. Uzņēmums jau gadu ir mājražotājs. Sezonas laikā zemenes pārdod svaigas, bet rudenī un ziemā pārstrādātas dažādos produktos. Cidonijas tiek pārstrādātas sukādēs, sīrupos un sulā.
Visiem interesentiem sniedz zemeņu audzēšanas tehnikas pakalpojumus, konsultē zemeņu audzēšanā, piedāvā zemeņu stādus, plēves, mēslojumu un laistīšanas iekārtas.
Iepriekš piesakoties, aicina braukt ekskursijā un apskatīt saimniecību, kā arī nodegustēt SIA "Lubeco" gardumus.

Bernāti ir Latvijas sauszemes tālākais rietumu punkts. Pie autostāvlaukuma novietots (1998. g.) tēlnieka Viļņa Titāna veidotā akmens zīme “Zaļais stars”. Bernātu rags ir pakļauts vēja un viļņu iedarbībai, tādēļ šeit vērojama jūras krasta noskalošanās. Pie ceļa, kas no Bernātu ciema centra ved uz jūru, kāpas galā (ir norāde) novietots piemiņas akmens ar pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes 1924. g. teiktiem vārdiem: “Te jābūt kūrortam.”

Siguldas Jaunā pils būvēta (būvmeistars J. Meņģelis) laikā no 1878. - 1881. g. un tās īpašnieks bija kņazs Kropotkins. Pils torni paaugstināja 1937. g. (arhitekts A. Birkhāns). No 1923. - 1940. g ēkā atradās Rakstnieku pils (saimniekoja Latvijas Preses biedrība), bet Padomju laikā - kardioloģijas sanatorija. 1993. g. pilī izvietojās Siguldas pilsētas dome, bet no 2003. g. te atrodas Siguldas novada dome. Muižas kompleksā ir saglabājusies koka dzīvojamā ēka (19. gs. vidus), kurā atradās Kropotkina ģimenes mājas, klēts (18. - 19. gs. mija), dārznieka māja (19. gs.) un mūra žogs (19. gs.). Siguldas Jaunā pils tāpat kā Siguldas un Krimuldas pilsdrupas, Krimuldas muiža un Turaidas pils ietilpst Siguldas, Turaidas un Krimuldas vēsturisko centru kompleksā .

Atrodas bijušās Lašu mācītājmuižas ēkā - 0,5 km ziemeļaustrumos no Neretas – Ilūkstes ceļa. Gothards Frīdrihs Stenders (1714. – 1796.) jeb Vecais Stenders bija pirmās plašākās latviešu valodas gramatikas (1761. g.), latviešu-vācu un vācu-latviešu vārdnīcas (1789. g.), latviešu ābeces (1782. g.) un pirmās ilustrētās ābeces “Bildu ābice” (1787. g.) autors, strādājis par Sēlpils un Sunākstes mācītāju. Viņa dzimšanas vieta bija Lašu mācītājmuiža, kuras vienā no ēkām ir izveidots neliels muzejs. Neretas – Ilūkstes ceļa malā ir uzstādīts piemiņas akmens (tēlnieks I. Folkmanis, arhitekte N. Tamane).