Nr Nosaukums Apraksts
N/A
Kolekcijā ir 72 rododendru savvaļas sugas un 193 šķirnes. Vienīgā specializētā rododendru audzētava Baltijā. Veic rododendru introdukcijas un selekcijas darbu, rada dekoratīvas un ziemcietīgas rododendru šķirnes, apgādā interesentus ar stādāmo materiālu. Priežu mežā 11,8 ha platībā iespējams apskatīt plašu rododendru kolekciju no visas pasaules. Audzētavā var iepazīties ar Latvijā izaudzētām 64 ziemcietīgām rododendru šķirnēm, piemēram, „Alma Mater”, „Academia Scientiarum”, „Emeritus”, „Eduards Smiļģis”, „Dita Krenberga” u.c. (selekcionārs R. Kondratovičs), kas piemērotas audzēšanai Ziemeļeiropā.
N/A

"Bielēs" saimnieko jauna ģimene, kas Rīgas steigu ir nomainījusi pret lauku mieru, vēlas atjaunot pazaudēto saikni ar Zemi, iemācīties saklausīt un sajust gadalaikus, kā arī izveidot pašpietiekamu saimniecību. Saimniekiem patīk viss, kas ir dabisks un varbūt pat nedaudz netradicionāls. Patīk eksperimentēt un nepatīk pilsētas stīvums.
Saimniecība "Bieles" atrodas 15 kilometrus no Madonas, 2 kilometrus no Ļaudonas, tikai 30 kilometrus no Gaiziņa, 159 kilometrus no Rīgas, kā arī 100 metrus virs jūras līmeņa - saullēkti un saulrieti garantēti.

N/A
Tikai zinātājs vai arī cītīgs meklētājs šodien mežā starp Meža māju un Ķemeru viesnīcu atradīs kādreiz slavenā un nu jau bijušā sēravota izplūdes vietu, kuru atpazīs pēc laika zoba un cilvēku bojātajām dzelzsbetona konstrukcijām.
N/A

Pirmā maiznieku konkursa uzvarētājs cep rupjmaizi pēc tradicionālas receptes, izmantojot Sangastes dzirnavās maltos rupjos rudzu miltus.

N/A

Laikā no 1883. - 1891. g. bijušo Šadursku dzimtas muižu rentēja Raiņa tēvs Krišjānis Pliekšāns. Jaunais dzejnieks Rainis šeit pavadījis jaunības gadus, kas atspoguļojas dzejnieka “Jaunu dienu zemē”. Jasmuižā ir tulkota A. Puškina drāma “Boriss Godunovs”. Godinot dzejnieka devumu, 1964. g. muižas pārvaldnieka mājā ir izveidota ekspozīcija “Raiņa ģimnāzijas un studiju gadi”. Atjaunotajā muižas govju kūtī apskatāmi Latgales podnieku darbi. Šī objekta apskati der apvienot ar Dzejas dienu vai cepļa atvēršanas (jūnijā un augustā) pasākumiem.

N/A
7 dienas

Šis maršruts ir izveidots, lai parādītu Latvijas rudzu maizes cepšanas tradīcijas. Maršruts izstrādāts sadarbībā ar Latvijas Maiznieku biedrību.

Rudzi ir gan latviešu uztura pamats, gan spēcīgs Latvijas kultūras un kulinārijas tradīciju simbols. Maršrutā akcentēta tradicionālā rudzu maizes cepšana un ēšana, kā arī sniegts ieskats rudzu graudu vēsturē no Latvijas senākajiem arheoloģiskajiem laikiem līdz mūsdienām. Maršrutā ietilpst saimniecību, graudu ražotņu un kultūrvēsturiski nozīmīgu vietu apmeklējumi.

Tūre ir paredzēta grupām, un to ir iespējams pielāgot katram klientam, ņemot vērā viņa vēlmes, vajadzības un atvēlēto laiku. Tūrēs iekļauts: tikšanās ar ekspertiem, apmeklējumi, tūrisma pakalpojumi - naktsmītnes, ēdināšana, apskates vietas, autobusu īre, gidi.

N/A
Tiskādu pareizticīgo baznīca ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, celta 1829. – 1878. gadā, atjaunota 2008. gadā. Baznīcā izvietotas senas ikonas, garīgo grāmatu bibliotēka. Pašlaik tajā notiek dievkalpojumi.
N/A
Pakri pussalas galā slejas vizuāli iespaidīgākā no Baltijas valstu piekrastes klintīm - līdz 24 m augstā Pakri klints (Pakri pank). Aukstās ziemās no kaļķakmens slāņiem izplūstošie avoti veido fantastiskus leduskritumus un neparastas ledus formas.
N/A

Atjaunotā koka namiņā var vērot un piedalīties audēju darbā, kas no dabīgiem materiāliem darina jaukus suvenīrus un mājsaimniecībā noderīgas lietas. Apskatāmas 9 stelles. Var noklausīties stāstījumu par aušanas procesu. Auž lakatus un krāso tos ar dabiskām krāsvielām.

N/A
3 dienas

Maršruts iepazīstina ar Ziemeļvidzemes mājražotājiem, zemnieku un piemājas saimniecībām, a/s u.c., kas ražo dažādus piena pārstrādes produktus – pienu, jogurtus, biezpienu, sieru, saldējumu u.c. Tā sākums ir Cēsis, kas pazīstama ar viduslaiku noskaņu apdvesto vecpilsētu, pils drupām, Sv. Jāņa luterāņu baznīcu u.c. objektiem. Tālākajā gaitā maršruts izlokas cauri Gaujas Nacionālajam parkam (Ungurmuiža, Ungura ezers, Straupes viduslaiku pils un baznīca), atduras Saulkrastos pie jūras malas un gar to virzas tālāk līdz Tūjai, kur atkal pagriežas iekšzemē. Limbažos aplūkojamas viduslaiku pils drupas, muzeju, B. Kārlim veltītais piemineklis u.c. objekti. Tālāk dodamies uz Valmieru (Sv. Sīmaņa baznīca, pilsdrupas, muzejs, Sajūtu parks u.c.), Rūjienu un Naukšēniem, kur iegriežamies Naukšēnu muižā. Pa „Ziemeļu stīgu” nokļūstam līdz Kārķiem, lai tālāk cauri Smiltenei dotos uz teikām apvīto Raunu (Raunas Staburags) un atgrieztos atpakaļ starta punktā. 

N/A

Pēterupes Mācītājmuiža rakstītos avotos minēta kopš 17.  gs.  beigām.  Muižas parks un ēkas daļēji saglabājušās līdz mūsdienām, arī mācītāja Jāņa Neilanda 1879. gadā stādīta liepu aleja Smilšu ielas galā. un Johana Vilhelma Knīrima  1869. gadā stādītais dižozols. Pēc 1908. gada ugunsgrēka Mācītājmuižas ēka tika atjaunota un daļēji pārbūvēta. Padomju laikos draudzei īpašumu atņēma un māju nosauca par „Līgotnēm”. Vācu laikā mācītājmuižā dzīvoja leģionāri. Pēc kara tika iekārtota slimnīca, tad – vidusskolas internāts, pēc tam ēka pārbūvēta dzīvokļos skolotājiem. Šobrīd ēka ir atkal draudzes īpašumā un šeit dzīvo draudzes mācītājs ar ģimeni. (Avots: Saulkrastu TIC)

N/A
1 diena

After passing through Sigulda, the Forest Trail follows the River Vējupīte to Paradīzes Hill, where a steep staircase leads down into the ancient valley of the River Gauja and the ravine of the River Vējupīte. It continues to wind down smaller paths through meadows, crossing small rivers whose banks reveal sandstone outcrops. The last six kilometres of this section follow a smaller path down the Līgatne Nature Trails. You can see local wildlife animals and birds on this 5.5 km long trail. Further on the Forest Trail moves up the hills of the ancient valley of the River Gauja, before descending back down into the deep ravine of the River Līgatne, where the village of the former Līgatne paper mill is located. You can explore this attractive small village, visit the Līgatne spoon factory, winery and Līgatne caves. There is also the Līgatne Net Park with 4-7 m high net labyrinths among the treetops.

This part of the Forest Trail and Gauja National Park is characterised by a gradual transition from diverse, deciduous forests (ash, grey alder, oak, birch, linden) to coniferous stands.

N/A
Cirpstenes zenītraķešu bāze kādreiz bijis nozīmīgs krasta apsardzes militārais objekts. Vizuāli interesanta un iespaidīga teritorija jūras krasta tuvumā, diemžēl nepietiekamas apsaimniekošanas dēļ - piesārņota un nesakopta. Tai iepretim paralēli jūras krastam aiz priekškāpas atrodas zenītraķešu palaišanas laukumi, kurus savieno betonēts ceļš. Šāds militārs veidojums pašā jūras krastā Latvijā ir vienīgais. Ziemeļos no kompleksa (Ventspils dienvidos) atrodas bijušās krasta baterejas.
N/A

Rīgas - Daugavpils šosejas (A6) malā (iepretim kafejnīcai Bordertauna) atrodas neparasts dievnams (nesen nokrāsots), kas sastāv no saliekamām metāla konstrukcijām, kas izgatavotas Odesā 1866. gadā. Baznīca kalpoja kā cara armijas pārvietojamā baznīca un šajā vietā stāv kopš 1904. gada. Līdz tam tā atradusies (no 1886. g.) Daugavpilī. Blakus baznīcai ir uzcelta koka lūgšanas kapela, kas atvērta visu diennakti.

N/A

Uzskata, ka Limbažu Ķezberkalniņā bijusi Metsepoles lībiešu novada pils Lemisele. Tāpat atrodamas ziņas, ka līdz pat 16. gs. no jūras pa Svētupi un Dūņezeru līdz šejienei braukuši tirgoņi. 1223. g. bīskaps Alberts Limbažos uzbūvēja mūra pili. Limbaži tāpat kā Valmiera kļuva par Hanzas savienības locekli. 16. gs. sākumā gan tās ekonomiskā loma ievērojami samazinājās, jo Svētupe un Dūņezers kļuva kuģniecībai neizmantojami. Laikā no 16. – 18. gs. pilsēta un pilsētnieki cieta no kariem, slimībām un ugunsgrēkiem. Tā rezultātā iedzīvotāju skaits sasniedza savu visliekāko kritumu – astoņi cilvēki. 19. – 20. gs. mijā un 20. gs. sākumā saimnieciskā dzīve atkal atjaunojas.

N/A

Piedāvā ļoti gardus Lietuviešu tradicionālos ēdienus. Var pieņemt līdz 300 personām. Ir āra terase un dzīvā mūzika. Pieņem bankas kartes, pieejama autostāvvieta.

N/A

Atrodas Vecpiebalgas dienviddaļā. Tās telpu interjeru veido ozolkoks un no koka veidotas latvju rakstu zīmes un vitrāžas.
Latviešu virtuve: Kartupeļu pankūkas, siļķe kažokā, pelēkie zirņi, pupiņu zupa, aukstā zupa, mednieku desiņas ar skābētiem kāpostiem, plānās pankūkas ar ievārījumu, Piebalgas kvass.
Īpašais ēdiens: Pildīta karbonāde.

N/A

Nacionālā parka galvenā ainavas dominante. Ezers ir ~ 8,4 km garš un līdz 3,3 km plats. Tā austrumu krasti pārsvarā ir ar mežiem apauguši, ziemeļrietumu krasts – purvains, bet rietumu krastā parādās apdzīvotas sētas un simpātiskā Plateļu (Plateliai) pilsētiņa, kur meklējamas skaistākās skatu vietas. Ezera krastos ir labi attīstīta infrastruktūra - tūristu mītnes, ēdināšanas uzņēmumi (Plateļos), ūdenssporta un atpūtas inventāra noma. Ūdens dzidruma dēļ, Plateļu ezeru ir iecienījuši zemūdens niršanas entuziasti. Ezerā ir vairākas salas, no kurām interesanta ir Pils salas (Pilies sala), uz kuras no 15. – 16. gs. atradās muiža. Pastāv uzskats, ka senie Plateļu apkārtnes iedzīvotāji sākotnēji ir dzīvojuši uz salas, kuru ar krastu savienojis uz pāļiem celts tilts. Jāpiemin, ka 15 gs. pirmoreiz pieminētā Plateļu pilsētiņa atradusies uz Šventorkalņa (Šventorkalnis) kalna. Apkārt Plateļu ezeram ir izveidots ~ 24 km garš velomaršruts. Tā ir ļoti laba iespēja iepazīt parku videi un ceļotāja veselībai draudzīgā veidā.

N/A

Kafejnīcā „Cafe 2 Locals” laipni gaidīti gan cēsnieki, gan pilsētas viesi. Tā atrodas vēsturiskā vietā – Cēsu Rožu laukumā. Sadarbojas ar Vidzemes un tuvāka reģiona zemniekiem un mājražotājiem. Ēdiena pagatavošanā izmanto svaigus – no dārza, lauka vai mežā lasītus dārzeņus, augļus un ogas, kas arī ir kafejnīcas filozofija. No 360 grādu stiklotās terases paveras gleznains skats uz Cēsu pilsētas sirdi – Rožu laukumu.

N/A

Atrodas skvērā pie Skrundas Kultūras nama. Uzstādīts 2005. g., godinot pulkveža Oskara Kalpaka un viņa bataljona uzvaru pār lieliniekiem Skrundas kaujā. Latvijas Brīvības cīņu laikā 1919. g. 22. janvārī lielinieki bija ieņēmuši Skrundu. 29. janvārī Kalpaka bataljons no Rudbāržu muižas devās Skrundas virzienā. Pēc trīs stundu ilgas cīņas tas guva uzvaru, ieņemot stratēģisko līniju Ventas krasta tuvumā. Šī bija kalpakiešu pirmā uzvara pēc daudzkārtējas atkāpšanās, kas deva iedvesmu turpmākajās Brīvības cīņās.