Apmeklētāji tiek pieņemti visa gada garumā, bet vislabākais saimniecības apmeklēšanas laiks ir pavasaris un vasara. Saimniecībā norisinās lekcija par augiem 45 minūšu garumā, pēc kuras seko 30 minūšu augu kolekcijas apskate ārā.

Mācību darbnīcas un mājas kafejnīcas ir izplatītas visā Igaunijā, taču pārsvarā tās sastopamas Peipsimaa reģionā. Darbnīcu laikā dalībnieki ar vadītāja palīdzību pagatavo 3–4 ēdienus, ko pēc tam kopīgi nobauda. Uzsvars tiek likts uz Peipsimaa apkārtnē sastopamajiem produktiem un iecienītajām receptēm. Mācību darbnīcas galvenokārt notiek āra apstākļos, kur kurina ugunskuru, grilu, izmantojot katlu un samovāru. Ziemā darbnīcas notiek pat uz Peipusa ezera ledus.

19. gadsimtā izveidojās neliels ciems Skultes jūrmalā, kuru apdzīvoja zvejnieki. Nosaukums Zvejniekciems radās no iedzīvotāju pamatnodarbošanās. 1967. gadā Skultes Zvejniekciema daļa pievienojās Saulkrastu pilsētciematam. Šodien Zvejniekciemā darbojas Skultes osta, kuru svinīgi atklāja 1939. gada 7. oktobrī. Akmens, ko izvēlējies Kārlis Ulmanis kā ostas būves liecinieku, joprojām atrodas Zvejniekciemā, un ostā arī šodien notiek aktīva darbība. Starp Skultes ostu un Saulkrastu pludmali atrodas Zvejniekciema akmeņainā pludmale. 

Pirms Turaidas mūra pils celtniecības (to uzsāka 1214. g.) tās vietā atradās lībiešu no koka celtā pils. Turaidas pils piederēja Rīgas bīskapam. Tā pastāvēja ilgu laiku - līdz pat 1776. g., kad pils nodega. Pils galvenajā tornī sākotnējā ieeja atradās 9 m augstumā, tādēļ 1936. g. izveidoja izlauzumu torņa pirmajā stāvā un iekārtoja skatu laukumu 27 m augstumā. Otra tāda skata, kāds paveras no Turaidas pils, Latvijā vairs neatrast! 1953. g. Turaidas pilī uzsāka restaurācijas darbus - atjaunoja torņa augšējo stāvu un uzcēla jumtu. Atjaunoja arī bijušo klēts ēku (arhitekts G. Zirnis), kur izvietoja ekspozīciju par Siguldas novadu, pusapaļo torni (arhitekts G. Jansons) un pils kompleksa dienvidu korpusu ar vēsturiskā interjera rekonstrukciju. No 1976. – 2001. g. pils apkārtnē noritēja arheoloģiskie izrakumi, kā rezultātā lielu pils kompleksa daļu atjaunoja. Pils telpās izveidota muzeja ekspozīcija par apkārtnes vēsturiskajiem notikumiem. Turaidas pils ietilpst Turaidas muzejrezervāta teritorijā (aprakstu sk. iepriekš pie Nr. 18.)

Ošos gaida atraktīvs un interesants saimnieka stāstījums par vīngliemežiem un to audzēšanas īpatnībām. Apmeklētāji var apskatīt audzētavu, saņemt vērtīgus padomus un nobaudīt pēc dažādām receptēm sagatavotus vīngliemežus un iegādāties to pusfabrikātus un suvenīrus. "Kulinārā mantojuma" dalībnieks.

Brenguļu alus darītava atrodas bijušā Abula hidroelektrostacijas ēkā. Alu ražo no vietējo zemnieku izaudzētajiem graudiem, un alus (nefiltrēts, nepastarizēts) darināšanā izmanto senču zināšanas. Ceļa otrā pusē uzpludinātā Abula krastā izveidots alus dārzs, kurā var baudīt un iegādāties tumšo un gaišo Brenguļu alu, kā arī nobaudīt latviskus ēdienus.

Būvēta 13. gs. beigās kā romānikas stila trīsjomu bazilika ar gotikas elementiem. 1853. g. uzcelts 65 m augstais tornis (skatu laukums). Dievnamā atrodas Livonijas bīskapu kapa plāksnes, kancele (1748.), ozolkoka altāris – (1858.), altārglezna (1862.), vitrāžas un ērģeles (1907.), kas ir vienas no labākajām Latvijā.

No arhitektoniskā viedokļa Zosnas muiža ir ļoti interesants objekts, jo tās kungu māja ir celta pildrežģa tehnikā, kas ir Latgalē reti sastopams gadījums. Muižas pašreizējā apbūve veidojusies 19. gs. beigās un muižas kungu māja celta 1870. g. historisma stilā pēc kņazu Goļicinu pasūtījuma. Ēkā ir daļēji saglabājies interjers - durvis, griestu rozetes un gaiteņu flīžu segums. 1820. g. celtā kučiera māja ir vecākā muižas kompleksa ēka. Vēl nesen šeit atradās Lūznavas pagasta bibliotēka, bet šobrīd muižas ēkas apskatāmas tikai no ārpuses. Zosnas muižu ieskauj neliels parks, kas stiepjas līdz pat Rāznas ezera krastam, līdz kuram varam nokļūt pa senām akmens kāpnēm un turpināt nelielu pastaigu pa kokiem ieskautu taku.

Iegūst bērzu sulu sīrupu ar reverso osmozi. Tehnoloģiski iespaidīgs skats kā stundā no bērzu sulām izspiež 1,5 tonnas ūdeni. Šeit reversās osmozes iekārtas no bērzu sulām var nospiest 95% tīra ūdens. Līdz ar to atlikušajā bērzu sulas koncentrātā cukura līmenis sasniedz 33% pēc briksa. Koncentrāts tiek iesaldēts un pārdots.