The first half of this section leads through magnificent coniferous forests, especially in the Järvevälja landscape reserve, where the trail is surrounded by beautiful dunes in the north and a raised bog in the south. It is well worth visiting the kiosk at Rannapungerja to buy smoked fish – the Lake Peipus vendace (rääbis) and some local farm produce. In the second part, the Forest Trail winds along the coast of the beautiful Lake Peipus. During the summer, when the water level in the lake is lower, beautiful, sandy beaches with wide shallows appear. Past Alajõe, the highest dunes of Lake Peipus (up to 20 m) rise on the landscape, providing a distant view of Lake Peipus, one of the largest lakes in Europe.

Piedāvā izmitināšanu un organizētus pasākumus ar zirgiem. Netālu no mājām sākas apzīmēta senkultūras taka, kas aizvedīs līdz tiem laikiem, kad cilvēka dvēsele bija cieši saistīta ar dabas spēkiem. Pa ceļam var iepazīties ar dažādām seno laiku tradīcijām un ieražām. Par vietām, kas ir saistītas ar Muhu salas senkultūru, pastāstīs uz tējas nama sienām izliktā fotoizstāde.

Jau 1615. g. Kurzemes hercogs Frīdrihs Ketlers (1569. – 1642.) piešķīra Bauskas pilsētai privilēģiju jauna rātsnama celtniecībai, kas arī tika īstenots, un 17. gs. Tirgus laukums lepojās ar hercogistē lielāko rātsnamu. Līdzekļu trūkuma dēļ 1852. g. nojauca tā torni, bet 1871. g. – otro stāvu. 2011. g. beigās tika pabeigta jaunā rātsnama celtniecība, un tagad Bauska var lepoties ar jaunu, izcilu tūrisma objektu, kas apskatāms arī no iekšpuses. Atjaunotajā rātsnamā ir iespēja nosvērties un nomērīties senajās mērvienībās – olektīs, pēdās, pudos, mārciņas un par to saņemt atbilstošu sertifikātu. 

Atrodas Ventas kreisajā krastā, 0,1 km ZR no Liepājas autoceļa (A 9) tilta pār Ventu. Senču pilskalns, kurā laikā no 14. – 18. gs. (nopostīta Ziemeļu kara laikā) atradās Ordeņa pils. Līdz mūsdienām no tās nekas nav saglabājies. Pilskalnā izvietota 1987. g. uzceltā estrāde – populāra pasākumu norišu vieta. To ieskauj parks ar tēlnieka Ģ. Burvja veidotajiem kuršu ķoniņu koka krēsliem. Izveidota skatu platforma. Par pilskalnu vēsta teikas – gan par pazemes ejām, gan par balto sievieti, kas iznāk reizi simts gadu laikā.

Atrodas t.s. Baznīcu kalnā – 18. novembra ielā 66. Apjoma ziņā – lielākais Daugavpils luterāņu dievnams, kuru cēla laikā no 1891. - 1893. g. neogotiskā stilā no sarkanajiem ķieģeļiem (arhitekts Vilhelms Neimanis). 1941. g. baznīcā izcēlās ugunsgrēks un gāja bojā lielākā daļa no tās sākotnējās iekārtas. Turpmāko divu gadu laikā baznīcu daļēji atjaunoja, taču vēlāk tajā izveidoja noliktavu u.c. baznīcai „nepiederīgas” iestādes. 1985. g. ēka vēlreiz cieta ugunsgrēkā. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā uzsāka baznīcas atjaunošanas darbus, uzstādīja solus un altāri, kas ir Ogres Amatniecības vidusskolas audzēkņu darinājums.

„Akmensrags” ir putniem nozīmīga vieta to migrācijas, ziemošanas, kā arī vasarā – spalvu maiņas laikā. Biežāk sastopamās aizsargājamās sugas – mazais ķīris, brūnkakla un melnkakla gārgale. Teritorija atrodas iepretim Pāvilostas novadam, tās platība ir 25 878 ha. Akmensrags ir kuģotājiem bīstama vieta. Akmensraga bāka (augstums 37,5 m) uzbūvēta 1921. g. Apskatāma no iekšpuses.

Embūtes senlejas ekotūrisma taka iepazīstina ar ledāja veidoto Embūtes pauguraini, gravām (gravas un nogāžu meži – aizsargājami biotopi) un nozīmīgiem dabas un kultūras pieminekļiem – Embūtes pilskalnu, muižas, pils un baznīcas drupām, Kuršu virsaiša Induļa nāves vietu, Joda dambi, pļavām, skatu torni u.c. Apkārtnē izveidoti velomaršruti. Atrodas Embūtes dabas parkā.