Нo | Название | Описание |
---|---|---|
Национальный парк Матсалу (48 610 га) создан для охраны гнездящихся, линяющих и пролетающих птиц. В 1976-ом году Матсалу был занесен в список Рамсара. Матсалу является международно значимым местом остановки различных водоплавающих и других перелетных птиц и становится все более популярным регионом для наблюдений за птицами во всей Европе. В Матсалу имеются многочисленные природные тропы и 8 вышек для наблюдений за птицами. |
||
Кафе в центре старой части Кулдиги – на ратушной площади. Угощение на любой вкус – от легких салатов до сытных блюд. В помещениях кафе находится кофейня-обжарочная Curonia, где посетителям подадут свежемолотый вкусный кофе. |
||
Atrodas Bauskas centrā, Kalna iela 6. Muzeja piedāvājumā ir ekspozīcija „Bauska laikā un cilvēki Bauskā 20 gs., pastaiga un atraktīvs piedzīvojums”. |
||
Ikšķiles vārds Pirmā pasaules kara laikā izskan saistībā ar diviem notikumiem – Ikšķiles priekštilta nocietinājumiem (Nāves sala) un kaujām pie Mazās Juglas upes. 1917. gadā 1. septembra rītausmā Vācijas impērijas armija uzsāka uzbrukumu iepretim Ikšķilei ar mērķi ieņemt Rīgu un saņemt gūstā Krievijas 12. armiju. Ar spēcīgu artilērijas atbalstu vācu vienības izsita Krievijas armijas karavīru daļas no Ikšķiles pozīcijām, kas savukārt ļāva Vācijas armijas karavīriem pa trim pontonu tiltiem šķērsot Daugavas upi. 1.septembra pēcpusdienā vācu izlases vienības sasniedza Mazās Juglas upes apkārtni pie Tīnūžiem, kur tām negaidīti ceļu aizšķērsoja no rezerves steigā atsauktā 8000 vīru lielā 2. latviešu strēlnieku brigāde, kura ieņēma pozīcijas gar Mazās Juglas upi. Latviešu strēlniekiem tika pavēlēts aizkavēt vācu karavīrus, līdz visa 200 00 vīru lielā Krievijas 12. armija izies no aplenkuma, nenokļūstot vācu gūstā. Latviešu strēlnieki savu uzdevumu izpildīja pilnībā, diennakti cīnoties pret gandrīz desmitkārtīgu vācu pārspēku. Kauja pie Mazās Juglas upes bija viena no traģiskākajām un reizē viena no leģendārākajām Latvijas vēstures lapaspusēm. "Tīnūžu muižā" ir izveidota 1. Pasaules kara tēmai un Juglas kaujām veltīta ekspozīcija. |
||
Dabas taka atrodas Zaķumuižā un ved cauri vecajam muižas parkam, pa ceļam iespējams aplūkot simtgadīgus kokus, dažādus augus, kā arī dažādus kukaiņus, putnus. Taka ir veidota kā mācību taka un to veidojusi Zaķumuižas pamatskolas skolotāja. Taka ir 1,5 km gara. Tai ir vidējas grūtības pakāpe: takas reljefs ir samērā vienmērīgs, mērens, izņemot atsevišķus posmus (daži stāvumi un kritumi, dažviet nelīdzens reljefs), tāpēc īpaša fiziska sagatavotība pirms takas iziešanas nav nepieciešama. Vietās, kur reljefs ir stāvāks, izvietoti roku balsti, bet pāri muižas dīķu sistēmas ūdeņiem uzcelti divi tiltiņi.
|
||
Karulas augstienes augstākais reljefa punkts (137 m.vjl.), kas virs tuvākās apkārtnes paceļas par ~ 60 m. Torņa kalnā ir uzbūvēts skatu tornis ar ļoti plašu apkārtskatu. Uz tā platformas ir novietoti panorāmas fotoattēli, kuros atzīmēti zīmīgākie plašākā apkaimē redzamie objekti – apdzīvotas vietas, pilskalni, baznīcu torņi u.c. Turpat izveidota atpūtas vieta un meklējams Rebases ainavu takas sākums. |
||
Maršruts iepazīstina ar Latgales mājražotājiem, zemnieku saimniecībām, SIA u.c., kas ražo dažādus piena pārstrādes produktus – pienu, jogurtus, biezpienu, sieru, saldējumu u.c. Tā sākums ir Preiļi, ko dēvē par Latvijas sieru galvaspilsētu. Maršruts aizlokas gar Teiču rezervātu (ceļa malā – skatu tornis) un šķērso tādu Eiropas mērogā nozīmīgu teritoriju kā Lubāna mitrājs. Tālāk tas virzās uz Rēzekni (apskatāmi dievnami, Latgales Mārai veltītais piemineklis, „Gors”, „Zeimuļš” u.c.). Dabas draugi var izmest loku cauri Rāznas nacionālajam parkam, apmeklējot Rāznas ezeru, Mākoņkalnu un svēpētās keramikas meistaru – E. Vasilevski. No Dagdas tālākais virziens ir svētceļnieku centrs – Aglona un Rušona ezers. Starta punkts ir arī finiša punkts. |
||
Saimniecības plašajās pļavās Aiviekstes upes krastos ganās Latvijā lielākais Latvijas tumšgalves aitu ganāmpulks (~ 400 dzīvnieki). Saimniecības apskate, šķirnes aitu, gaļas, vilnas, ādu un dārzeņu iegāde. |
||
Maršruts “Baltijas ceļš” ir izveidots par godu unikālai akcijai 1989. gada 23. augustā, kad triju valstu iedzīvotāji sadevās rokās apmēram 600 km garā dalībnieku ķēdē un savienoja valstu galvaspilsētas – Viļņu, Rīgu un Tallinu. Vēsturiski šis ceļš izmantots un bijis zināms jau 14. – 15. gadsimtā un pat agrāk. Šajā reģionā graudaugu ēdieniem ir sena vēsture, daudzviet cep gardu rudzu ierauga rupjmaizi, Vidzemes pusē nogaršojiet to kopā ar kaņepju staku. Miežus cep karašās, vāra grūbu un bukstiņputrā. No kviešu miltiem cep ūdenskliņģerus ar ķimenēm. Graudu ceļam var izsekot zemnieku saimniecībās un atjaunotās vējdzirnavās. Vasaras saulgriežos daudzviet gatavo Jāņu sieru, ik dienas piedāvā arī citus gardus sierus no govs un kazas piena. Iecienītas dažādi gatavotas upju un ezeru zivis, vietējo mājlopu un mājputnu ēdieni, arī medījumi, aizdarīti ar gardām mērcēm. Dzīvas uguns dūmi sulīgam cepetim vai karstai zupai piešķir jauku smaržu. Piedevās – saknes un zaļumi, pupas, zirņi un sēnes. Zupām un salātiem pievieno savvaļas augus: skābenes, pieneņu, gārsu un jauno nātru lapiņas. Palutiniet sevi ar svaigu medu, speķa pīrāgiem, plātsmaizēm, kliņģeriem, saldēdienu no rudzu maizes, medus kūkām un piparkūkām. Piedāvājumā atradīsiet gan vienkāršus tradicionālos ēdienus, gan romantiskus mielastus pilīs un muižās, gan īpašu bruņinieku mielastu ar Livonijas laikam raksturīgu garšvielu izmantošanu. Slāpes var veldzēt ar zāļu tējām, bērzu sulām, ogu dzērieniem, gardu alu, vīnu vai stiprāka dzēriena glāzīti. |
||
Vannūzis – ēka no „Kurhaus” piecu ēku kompleksa. Šī nelielā ēka Neibādes kūrorta laikā ir bijis vannūzis. Uz šejieni no jūras ar zirgiem mucās tika vests ūdens, lai kūrorta viesi sliktos laika apstākļos varētu veldzēties jūras ūdenī. Šobrīd ēku var apskatīties tikai no ārpuses. (Avots: Saulkrastu TIC) |
||
Atrodas Rīgas – Ventspils autoceļa (A 10) 92. kilometrā. Piedāvā ēdināšanas pakalpojumus, klāj galdus un organizē citus pasākumus. |
||
Ārstniecības un garšaugu dārzs, apskates un degustācijas programmas. Maizes, piparkūku cepšanas programmas. Piena ceļa programma. Tradicionālā siera gatavošanas programma. Papildus praktiskajām lietām, iespējams iepazīties arī ar muzejā esošajiem darba rīkiem un sadzīves priekšmetiem, kas saistīti ar konkrēto tēmu. Plašas tradicionālās kultūras zināšanas. |
||
Neliela upīte ar dziļu, bet plašu ieleju, ko šķērso Vecumnieku – Ilūkstes ceļš. Vilkupes vārds saistās ar Kurzemes hercoga Jēkaba ambiciozo plānu savienot Daugavas un Lielupes baseina upes. Savienojošā kanāla darbi tika uzsākti, taču projekts tā arī dzīvē pilnībā netika īstenots. Vilkupe šajā plānā bija domāta kā viena no kanāla „sastāvdaļām”. Šeit ir vērts padomāt par radoša viduslaiku cilvēka ideju mērogu un inovācijām. Kanāla fragments atzīmēts un apskatāms nepilnus 4 km no apdzīvotās vietas ar nosaukumu Vilkupe.
|
||
Pret dienvidiem vērsta Abavas senlejas krasta nogāze, kur jau hercoga Jēkaba laikā audzēja vīnogas, no kurām darināja skābenos Kurzemes vīnus. Vīnogu audzēšanas (tālākais ziemeļu punkts Eiropā) tradīcijas šeit turpina arī mūsdienās. |
||
Kaļķupes ieleja veidojusies, Pilsupei (veidojas satekot Kaļķupei un Mazupei) šķērsojot Šlīteres Zilo kalnu turpinājumu dienvidos no Vīdales un Kaļķiem. Tā rezultātā izveidojusies izteikta upes ieleja ar ļoti sazarotu gravu un sānu gravu tīklu, kur vietām redzami Devona perioda smilšakmens atsegumi. Viena no teritorijas izteiksmīgākajām reljefa formām ir Puiškalns (Kaļķupes un Mazupes satekas vietā) – pilskalns un sena svētvieta, kas pazīstams kā iecienīts Talsu rajona tūrisma objekts. Nogāžu meži, dažādi pļavu tipi un bagātīgais augu sugu klāsts ir vēl viena šejienes dabas vērtība. Dabas lieguma teritorija ietver arī no Pilsupes ziemeļos esošo Šlīteres Zilo kalnu nogāzi, Lorumupes gravu sistēmu u.c. gravas.
|
||
Ģimenes restorāns "Ūdensroze" atrodas Vecpiebalgas tirgus laukumā iepretim luterāņu baznīcai. Sadarbojas ar vietējiem zemniekiem, pārdod „Piebalgas kūpinātavas” produkciju. Ēdienkartē dažādos veidos piedāvā nobaudīt Piebalgas jēru. |
||
Aitu audzēšanas saimniecībā ir ap 300 aitām. Saimniecības un aitu apskate, konsultācijas aitu audzēšanā un ganāmpulka izkopšanā, praktiski padomi. Šķirnes aitu, gaļas jēru un vilnas iegāde. |
||
Teritorijas ziņā nelielais Vilces dabas parks izvietojies dziļās Vilces upītes un tās pieteku gravu krastos. Aizsargājamie biotopi - smilšakmens atsegumi, upju straujteču posmi un gravu nogāžu meži ar tajos sastopamajām augu un dzīvnieku sugām ir šejienes dabas vērtumi. Pie labiekārtotā Vilces pilskalna atrodas Zaķu pļava – labiekārtota un iecienīta parka apmeklētāju atpūtas vieta. |
||
Kempings atrodas Rīga-Ventspils šosejas 139. kilometrā, Tīrukšezera krastā. Piedāvā 3 labiekārtotas mājiņas ar WC un dušu. TV un kamīns koplietošanas telpās. Bārs, telšu vietas, laivu īre, makšķerēšanas iespējas, peldvieta, piknika vietas. Bērnu rotaļu dārzs un sporta laukums. Iespēja pasūtīt ēdināšanu. Telpas svinībām (20 personas). Galdu klāšana svinībām, darījumu pasākumiem visa gada garumā. |
||
Vēja, dzintara un mūziķu pilsēta. Rakstiskajos avotos Liepāja pirmo reizi minēta 1253. g. Pilsētas kā tirdzniecības ostas uzplaukums te sākās jau 16. gs. beigās. Īpaši nozīmīgs bija Kurzemes hercogu Jēkaba un Frīdriha Kazimira valdīšanas laiks, kad cauri Liepājas ostu tika nodrošināts Lietuvas un Kurzemes preču eksports un imports. Ar kāpu smilti aizbērtās Līvas upes vietā tika izrakts kanāls, izveidota kuģu piestātne. Pilsētas izaugsme turpinājās 18. gs. arī pēc Ziemeļu kara un mēra epidēmijas. Kad 1795. g. Kurzemi pievienoja Krievijas impērijai, Liepājas osta kā viena no svarīgākajām impērijas rietumu ostām attīstījās vēl straujāk. 18. gs. beigās, - 19. gs. Liepāja vienlaikus kļuva arī par Pēterburgas aristokrātu iecienītu atpūtas vietu. 19. gs. beigās tika uzsākti Karostas un cietokšņa izbūves darbi. Pilsēta kļuva par militāri stratēģisku vietu. Tā smagi cieta 2. pasaules kara laikā. 1967. g. Liepājā darbu pārtrauca jūras tirdzniecības osta, un Liepāja kļuva par slēgtu pilsētu, kur Karosta bija „pilsēta pilsētā". Šodien Karosta un tās radītais piedāvājums ir viens no Latvijas tūrisma produktu „topiem". |