Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Taka izvijas augšup un lejup gar Pilsupes lejteces stāvajiem krastiem un atklāj skaistus skatus uz trīs balto smilšu atsegumiem (lielākais no tiem – t.s. Baltā kāpa). Apkaimes kāpu masīvs ir veidojies Litorīnas jūras periodā pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Takas apskatei nepieciešamais laiks ir ~ 0,3 h. Tās apkārtnē ir atrastas akmens laikmeta apmetnes liecības. 

N/A

Ap 7 km garā apļveida taka sākas pie leģendārajām Mangaļu mājām. Tā iepazīstina ar latviešu strēlnieku kauju vietām, vietām, kur atradušās to fortifikācijas, t.s. „Vācu valni” u.c. liecībām. Mangaļu mājās – Ziemassvētku kaujām veltīts muzejs.

N/A

Restorāns atrodas Ungurmuižas „vecajā skolā”, kas kopā ar kungu māju un parku veido unikālu kultūrvēstures pieminekli. Ungurmuižas restorāns ir tiem, kas novērtē maltīti no vietējiem sezonas produktiem un gadsimtiem senas receptes. Pavāri iedvesmojušies no muižas saimnieces Helēnes Juliānes 18. gs. vidū pierakstītas ēdienkartes. Gatavojot ēdienu, pavāri izvēlas vietējo novada zemnieku produkciju.

N/A

Saaremaa salas galvaspilsēta. Populārs kūrorts. Baroka stilā celts rātsnams.

 

N/A
Kūdras dzelzsbetona rūpnīca. Tagad tās vietā paveras pamesta un savdabīga industriālā ainava. Braucot cauri rūpnīcai, jāseko marķējumam.
N/A

Meklējama Sakstagala centrā. Fr. Trasunu (1864. – 1926.) uzskata par Latgales atmodas „celmlauzi” un vērtē kā izcilu kultūras darbinieku, valstsvīru un garīdznieku. 1992. g. viņa dzimtajās mājās, ko cēluši vecāki, izveidoja muzeju. Muzeju vērts iepazīt vietējā gida pavadībā, kas izstāstīs gan par Fr. Trasunu, gan viņa novadnieku Jāni Klīdzēju (latgaliešu rakstnieks un dzejnieks, romāna „Cilvēka bērns” autors). Klētiņā ir apskatāmi seni sadzīves priekšmeti. Ļoti latgaliska vieta un vide, ko vērts apmeklēt!

N/A

Zemnieku saimniecība "Krūmiņi" , tautā saukta par Maizes māju ir vieta, kur līdzdarboties īstas lauku maizes cepšanas rituālos, pašiem gatavot mīklu un cept pīrāgus, iepazīt graudus, izpētīt graudu produktus, izveidot latviešu spēka zīmes un izzināt ar maizi saistītās, gadsimtiem senās tradīcijas. Lauku sētas sirsnīgie saimnieki senā klētiņā piedāvā izbaudīt arī gadskārtu godus, neparasti nosvinēt savas īpašās svētku dienas un izbaudīt paplašinātas dzīves prasmju programmas ar ugunskurā vārītu zupu un dabas norišu vērošanu. Ciemojoties Maizes mājā, uzzināsiet, kādēļ šeit gandrīz 100 gadus cep maizi ar brīvības garšu, par to vislabāk zina stāstīt lustīgie mājas saimnieki.

N/A

Atrodas Bauskas centrā, Kalna iela 6. Muzeja piedāvājumā ir ekspozīcija „Bauska laikā un cilvēki Bauskā 20 gs., pastaiga un atraktīvs piedzīvojums”.

N/A
10 dienas

Šajā ceļojumā apmeklēsiet gan amatnieku darbnīcas, gan zirgu audzētāju saimniecības, gan arī dažādas lauku gardumu ražotnes, kur senajām prasmēm rasts mūsdienīgs pielietojums. 

Pirmā pieturvieta ir Ikšķile, kur jau pašā ceļojuma sākumā apciemosiet bērzu sulu vīna pagrabu un nobaudīsiet dzirkstošu vīnu, kas darināts no bērzu sulām. Skrīveros ļaujiet sevi pārsteigt piena pārvērtībām – šeit mājīgā kafejnīcā pilsētiņas galvenajā ielā top izcils mājas saldējums gan ar zemeņu, gan anšovu un mārrutku garšu. Koknesē varat savu garderobi papildināt ar jaunu ādas jostu, somu vai stilīgu ādas rotaslietu. Kaņepju audzētāju saimniecībā neliela ekskursija un kaņepju delikateses. Latgales melnās keramikas meistaru darbi iederas arī mūsdienīgos interjeros. Aglonas maizes muzejā apmeklētājiem piedāvā pašiem izcept maizes klaipiņu, bet apmeklējums nākamajā saimniecībā ļaus papildināt to ar gardu sieru, kas siets no brīvā dabā ganītas Latvijas brūnās piena. Pēdējā pietura Latvijas pusē – Daugavpils, ar pasaulē pazīstamā abstrakcionista Marka Rotko mākslas centru un 19. gs. Daugavpils cietoksni – iespaidīgu militāro būvi kā populārākajām apskates vietām. Tālāk ceļš vedīs uz Lietuvu, kur apmeklējamas vairākas tradicionālas lauku saimniecības. Ilzenbergas muižā (Ilzenbergo Dvaras) ierīkota biodinamiskā saimniecība. Nogaršosiet lietuviešu nacionālo saldumu – šakotis, apskatīsiet Anīkšču (Anykščiai) pilsētu, kas piedāvā pastaigu taku virs kokiem. Zirgu muzejā apskatāmi senie lauksaimniecības darbarīki un tehnika. Turpinājumā viesošanās saimniecībās, kas iepazīstina ar tradicionālo lietuviešu virtuvi un podnieka amatu. Dubingu (Dubingių) zirgaudzētavā izjādes ar zirgu manēžā. Tūres nobeigumā apskatīsiet unikālo Traķu (Trakai) ezerpili (14.-15.gs.) un Viļņu.

N/A
2 dienas

Maršruts ved pa dabas parku „Daugavas loki”, ko pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados gribēja appludināt, uzceļot Daugavpils HES. Dabas parka centrālā artērija ir Daugavas senieleja. Daugavas īpatnība ir astoņi lieli upes līkumi - loki, kuru garums sasniedz 4 - 6 km. Upes krasti lielāko augstumu sasniedz t.s. Daugavas vārtos, kur tos iekļauj stāvās un varenās Ververu un Slutišku kraujas. Vairāk kā ½ no teritorijas aizņem meži, kas piemēroti pārgājieniem un dabas vērošanai, ogošanai un sēņošanai. Daugavas ieleja ir floristiskā ziņā viena no bagātākajām Latvijā - tajā ir sastopamas > 800 augu sugas. Šeit ir vērojama multinacionāla vide, kur savijušās latgaļu, lietuviešu, poļu, krievu un baltkrievu tradīcijas un to mantojums. Viena no iecienītām tūristu vietām ir Slutišku sādža, kurai nav līdzīgas citur Latvijā.

Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma​

N/A

Restorāns "Olīve" atrodas Liepājas dienviddaļā. Restorānam ir „atvērta” tipa virtuve, kur klienti var vērot pavāru darbošanos.

Latviešu virtuve: baraviku zupa, zivju zupa, plānas un kartupeļu pankūkas, jēra karbonāde, grillēta cūkgaļas fileja, tvaicēta teļa mēle, jēra stilbiņš, biezpiena kārtojums.

Īpašais ēdiens: mencu zupa „Olīves” gaumē vai īpašā saldējuma kūka.

N/A

Vaiņodes lidlauks, savulaik bijusī PSRS armijas aviācijas bāze, bijis viens no lielākajiem militārajiem lidlaukiem Baltijas valstīs. Latvijas brīvvalsts laikā šeit bija viens no Latvijas aviācijas šūpuļiem – pirmie dirižabļi Latvijā un vieni no pirmajiem planieriem - Dūja, Zelta Vārpa un Pārsla pacēlās tieši Vaiņodes lidlaukā. 1916. gadā tika uzbūvēti divi angāri – dirižabļiem Valter un Valhalla. Vaiņodes lidlauks kļuva par vienu no vērienīgākajām dirižabļu bāzēm Eiropā.

Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām dirižabļu angārus nojauca un to konstrukcijas izmantoja Rīgas Centrāltirgus paviljonu būvei 1924. gadā.

Pēc 1940.gada Vaiņodes lidlauks izveidojās kā viens no PSRS lielākajiem militārajiem lidlaukiem Baltijas valstīs ar diviem 2,5 km gariem skrejceļiem. Lidlaukā bāzējās modernākās PSRS kara lidmašīnas "MIG–29" un "SU–27". Pēdējā no tām Vaiņodes lidlauku pameta 1992.gadā, un kopš tā laika lidlaukā aktīvā darbība tika pārtraukta. Vaiņodes lidlauku daļēji demontēja laika posmā no 1995. – 1997. gadam. Dzelzsbetona plātnes, kas klāja skrejceļus un lidlauka teritoriju, tika izmantotas Liepājas ostas teritorijas sakārtošanai.

Pašlaik lidlaukā ir saglabājušies 16 angāri un 1800 metri no bijušā 2500 metru garā skrejceļa.

Aviācijas bāze apskatāma tikai gida pavadībā. + 371 2922 9743

N/A

Ainaviskais Pakrujo muižas parks, kura struktūra palikusi līdz mūsdienām, ticis iekopts 1850. – 1860. gadā. No vienas puses dabisku teritorijas robežu izveido aizsprostotās Kruojas upes josla, no otras puses teritoriju aptver laukakmeņu žogs. Pēc to laiku angļu parku formēšanas shēmas priekšroka tika dabiskai ainavai un dabīguma imitācijai. Parkā aug aptuveni 26 nosaukumu koki, starp kuriem – vēl pirms pāris simtu gadiem atvestie un iestādītie retie augi no pasaules dažādām malām.

N/A

Zivju zupas vārīšanas izglītojošās programmas laikā zupa tiek vārīta pēc simts gadus senām Austrumaukštaitijas novada zvejnieku tradīcijām. Viesi tiek iepazīstināti ar senajiem austrumaukstaišu ēšanas paradumiem, viņu dzīves veidu un tradīcijām kopš XIII gs. Viesu namā tāpat var zvejot, sēņot un ogot.

N/A

Mätiku saimniecība un pienotava nodarbojas ar piena ražošanu un pārstrādi, kā arī dējējvistu un aitu audzēšanu. Nelielajā pienotavā no pašu govju piena ražo visdažādākos piena produktus. Iepriekš piesakoties, var apciemot saimniecību, iepazīties ar tās darbu un nogaršot produkciju.

N/A

Kafejnīca "Kristīne" atrodas Ludzas vēsturiskajā centrā, kurā paveras skaists skats uz pilsētas dievnamiem un pilskalnu. Gatavo Latgales ēdienus no vietējiem produktiem.

Latviešu virtuve: pelēkie zirņi ar speķi, dažādi pagatavota cūkgaļa.

Īpašais ēdiens: „Saimnieka cienasts” – vistas un liellopa gaļas filejas ar sieru un medus mērci.

N/A

Kafejnīca atrodas viesu namā „Pils” pie Kandavas Bruņinieku pilskalna un Pulvertorņa, uz kuriem paveras skats no vasaras terases.

Latviešu virtuve: Zirņu biezzupa, mājas frikadeļu zupa, baraviku krēmzupa, aukstā biešu zupa, cepta cūkgaļa, mājas kotletes, pildīta bute, kartupeļu pankūkas, rupjmaizes kārtojums.

N/A
Latvijai samērā unikāla teritorija – gāršas tipa mežs, kurā aug ozoli (daudz dižozolu), liepas, oši u.c. lapukoki. Vietējā gida – mežziņa pavadībā var izstaigāt nelielu gāršas nogabalu, iepazīt raksturīgākos gāršas apdzīvotājus un to nozīmi. Ukru gārša – dabas liegums
N/A

1991. gadā dibinātais Žemaitijas Nacionālais parks (Žemaitijos Nacionalinis parkas) atrodas Žemaitijas augstienes ziemeļrietumu daļā. Tā reljefu ir veidojis ledājs pirms aptuveni 12 000 gadu. Parks veidots ezeru, upju, mitrāju un mežu ekosistēmu, kā arī žemaišu kultūrvides aizsardzībai. Parkā atrodas Žemaitijas vēsturiskā novada lielākais ezers – Plateļu (Platelių), kas ir izraibināts ar pussalām, līčiem un salām. Ezeri kopumā aizņem ap 7 % no parka teritorijas, bet meži – aptuveni 45 %. Vecu priežu un egļu meži, kā arī jauktie meži ir viena no parka nozīmīgākajām dabas vērtībām. Vairākās vietās Nacionālajā parkā ir sastopami mitrāji, kas ir svarīga dzīves vide retām un aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām. Kopumā nacionālajā parkā ir konstatēta 1031 augu suga un ap 2500 dzīvnieku, t.sk. bezmugurkaulnieku sugas. Plateļu (Platelių) ezera piekraste ir populāra atpūtas vieta, īpaši vasaras laikā. Parka teritorijā atrodas daudzi populāri tūrisma objekti, izveidoti kājāmgājēju un velomaršruti. Populārākie kultūras pasākumi ir Meteņu (Užgavėnės) un saulgriežu svinēšana, kā arī reliģiskie svētki, kas notiek Žemaišu Kalvarija (Žemaičių Kalvarija) ciemā. Apmeklētāju centrs atrodas Plateļu pilsētas centrā.

N/A

Atrodas ceļa malā starp Jaunpiebalgu un Vecpiebalgu. „Jāņaskolā” muzejs atvērts 1969. gadā. Tā ekspozīcija ataino divu ievērojamu Latvijas cilvēku – Emīla Dārziņa (1875 – 1910) un Jāņa Sudrabkalna (1894 – 1975) dzīves gājumu un ar to saistītos notikumus. Muzejā piedāvā E. Dārziņa mūzikas skanējuma noklausīšanos, ekskursijas individuāliem apmeklētājiem un grupām, kā arī tematiskus un muzikālus sarīkojumus.