Atpūta laukos
2181-2200 / 4340
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Dabas taka atrodas Zaķumuižā un ved cauri vecajam muižas parkam, pa ceļam iespējams aplūkot simtgadīgus kokus, dažādus augus, kā arī dažādus kukaiņus, putnus. Taka ir veidota kā mācību taka un to veidojusi Zaķumuižas pamatskolas skolotāja. Taka ir 1,5 km gara. Tai ir vidējas grūtības pakāpe: takas reljefs ir samērā vienmērīgs, mērens, izņemot atsevišķus posmus (daži stāvumi un kritumi, dažviet nelīdzens reljefs), tāpēc īpaša fiziska sagatavotība pirms takas iziešanas nav nepieciešama. Vietās, kur reljefs ir stāvāks, izvietoti roku balsti, bet pāri muižas dīķu sistēmas ūdeņiem uzcelti divi tiltiņi. 

        
N/A

Z/s "Kaupēni" ir ieguvusi bioloģiskās saimniecības statusu. Kaupēnu saimnieks Valdis Apalups ir pievērsies kazu audzēšanai, gaļai - saimniecībā uz vietas notiek arī gaļas pārstrāde.
Jaunums - saimniecībā pavisam nesen uzmanība vērsta kailsēklu ķirbju audzēšanai, no kuriem tiek iegūtas sēklas un eļļa.
Tāpat objektā tiek uzņemti ekskursanti, kur saimnieka pavadībā apskatāmi dzīvnieki, var iepazīt saimniecību un baudīt maltīti no saimniecībā ražotās produkcijas, kā arī iespēja iegādāties uz vietas ražoto produkciju, cūkgaļas žāvējumus, kazas gaļas kupātus, ķirbju sēklas un eļļu. 
N/A

Bauskas dabas parks ir veidots vairāku desmitu kilometru gara Lielupes upes tecējuma posma un to sateku – Mūsas un Mēmeles posmu un tiem pieguļošo teritoriju aizsardzībai. Minēto upju krastos atrodas vieni no lielākajiem Zemgales dolomīta atsegumiem (aizsargājami biotopi un ģeoloģiski dabas pieminekļi), bet minētās ūdensteces ir nozīmīgas upes nēģu un vimbu nārsta vietas. Svarīgas tūristu piesaistes ir arī dabas parka apkārtnē esošie kultūras pieminekļi – Bauskas pils komplekss, Jumpravmuižas parks, Mežotnes pilskalns, Vīna kalns, Mežotnes pils u.c. Mūsa un Mēmele ir populāri ūdenstūrisma galamērķi.

N/A

Atrodas Limbažu vecajā Rātsnamā. Apskatāms Baltijas valstīs lielākais sudraba mākslas darbs (> 30 kg) u.c. dekoratīvi priekšmeti. Mansardā - unikāli vēlīnā rokoko stila gleznojumi.
N/A

Aptuveni 2km garā Ķirbižu meža izziņas taka izveidota apļveidā gar Vitrupes abiem krastiem. Visā takas garumā var mācīties atpazīt Latvijas mežu raksturīgākos kokus, krūmus un augus. Šeit var aplūkot arī Vālodzes dižozolu (6.5 m). Upes labajā krastā, pie tā sauktā vīna pagrabiņa un kreisajā krastā apmēram 200 m no takas sākuma pie Meža muzeja, atklājas ainaviski skati uz ieleju un Vitrupi.
N/A

Atrodas Lielajā ielā 34 a. Vēlīnā klasicisma stilā celtā baznīca pēc muižnieka Nikolausa fon Korfa ierosmes būvēta laikā no 1828. - 1830. gadam. Dievnams ir interesants ar to, ka tajā apskatāms Vidzemes sakrālmākslā rets altāra tips – kancelaltāris (kancele un altāris ir apvienoti arhitektoniski vienotā mākslinieciskā kompozīcijā).
N/A

Brīvdienu mājiņas Jūvgumegi atrodas Kurzemes reģiona Mazirbē, Slīteres nacionālajā parkā. Viesiem tiek piedāvātas četrvietīgas un divvietīgas naktsmītnes ar bezmaksas privātu autostāvvietu. Visās ir pieejama virtuve ar ledusskapi un plīts virsmu, kā arī tualete, duša izvietota uz terases. Līdz liedagam 400m.
N/A
Pakri pussalas galā slejas vizuāli iespaidīgākā no Baltijas valstu piekrastes klintīm - līdz 24 m augstā Pakri klints (Pakri pank). Aukstās ziemās no kaļķakmens slāņiem izplūstošie avoti veido fantastiskus leduskritumus un neparastas ledus formas.
N/A
7 dienas

No Rīgas cauri vēsturiskajai Jūrmalas kūrortpilsētai maršruts ved uz kazu saimniecību, kur variet nogaršot sierus, kā arī ekskluzīvu saldējumu, kas pagatavots no kazas piena. Pēc tam apmeklējiet Dundagas pili un nogaršojiet vietējos piena produktus. Izbaudiet vietējās tradīcijas Rojā, ieturot zvejnieku maltīti un piedaloties dažādās atrakcijās. Tālāk maršruts ved uz Kolkas ragu un Ventspils pilsētu, tad - atpakaļ iekšzemē uz gleznaino Kuldīgu ar labi saglabāto koka arhitektūru. Pēc tam apmeklējiet skaisto Piena muižu, kur iespējams izbaudīt spa procedūras ar pienu. Piena muižā ir izveidots arī Piena muzejs, kur var izsekot piena ceļam no govs līdz galdam. Tālāk apmeklējiet saldumu ražotni Saldū, kur tiek izgatavotas tradicionālās "Gotiņas", savukārt pēc tam - Druvas saldējums. Dodieties apskatīt Jelgavu, apmeklējiet siera ražotni Elejā un, pirms atgriežaties Rīgā, apskatiet krāšņo Rundāles pili, kas tiek uzskatīta par Baltijas pērli.
N/A

Smārde ir sena vieta, kas minēta jau 13. gs. dokumentos. Mūsdienās tas ir neliels ciemats ar dzelzceļa staciju un veikalu. Ziemeļaustrumos no Smārdes - Smārdes purvā atrodas bijušās kūdras ieguves vietas. 1. pasaules kara laikā netālu no Smārdes atradās frontes līnija, par ko liecina arī apkārtnē esošās piemiņas vietas.
N/A

Saimniecībā lielās platībās audzē ogulājus, iegūto ražu pārstrādājot sulās, ievārījumos un marmelādēs. Nodarbojas arī ar mājas vīna izgatavošanu. Apmeklētājiem piedāvā ekskursiju pa dārzu un vīna pagrabu, iespējams degustēt vīnu, kā arī iegādāties vīnu, konfektes un marmelādes.
N/A

Iespaidīgs, taču ļoti bēdīgā stāvoklī! Cīravas muižas apbūve tapa 18. - 19. gs. un muižas pils - 19. gs. sākumā. Pusgadsimtu vēlāk to pārbūvēja neogotiskā stilā ar simetriskiem tornīšiem un ķieģeļu robojumiem dzegās. Muiža piederēja baronu Manteifeļu – Scēges dzimtai. Pils vestibilā, kāpņu telpā un otrā stāva zālē ir saglabājušies ornamentāli griestu greznojumi, kas tāpat kā pati ēka no iekšpuses nav apskatāmi. Ēkā atrodas arī vērtīgi interjera elementi - 19. gs. sākumā veidots kamīns ar marmora apdari u.c. No pils atsavināšanas brīža (1920. g.) līdz 1951. g. šeit atradās Meža skola (blakus pilij - piemiņas akmens), pēc tam – Cīravas Lauksaimniecības arodvidusskola. Iepretim pilij atrodas klasicisma stilā (ar frontonu un varenām kolonnām) celtais bijušais muižas zirgu stallis (19. gs. sākums), kas šobrīd netiek izmantots un arī apskatāms no ārpuses. Muižas kompleksu ieskauj parks (krietni aizaudzis), kurā ir uzkalniņš – barona suņa kapa vieta.

N/A

Laipu taka, kas izved cauri augstā tipa purvam, kura vidū iegūlis Teirumnīku purva ezers. Tā krastā atrodas labiekārtota atpūtas vieta. Izejas punktā var atgriezties pa meža ceļu. Ietilpst Lubāna mitrāja teritorijā.
N/A

Maretas Petrovičas radošajā aušanas darbnīcā top krāšņi suitu audumi un tiek organizētas meistarklases. Te var iegādāties arī uz vietas tapušos suvenīrus. Tiem, kas vēlas piedalīties meistarklasēs, iepriekš ir jāpiesakās.
N/A

Dārzkopības institūts ir vadošais augļkopības un dārzeņkopības pētniecības centrs Latvijā, kas ne tikai nodarbojas ar Baltijas agroklimatiskajiem apstākļiem piemērotu augu sugu selekciju un introdukciju, bet arī ražo ar augstu uzturvērtību, šķiedrvielām bagātus pārtikas produktus no institūta dārzos izaudzētā. Dobeles viesiem pavasara ziedoņa laikā ir iespēja izstaigāt takas vienā no lielākajiem ceriņu dārziem Eiropā, kurā aug 240 dažādi ceriņi. Maijā/jūnijā Dārzkopības institūta dārza viesi var priecāties par aprikožu, ķiršu, plūmju, ābeļu, bumbieru, cidoniju ziedu kupenām.
N/A

Mākslinieka Jāņa Roņa izlolotā Piebalgas Porcelāna Fabrika ir vienīgā porcelāna ražotne Latvijā. Sākotnēji tika izveidota Porcelāna mākslas galerija Vecrīgā, darbnīca Kalnciema ielā un apgleznošanas studija Majoru kultūras namā. 2007. gadā aizsākas porcelāna ražošana Piebalgā, un šobrīd „baltais zelts” kļuvis par vienu no Piebalgas simboliem. Nelielā ražotne bijušajā Vecpiebalgas pienotavas ēkā attīstījusies par veiksmīgu uzņēmumu ar zīmolu Piebalgas Porcelāna Fabrika, kas ar neparastiem un oriģināliem mākslas priekšmetiem ieinteresējusi gan Latvijas, gan ārzemju tirgus.  Rūpīgs roku darbs rada smalkus traukus, suvenīrus un īpašas dāvanas. Apmeklētāji aicināti paviesoties ražotnē, izzināt trauslā porcelāna tapšanas noslēpumu un izmēģināt porcelāna apgleznošanu.
N/A

Lai nokļūtu līdz šim tornim, ir jāveic apmēram 20 – 30 min ilgs pārgājiens pa dabas taku no Penijē muižas gar Penijegi (Penijõgi) kreiso krastu. Te redzami bebru darbi un to celtās zaru mājas. No torņa paveras skats uz Kazari deltu, kas dabā izpaužas kā monolīts un nepārskatāms niedrājs. To vairākās daļās sadala Kazari un mazāka izmēra upītes. Katrai deltas daļai ir savs vēsturiskais nosaukums: no torņa pa kreisi no Penijegi redzama Lihula meri (Lihulas „jūra”), bet tās labajā pusē - Kloostri meri (Klostri „jūra”). Putnu vērotāji var iziet garāku (7 km) dabas takas loku, kas ved pa palieņu pļavām. Jārēķinās, ka pavasaros būs nepieciešami piemēroti apavi! Pļavas ierobežotās platībās apsaimnieko mājdzīvnieki, tādēļ neaizmirstiet aizvērt vārtiņus aiz sevis un netraucējiet to ikdienas gaitas! No maršruta nav atļauts novirzīties, lai netraucētu putnus.
N/A
Formu ziņā viens no daudzveidīgākajiem Latvijas smilšakmens atsegumiem, kas ieslēpies Gaujas labā pamatkrasta nogāzē, sasniedzot 15 m augstumu. Atsegumu „sacaurumojušas” vientuļās bites (aizsargājamas), kas smilšakmeņos veido mazas aliņas, kurās attīstās kāpuri. Izveidota lokveida labiekārtota taka ar kāpnēm. Ietilpst Gaujas nacionālajā parkā.
N/A

Ezeres kultūrvēstures un novadpētniecības materiālu krātuve “Muitas nams” ir izveidota vēsturiski nozīmīgā ēkā, kur, II pasaules kara noslēgumam tuvojoties, 1945. gada 8. maijā tika parakstīts  Kurzemes katlā ielenkto vācu karaspēka daļu kapitulācijas akts. Ar to tiek uzskatīts, ka Ezerē faktiski beidzies II pasaules karš.

Krātuves materiālu ekspozīcijas ir no Ezeres pagasta senvēstures līdz šodienai, tai skaitā ezernieku vaļasprieki.
N/A

Vestienas aizsargājamo ainavu apvidus izveides galvenais mērķis ir Vidzemes augstienes ainavisko vērtību aizsardzība, jo teritorija ir izvietojusies minētās augstienes vidusdaļā, kur atrodas vienas no Latvijas augstākajām un izteiktākajām reljefa formām, t.sk. Gaiziņkalns – valsts augstākais reljefa punkts. Daudzie ezeri – Viešūrs, Talejas, Kāls, Pulgosnis u.c. padara apkārtnes ainavu ne tikai daudz dzīvāku, bet dažādo arī šeit esošās tūrisma un rekreatīvās iespējas. Aizsargājamo ainavu apvidū ietilpst arī vairākas citas īpaši aizsargājamas dabas un NATURA 2000 teritorijas – Gaiziņkalna dabas parks, Kāla ezera salu un Ilziņa ezera dabas liegumi. Kā interesantākās tūristu piesaistes ir jāmin vairāku Latvijas kultūras darbinieku (R. Blaumanis, brāļi Jurjāni) dzīves vietas, Vestienas muiža, Piekūnu klejojumu takas, Gaiziņkalna dabas taka u.c. Kaut arī teritorijai piemīt liels ainaviskais potenciāls, ainava kā resurss šobrīd praktiski netiek izmantota, jo nav neviena šim mērķim (ainavas vērošana) labiekārtota vai norādīta vieta, t.sk. arī Latvija augstākajā paugurā – Gaiziņkalnā, kurā vēl joprojām atrodas avārijas stāvoklī esošais torņa grausts. 2007. g. nogalē apvidū ietilpstošajā Gaiziņkalna dabas parkā ir izveidotas jaunas dabas takas.