| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
No Markovas pilskalna, līdz kuram nokļūsim pa izziņas taku, paveras ainava uz vienu no Daugavas lokiem – Daugavsargu loku. Takojot tālāk, nonāksim atklātā Daugavas krastā, kur redzēsim vienu no Latvijas upju ieleju savdabīgākajām ainavām ar Slutišķu vecticībnieku sādžu un vareno Slutišku krauju fonā.
|
||
|
Pie Melekiem sākas dabas lieguma teritorija. Meleku
krastmala būtiski mainījās 2005. g. orkāna laikā.
|
||
|
Stāsta, ka pati pirmā baznīca krasta erozijas rezultātā ir ieskalota jūrā. Tagad redzamais dievnama veidols ir tapis 1862. gadā. Kā jau suitu novadam raksturīgi, šī ir katoļu baznīca, atšķirībā no pārējās – luteriskās Kurzemes. Baznīcā atrodas 19. - 20. gs. mijā tapusī altārglezna „Dievmāte” un ērģeles. Interesanti ir baznīcas durvju apkalumi. Pie baznīcas griestiem ir piekārts burinieks, kas saistīts ar stāstu par kāda kuģa laimīgo izglābšanos, no kā šī apdzīvotā vieta ieguvusi pirmo nosaukumu – Fēliksberga (Laimīgais kalns). |
||
|
Iegūst bērzu sulu sīrupu ar reverso osmozi. Tehnoloģiski iespaidīgs skats kā stundā no bērzu sulām izspiež 1,5 tonnas ūdeni. Šeit reversās osmozes iekārtas no bērzu sulām var nospiest 95% tīra ūdens. Līdz ar to atlikušajā bērzu sulas koncentrātā cukura līmenis sasniedz 33% pēc briksa. Koncentrāts tiek iesaldēts un pārdots. |
||
|
Kuļņevas (Ilzeskalna) pareizticīgo baznīcu 1832. gadā cēlis
Ilzenbergas (Ilzeskalna) muižas īpašnieks Mihails Kuļņevs, Jakova
Kuļņeva brālis. Baznīcā apskatāms grezns ikonostass ar 19. gs.
gleznām. Baznīca ir taisnstūra celtne ar pusapļa sānu izvirzījumiem
nišu veidā. Šeit apbedīti Kuļņevu ģimenes locekļi. Kapa vieta baznīcā
ir reti sastopama parādība Latvijas pareizticīgo baznīcās.
|
||
|
Saimnieki izveidojuši Folkloras taku, kur skaidro senču rakstu, simbolu un dainu saturu. Te var uzzināt par augu nozīmi veselībā. Tiek piedāvāti visi dzīves gājuma rituāli (krustabas, jauniķu līdzināšana u.c.), uguns un pirts rituāli, gadskārtu svētki. Iepriekš piesakot, var nobaudīt maltītes, kur galdā liek latviešu tradicionālos ēdienus, t.sk. – sklandraušus. |
||
|
Öun Drinks no Igaunijas ābolu sulas gatavo atspirdzinošas limonādes un sidrus. Redzēsiet arī limonādes gatavošanas procesu. To var nogaršot un iegādāties līdzņemšanai. |
||
|
Miķeļtorņa krasta kāpās slejas Baltijas valstīs augstākā (65 m, minēti arī citi skaitļi) bāka. Pirmo mūra bāku Miķeļtornī uzbūvēja 1884. g. Metru biezais bākas tornis cieta 1. pasaules karā, tāpēc 1932. g. tā paliekas nogāza. 1934. g. uzbūvēja jaunu, ko uzspridzināja 2. pasaules karā - 1941. g. Tagadējais bākas tornis celts 1957. g. Bākas komplekss apskatāms tikai no ārpuses. |
||
|
Saimniecība piedāvā apskatei zirgus, ponijus, trušus, Bramas šķirnes vistas un cāļus. Bērniem tiek piedāvātas izjādes ar mazo poniju Xavier gan mugurā (bērna svars līdz 35 kg), gan mazos ratos. |
||
|
Dižpriede Bigauņciemā pie tāda paša
nosaukuma kafejnīcas.
|
||
|
”Cīruļi” atrodas 5 km attālumā no Rūjienas, Jeru pagastā. Īpašums ir pārmantots no paaudzes paaudzē, īpašniekiem vienojoties kopīgā mīlestībā uz ziediem, dažādu augu audzēšanai pārvēršoties arī par vaļasprieku. Dārzā atrodamas arisēmas, ramondas, magnolijas, knifofijas, rodžersijas, ligularijas, rožainā radiola, ehinācijas un vēl daudz vairāk pazīstamu, skaistu augu. Pavasaris iesākas ar sniegarožu un daudzo sīpolpuķu plaukšanu, vēlāk - krāsainie īrisu ziedi un trauslās astilbju skaras. Daudz skaistuma un krāsainības puķu dobēm piedod heihēras un hostas, kas priecē līdz pat vēlam rudenim. Dārzā aug arī skujeņi, vīteņaugi un katru gadu ražojoši vīnogulāji, kas veido pašu dārza telpu.
|
||
|
Igaunijas vizuāli izteiksmīgākais karsta lauks 125 ha platībā ar dažādām karsta procesu izpausmēm – pazemes strautiem, Jēlehtmes (Jõelähtme) upes sausgultni, karsta avotiem, piltuvēm, gravām, alām, pamatiežu atsegumiem, savdabīgu akmens „sēni” u.c. Pavasaros tas applūst, bet mazūdens periodā labi apskatāmas minētās karsta formas.
|
||
|
Atrodas pie Kuldīgas pils dzirnavām, kur straujā Alekšupīte pirms ietekas Ventā izgrauzusi dziļu „kanjonu” dolomītā. Šo dēvē par vienu no augstākajiem Latvijas ūdenskritumiem (4,15 m). 17. gs. ūdenskritumu ievērojami pārveidoja – paaugstināja un nostiprināja, lai Alekšupītes straumi izmantotu dzirnavu darbināšanai. Upītes kreisais krasts ir labiekārtots. |
||
|
Ūla ir viena no skaistākajām un likumsakarīgi – arī populārākajām Lietuvas ūdenstūristu upēm. Tās galvenā pievilcība ir skaistā ainava ar augstajiem upes krastiem, kuros slejas iespaidīgas smilšu kraujas līdzīgi kā Irbes krastos Latvijā. Laivošanu var sākt no Mančagires (Mančiagirė) vai Zervinos ciemiem un turpināt līdz Ūlas ietekai Merķē un tālāk pa Merķi līdz pat Merķinei un Nemunai. Ūla nav plata, taču posmā no Zervinos ciema tajā nav neviena koku aizgāzuma vai cita šķēršļa, kuram laiva būtu jānes apkārt. Ašā straume, asie līkumi, dzidrais ūdens un tajā redzamā zemūdens pasaule rada patiesi patīkamu sajūtu! Upes krastos atrodas gan publiskas (apsaimnieko Lietuvas valsts meži), gan privātas ūdenstūristu apmetnes un atpūtas vietas. Šī ir vienīgā Baltijas upe, kur ūdenstūristiem ir jāpērk licence. Ūlas krastos atrodas divi interesanti apskates objekti – Ūlas atsegums (Ūlos atodanga) un spēcīgs avots – Ūlas acs (Ūlos akis). Savukārt, Merķe jau ir jau krietni platāka upe, taču ar acīm redzamu straumi un dažviet pat jaukām straujtecēm. Kaut arī Merķes krasti ir mazapdzīvoti, tajos atradīsim piemērotas nakšņošanas vietas. Pa Ūlu un Merķi no Zervinos līdz Merķinei sanāk „mierīgs” pusotras - divas dienas ilgs brauciens. |
||
|
Ejot Saulrieta taku, mūs sagaida Saulkrastu jūrmalai raksturīgā ainava – plaša, smilšaina pludmale un priekškāpas, Pēterupe ar Saules tiltiņu un dižpriedes kāpu mežā. Takas posmā pie Inčupes grīvas aplūkojama Baltā kāpa – viena no Saulkrastu raksturīgākajām vietām. Tās baltais, 18 m augstais smilšu atsegums senatnē kalpojis kā orientieris vietējiem zvejniekiem. Lielās vētrās kāpa tikusi noskalota, to postījuši arī kāpas apmeklētāji, izbradājot stāvo nogāzi, tāpēc kāpas nostiprināšanai un aizsardzībai izveidoti pinumi. Kāpa apaugusi ar vecu priežu mežu. No kāpas paveras skaists skats uz jūru, Inčupes grīvu un plašo pludmali. Atgūt spēkus iespējams gan pie jūras, gan iekārtotajās atpūtas vietās. Lai saglabātu un nodrošinātu kāpas apskati, izveidota laipu taka ar skatu platformu. Takas garums ~ 3,6 km, apskatei nepieciešamais laiks – 1 – 2 h. Sniegotās ziemās Baltās kāpas apkārtnē ir izveidota distanču slēpošanas trase. |
||
|
Krimuldas pili cēla 13. gs. otrajā pusē. Tā ir vieta, kur Gaujas senlejas labo pamatkrastu pāršķeļ dziļā Vikmestes grava. Pils (saimniekoja Rīgas domkapituls – Rīgas arhibīskapu padome) bija iespaidīga celtne, kuras plašo iekšpagalmu ietvēra 1,5 m biezs aizsargmūris. 1601. g. atkāpjoties, Krimuldas pili uzspridzināja zviedru karavadonis Heinrihs Līvens. Tagad ar mežu apaugušajā pilskalnā apskatāms neliels pils mūra fragments. Pie Krimuldas pilsdrupām ir meklējams Siguldas Gaisa tramvajs un sākas Krimuldas Serpentīna ceļš – vienīgais šāda veida objekts Baltijas valstīs. |
||
|
Z/S “Paldaži” ir 19. gadsimta Vidzemes lauku sēta un bioloģiskā saimniecība Limbažu novadā, kas apzināti kopj un saglabā Latvijas vēsturisko un kultūras mantojumu, tai skaitā lībisko. Saimniecību vada Andrejs Kovaļovs, kurš attīsta aitkopību, biškopību, kokamatniecību un pieredzes tūrismu, radot iespēju viesiem iepazīt gan tradicionālo lauku dzīvi, gan mūsdienīgu bioloģisko saimniekošanu. Apmeklētājiem tiek piedāvāta īsa ekskursija, kuras laikā iespējams iepazīt Paldažu apkārtnes vēsturi, saimniecības stāstu, Paldažu dižosi un bišu dzīvi. Savukārt izvērstā ekskursijā iekļauts arī dravas apmeklējums, neliela vaska sveču liešanas darbnīca un atpūta ar karstiem vai aukstiem dzērieniem. No maija līdz oktobrim saimniecībā noteiktos datumos tiek piedāvātas vakariņas un pusdienas ar jēra gaļas ēdieniem. Maltītes iespējams baudīt tikai pēc iepriekšēja pieraksta. “Paldaži” piedāvā autentisku lauku pieredzi, kas apvieno dabas tuvumu, senās sētas vidi un mierīgu gaisotni. Šī ir vieta, kur iespējams sajust Vidzemes lauku raksturu, iepazīt bioloģiskās saimniekošanas principus un uzzināt vairāk par Paldažu vēsturisko mantojumu. |
||
|
Sääniku saimniecības atpūtas centrs atrodas Kavilda senlejas krastā un ir lieliska vieta ģimenes atpūtai, pasākumiem un dabas baudīšanai. Uz vietas var nobaudīt mājas alu, pašceptu maizi, kā arī var pasūtīt maltītes. |
||
|
Atrodas Tirgoņu un Zāļu ielas krustojumā (Zāļu ielā 12). Interesanta ar faktu, ka šī ir vienīgā padomju laikā uzbūvētā (1948. g., pēc citiem avotiem – šajā gadā atjaunota) Latvijas baznīca. |
||
|
Saimniecībā no dažādu augu sēklām ražo maisījumus, kas lieliski papildina cilvēka organismu ar nepieciešamajām vielām. Apmeklētāji var noklausīties stāstījumu, iegādāties produkciju un degustēt kaņepju pankūkas. |
||