Maršruts ved no Latvijas galvaspilsētas Rīgas, caur skaistajām lauku teritorijām uz Kauņu, kas ir otrā lielākā Lietuvas pilsēta. Klūgu ainavu dārzs un parks ir slavens ar begonijām. Dobeles dārzkopības institūtā ir vairāk nekā 200 ceriņu augu veidu un formu kolekcija. Skaisto un praktisko ideju dārzs lepojas ar savu skujkoku kolekciju, un viesiem piedāvā garšvielu pulverus, žāvētas ogas un augļus. "Rūķīšu tēja" ir viena no lielākajām Latvijas ārstniecības augu saimniecībām (audzē kliņģerītes, kumelītes utt.) Kroņaucē sezonas laikā baudiet peoniju skaistumu Andra Berkina kolekcijas dārzā un krāšņo Viestardu tulpju dārzu. Nākamā pietura atrodas zemnieku saimniecībā "Droši vesels", kas ražo augu izcelsmes ziedes un audzē dārzeņus. Apmeklējot Piparmētru namiņu, jūs varat izbaudīt piparmētru tēju, cepumus, medu ar piparmētrām un piparmētru sīrupus. Blankenfeldes muižā jūs varat aplūkot unikālo zvanu kolekciju un izbaudīt dabīgās sulas, sīrupus un marinētus gurķus, kas ražoti muižā. Joniškos apmeklējiet sarkano un balto Jonišku sinagogu, Sv. Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīcu un Jonišku vēstures un kultūras muzeju. Jakiškiai muiža nav renovēta un saglabājusi autentiskus elementus, kā piemēram, krāsnis, slēģus, kāpnes, durvis. Baltijas Augu muzejā audzē aptuveni 30 dažādu sugu un šķirņu augus. Šauļu Botāniskajā dārzā izveidoti trīs seno augu dārzi atbilstoši lauku tradīcijām attiecīgajā periodā – pirmskara, starpkaru un pēckara. Burbišku muiža ar tās skaisto ainavu un skulptūru parku organizē ikgadējo tulpju festivālu. Kleboniškių lauku māju muzejā var aplūkot autentiskas Augštaitijas reģiona saimniecības. Baisogalas muižu sauc par karalisko, jo tā kādreiz piederēja Lietuvas lielhercogam, un tās 12 hektāru parks ir viens no skaistākajiem Lietuvā. Slavenā lietuviešu dzejnieka Mačiulis-Maironis muzejā ir divi skaisti kultūrvēsturiskie dārzi. Mājas ražotos "laimīgos ēdienus" var iegādāties no Garsi Tyla saimniecībā, un iespējams doties pastaigā to 100 gadu senajā augļu dārzā un apskatīt garšaugu dārzu. Lietuvas Dārzkopības institūts veic gan zinātniskās, gan eksperimentālās / ražošanas aktivitātes. Šeit varat nopirkt stādus, kā arī sezonas augļus un dārzeņus. Tadas Ivanauskas saimniecībā pie Obelynes parka jūs redzēsiet 300 sugu un augu šķirņu kolekciju, ieskaitot vecāko koku divdaivu ginku. Kauņā Lietuvā varat apskatīt vecāko ābeli - gandrīz 360 gadus senu, 8 metrus garu, 285 cm diametrā ap 1.3 metru augstumā. Vytautas Dižā Universitātes Kauņas Botāniskais dārzā aug unikāli augi, ierīkota lielākā oranžērija Lietuvā, senie Lietuvas puķu dobju augi tiek demonstrēti dažādās augu kopās atbilstoši botāniskajai klasifikācijai. Maršruts beidzas Kauņā, kas bija Lietuvas galvaspilsēta no 1920. gada līdz 1939. gadam.

Tagadējais dievnams (iepriekšējie celti 1652. un 1776. g.) būvēts laikā no 1839. - 1842. g. Vidzemē pazīstamā lībiešu būvmeistara Mārča Sāruma (1799. –1859.) vadībā. Par prototipu tam izmantoja Pievolgas vācu koloniju baznīcu veidolu. Dievnama altārī atrodas Pītera Paula Rubensa gleznas “Kristus pie krusta” kopija (oriģināls – Minhenē), ko 1887. g. baznīcai uzdāvināja Nēķena muižas īpašniece. Baznīcas remonta laikā (1928. g.) atklāja piemiņas plāksnes 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem. Blakus baznīcas atrodas viduslaiku kapsēta. Celtnes autors un būvdarbu virsuzraugs - H. fon Hagemeistars esot teicis, ka šis dievnams esot „vienīgā baznīca visā Vidzemē un varbūt arī pasaulē, kas uzcelta bez apreibināšanās”.

„Rankas piens” dibināts 1996. gadā. Uzņēmumā ražo ~ 80 dažādus piena pārstrādes produktus – sieru, biezpienu, krējumu, raudzētos piena produktus, desertus u.c. Viens no pieciem Latvijas uzņēmumiem, kas drīkst ražot ES garantēto tradicionālo īpatnību produktu - „Jāņu sieru”. Produkciju var iegādāties uzņēmumam blakus esošajā veikalā „Rīmaļnieks”.

Atrodas 0,1 km austrumos no katoļu bazilikas. Jau no 1825. g. Svētavota ūdeni izmantoja dziednieciskiem mērķiem. Līdz 19. gs. 40. gadiem avota ūdens īpašības bija izslavētas tāpat kā Aglonas Dievmātes svētbildes brīnumdarītājas spējas. Tās savulaikapstiprinājusi Viļņas ārstu komisija un Pēterpils akadēmija, taču ap 1840. g. avots savas īpašības esot zaudējis. Tomēr arī mūsdienās svētceļnieki joprojām tic avota spēkam.

Ļoti ainavisks ezers, uz kuru paveras lieliskas ainas no Vidzemes augstienes pauguriem. Te jāatceras latviešu teika par Ineša un Alauksta strīdu, kā rezultātā Inesis dabūja pliķus – salas, kurām (sešām) tāpat kā Sproģu pussalai ir dabas lieguma statuss.

Veikals - kafejnīca “Satikšanās vieta Skudras” atrodas zivju tirdziņā Ragaciemā un piedāvā žāvējumus, gaļas un uzkodu plates, un citus kulināros gardumus no pašu ražotiem produktiem. Tā ir satikšanās vieta, kā tas izsenis bijis tirgū, kur pircēji satiekas ar produktu ražotājiem un audzētājiem. Siltajā sezonā darbojas āra terase.

Celta ~ 1560. g. vietā, kur agrāk atradusies Sakas osta. Dievnamā apskatāms > 170 gadus vecs kuģa modelis. Vietējie ticēja, kas tas aizsargā jūrniekus un bojāejas. Šāda tradīcija Latvijā ir novērojama tikai dažās baznīcās. Baznīcu var apskatīt arī no iekšpuses.

Salaca no ūdenstūrisma viedokļa ir interesanta upe, kurā pat mazūdens periodā priecēs krastā esošās ainavas un apskates objekti, kā arī pašas upes daudzveidība. Laivošanai pievilcīgākā ir Mazsalacas apkaime un Mērnieku – Vecsalacas posms, kur kartē redzami vietvārdi, kas saistīti ar tačiem. Tači – bijušās nēģu ķeršanas vietas ir tā unikalitāte, kas raksturīga tikai Salacai upes posmā lejpus Iģes ietekas. Mūsdienās par taču kādreizējo esamību liecina vietvārdi – Ģedertu tacis, Žvīguļu tacis u.c. Nēģu tačus būvēja vietās, kur upe ir seklāka, šaurāka, ar salām un straujtecēm bagātāka, tādēļ vietvārds „tacis” nozīmē arī interesantākus laivošanas apstākļus. Paši tači ir saglabājušies tikai upes lejtecē pie Salacgrīvas. Nakšņošana g.k. ūdenstūristu apmetnēs (teltīs). Maršruts atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.

Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma​

Muiža rakstos pirmoreiz minēta 17. gs. sākumā, taču klasicisma stilā celtās pils veidols tapis 1835. gadā. Penijē muižas būtisks likteņa pavērsiens (atšķirībā no daudzām citām muižām) bija apstāklis, ka tajā izveidoja Matsalu rezervāta (pirms nacionālā parka izveides) apmeklētāju centru. 2000. gadā muižas pili restaurēja un tajā ierīkoja nelielu ekspozīciju. Apmeklētāju centrs te pastāv joprojām, tādēļ šeit var iegūt nepieciešamo informāciju. No ārpuses var apskatīt arī citas muižas saimniecības ēkas.

Atjaunotā koka namiņā var vērot un piedalīties audēju darbā, kas no dabīgiem materiāliem darina jaukus suvenīrus un mājsaimniecībā noderīgas lietas. Apskatāmas 9 stelles. Var noklausīties stāstījumu par aušanas procesu. Auž lakatus un krāso tos ar dabiskām krāsvielām.