Celts uz bijušā kolhoza stāvlaukuma Dunduru pļavu rietumu pusē. No torņa otrā stāva lieliski pārskatāms viss pļavu masīvs līdz pat Džūkstes upei un Kauguru kanālam. Redzami arī dzīvei savvaļā pielāgotie mājlopi, pat, ja tie atrodas visattālākajā vietā. Putnu vērošanas vieta no pavasara līdz vasaras otrai pusei.

SIA “Saldus Maiznieks” ir ģimenes uzņēmums otrajā paaudzē, kas kopš 1992. gada cep rudzu rupjmaizi, dažādus konditorejas izstrādājumus un ķiploku grauzdiņus. Kopā ar 25 maizniekiem ik dienu tiek saražotas vismaz divas tonnas ar maizi, kuru gatavo ar plaucējumu un dabīgo ieraugu.

Uzņēmums piedāvā interaktīvas ekskursijas maizes ceptuvē, kuru laikā apmeklētāji iejūtas maizes cepēju lomā – dodas uz maizes cehu un strādā darbus, kas ir atbilstoši viņu vecumam – sijā miltus, ņem laukā maizi no krāsns, formē maizes kukulīšus, degustē ieraugus, plaucējumus un citas maizes sastāvdaļas. Tāpat tiek iepazīta gan maizes vēsture, gan uzņēmuma attīstības gaita. Ekskursijas beigās notiek produktu degustācija. Tāpat pieejama īpaša meistarklase (5-8 cilvēki), kuras laikā tiek izcepta trīs veidu maize (baltmaize, rupjmaize, saldskābmaize), kura paliek apmeklētāju īpašumā. Meistarklases un ekskursijas vada maiznieka amata zellis Kristīne Kriņģele.

Produkciju iespējams iegādāties gan ceptuvē, gan visos veikalos Kurzemē.

2003.gada decembrī folkloras kopa „Atštaukas” izveidoja folkloras centru „Namīns”, kurā svin svētkus, organizē Jāņu ielīgošanu, Lieldienu iešūpošanu, Miķeļdienas tirgu, Annas dienas Saimnieču svētkus, tautiskos Ziemassvētkus. „Atštaukas” palīdz saglabāt un popularizēt dažādus latviešu tautas godību rituālus, gan kāzu, gan arī bēru tradīcijas. Folkloras centrā „Namīns” darbojas arī skola, kurā bērniem tiek mācīta folklora un tautas tradīcijas.

Teritorija veidota izteiktās Baltijas ledus ezera senkrasta kāples aizsardzībai, kuras izteiktākais posms stiepjas līdztekus Grobiņas – Ventspils šosejai vairāk nekā 10 kilometru garumā (ceļa austrumu pusē). Kaut arī no senkrasta augšpuses paveras plašs skats uz Piejūras zemienes ainavu, diemžēl, šobrīd nav izveidota neviena labiekārtota skatu vieta, kā arī atbilstoša informācija. Teritorijā sastopamas aizsargājamas augu sugas un biotopi.

Vējdzirnavas celtas laikā no 1867. – 1869. gadam pēc holandiešu tipa projekta. Savu nosaukumu tās ieguvušas pēc pirmā īpašnieka uzvārda – Riba. Dzirnavās, kas ir viens no labāk saglabājušamies šāda tipa arhitektūras pieminekļiem Latvijā, ir izveidota izglītojoša ekspozīcija – „Grauda ceļš”, kas stāsta par lauksaimniecības attīstību Zemgalē, graudkopības un maizes cepšanas tradīcijām. Tiek piedāvāta arī ekskursija gida pavadībā. Vējdzirnavas ietilpst atpūtas kompleksā (viesnīca, restorāns, dzirnavas) „Rožmalas”.

Vienīgais zemgaļu kultūrvēsturei veltītais muzejs, kurā izstādīti divi Tērvetes pils maketi, zemgaļu pilskalnu objektu attēli un to vizualizētas versijas par kādreiz tajos celto piļu izskatu, dažādi ieroči, bruņukrekls sadzīves priekšmeti u.c. Te var iegādāties zemgaļu rotas un vērot to gatavošanas procesu. Katru gadu otrajā augusta sestdienā tiek organizētas zemgaļu dienas. 

Līdz akmenim aizved (ir norādes) skaista taka, kas līkumo pa Rogāļu strauta izrauto gravu. Strauta kreisā krasta nogāzē, ~ 0,1 km pirms tā ietekas Daugavā, iegūlis 6,5 m garais, 4,6 m platais un līdz 3,7 m augstais Rogāļu akmens, kura tilpums ir novērtēts ap 40 m³. Blakus tam atrodas liela atlūza.

Geraņimovas Ilzas ezera krastā atrodas „Zemeņu krastiņi”, kur lielās platībās audzē, pārstrādā (ap 10 šķirnes). Saimniecei ir piedāvājums - sešu dienu ilga zemeņu kūre veselības uzlabošanai. Zemeņu lasīšana, degustācija un iegāde svaigā un apstrādātā veidā, zemeņu maskas, ēdieni no zemenēm, māla maskas un kompreses pret locītavu sāpēm, floristikas iemaņu apguve, brauciens pa ezeru u.c.