Vestienas aizsargājamo ainavu apvidus izveides galvenais mērķis ir Vidzemes augstienes ainavisko vērtību aizsardzība, jo teritorija ir izvietojusies minētās augstienes vidusdaļā, kur atrodas vienas no Latvijas augstākajām un izteiktākajām reljefa formām, t.sk. Gaiziņkalns – valsts augstākais reljefa punkts. Daudzie ezeri – Viešūrs, Talejas, Kāls, Pulgosnis u.c. padara apkārtnes ainavu ne tikai daudz dzīvāku, bet dažādo arī šeit esošās tūrisma un rekreatīvās iespējas. Aizsargājamo ainavu apvidū ietilpst arī vairākas citas īpaši aizsargājamas dabas un NATURA 2000 teritorijas – Gaiziņkalna dabas parks, Kāla ezera salu un Ilziņa ezera dabas liegumi. Kā interesantākās tūristu piesaistes ir jāmin vairāku Latvijas kultūras darbinieku (R. Blaumanis, brāļi Jurjāni) dzīves vietas, Vestienas muiža, Piekūnu klejojumu takas, Gaiziņkalna dabas taka u.c. Kaut arī teritorijai piemīt liels ainaviskais potenciāls, ainava kā resurss šobrīd praktiski netiek izmantota, jo nav neviena šim mērķim (ainavas vērošana) labiekārtota vai norādīta vieta, t.sk. arī Latvija augstākajā paugurā – Gaiziņkalnā, kurā vēl joprojām atrodas avārijas stāvoklī esošais torņa grausts. 2007. g. nogalē apvidū ietilpstošajā Gaiziņkalna dabas parkā ir izveidotas jaunas dabas takas.

Viens no lielākajiem Latvijas vīnogu dārziem, kurā audzē > 50 vīnogu šķirnes. Saimnieks novadīs ekskursiju ar stāstu un konsultācijas par vīnogu audzēšanu, degustācijas un stādu iegādi.

Laipu taka atrodas Ķemeru Nacionālā parka teritorijā, iepazīstina ar augstā tipa purvu un unikālu biotopu – sēra avotu izplūdes vietu Raganu purvā, kur izveidojušies tikai šeit redzami savdabīgi ar sēra baktēriju radītām nogulsnēm piesātināti purva ezeriņi ar īpašu sugu klāstu, ainavu un sērūdeņraža smaržu – t.s. Sēra dīķi. Nekādā ziņā nedrīkst nokāpt no laipas un bradāt par sēra dīķiem! Teritorijā uzstādīta videonovērošana.

Liepājas cietokšņa ziemeļdaļa ietver Karostu, kas pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas kļuva par atvērtu teritoriju. Ziemeļu forti, krasta aizsardzības baterijas, Sv. Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle, ūdenstornis, Manēža, Karostas cietums, Ziemeļu mols un Oskara Kalpaka izgriežamais tilts.

Profesionāla lauksaimniecības tūre, kuras laikā tiek iepazītas Latvijas modernākās graudaugu ražošanas saimniecības, kas raksturīgas Zemgales reģionam. Iepazīšanās diena, kuras laikā organizēta tikšanās ar Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas speciālistiem, lauksaimnieku NVO pārstāvjiem. Latvijas galvaspilsētas – Rīgas (UNESCO mantojums), Rīgas centrālā tirgus (viens no lielākajiem slēgtā tipa tirgiem Eiropā) apskate. Veselīgas pārtikas veikala apmeklējums. Vakariņas ar latviešu tradicionālo ēdienu un alus šķirņu baudīšanu. Nākamajā dienā dodamies uz Jelgavu, kur 18.gs. celtā Kurzemes un Zemgales hercogistes pilī organizēta tikšanās ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācībspēkiem. Maiznīcas, kurā cep maizi no bioloģiskā veidā audzētiem produktiem – apmeklējums. Nākamā ir saimniecība, kurā apvienota augkopība ar lopkopību un biogāzes ražošanu. Tajā izveidots mākslīgs mitrājs, kas attīra notekūdeņus. Vakariņas modernā un mūsdienīgā atpūtas kompleksā. Nākamajā dienā dodamies uz vienu no lielākajām Zemgales daudznozaru saimniecībām, kas specializējusies, augkopības, lopkopības, zirkopības, biogāzes un alus ražošanas jomās. Pēc tam – lielākās un tehnoloģiski modernākās graudkopības saimniecības apmeklējums. Pēcpusdienā – ekskursija pa Baltijā izcilāko pili – Rundāles pili. Tā celta kā Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona vasaras rezidence, kas būvēta pēc ievērojamā itāļu arhitekta F. B. Rastrelli projekta. Vakariņas ēdam kompleksā, kurā ietilpst vēsturiskas vējdzirnavas ar graudkopības tēmai veltītu ekspozīciju. Ceturtās dienas rītā – graudkopības saimniecības apmeklējums, kas audzē sēklas. Pēc tam – bioloģiskās saimniecības apmeklējums, kas audzē kviešus, miežus, zirņus, pupas, rapsi, garšvielas un zāļu tējas. Piedāvā pusdienas lauku sētā, kas gatavotas no pašu izaudzētiem graudiem un rupja maluma miltiem. Atgriešanās Rīgā.

Iespaidīgs, taču ļoti bēdīgā stāvoklī! Cīravas muižas apbūve tapa 18. - 19. gs. un muižas pils - 19. gs. sākumā. Pusgadsimtu vēlāk to pārbūvēja neogotiskā stilā ar simetriskiem tornīšiem un ķieģeļu robojumiem dzegās. Muiža piederēja baronu Manteifeļu – Scēges dzimtai. Pils vestibilā, kāpņu telpā un otrā stāva zālē ir saglabājušies ornamentāli griestu greznojumi, kas tāpat kā pati ēka no iekšpuses nav apskatāmi. Ēkā atrodas arī vērtīgi interjera elementi - 19. gs. sākumā veidots kamīns ar marmora apdari u.c. No pils atsavināšanas brīža (1920. g.) līdz 1951. g. šeit atradās Meža skola (blakus pilij - piemiņas akmens), pēc tam – Cīravas Lauksaimniecības arodvidusskola. Iepretim pilij atrodas klasicisma stilā (ar frontonu un varenām kolonnām) celtais bijušais muižas zirgu stallis (19. gs. sākums), kas šobrīd netiek izmantots un arī apskatāms no ārpuses. Muižas kompleksu ieskauj parks (krietni aizaudzis), kurā ir uzkalniņš – barona suņa kapa vieta.

Ošos gaida atraktīvs un interesants saimnieka stāstījums par vīngliemežiem un to audzēšanas īpatnībām. Apmeklētāji var apskatīt audzētavu, saņemt vērtīgus padomus un nobaudīt pēc dažādām receptēm sagatavotus vīngliemežus un iegādāties to pusfabrikātus un suvenīrus. "Kulinārā mantojuma" dalībnieks.

“Jēru klubs” ir zemnieku saimniecība, kura pamatā nodarbojas ar aitkopību. Iespējams iegādāties bioloģiski tīru un veselīgu jēra gaļu, dziju, aitādas, vaislas materiālu - teķīšus un aitiņas audzēšanai, kā arī aitkopības inventāru - elektriskos žogus ganīšanai aplokos.

Jēru klubs ir zemnieku saimniecība Mazsalacā, kas īpaša ar to, ka aitiņas dzīvo īstā klubā! Saimnieki piedāvā piedzīvot lauku saimniecības atmosfēru, kurā galveno lomu spēlē aitas. Baudīt jēra gaļas un aitu piena produktu ēdienus, sajust, cik ērti ir lasīt savu mīļāko grāmatu, sēžot uz pūkainas aitādas un, lai vakarā pie ugunskura nesaltu, iegūt savā īpašumā siltas vilnas zeķes un austus vilnas apmetņus. 

Saimnieki aicina ģimenes no Latvijas un visas pasaules viesoties ilgāk, nakšņojot jaunajā Glempinga teltī, maksimāli tuvu dabai un veselīgai lauku videi, nezaudējot ne nieka no komforta, ko esam raduši baudīt ikdienā.

Ekskursijas laikā saimnieki Ilze un Valters labprāt dalīsies pieredzē par aitu audzēšanu un kopšanu, bet pēc iepriekšējas vienošanās arī pagatavos gardu maltīti no jēra gaļas.Ja ir vēlēšanās, ekskursija Jēru klubā tiek papildināta ar dažādām aktivitātēm - spēlēm, viktorīnu un radošām darbnīcām, izmantojot aitas vilnu. 

Ķemeru pilsētas iela, kur vislabāk saglabājusies un apskatāma pilsētas koka apbūve. Ja no Karogu ielas nogriezīsimies uz Durbes ielu, nonāksim līdz Miervalža Ķemera muzejam, kas veltīts pazīstamajam Latvijas kultūras darbiniekam (1902. – 1980.) – mācītājam un gleznotājam (Durbes ielā 21).