Vecpiebalgas pagasta „Lejas Kaikašos”, rakstnieka Antona Austriņa (1884–1934) dzimtajās mājās, kopš 1990. gada durvis ver piemiņas muzejs. Šeit var iedziļināties viņa dzīvē un literārajā mantojumā, kā arī sajust laikmeta garu, kas veidojis viņa personību.

Muzejā skatāma arī Antona Austriņa meitas, kultūras darbinieces un trimdas rakstnieces Mudītes Austriņas (1924 –1991) bagātīgā saules atveidu kolekcija, kas tapusi, viņai dzīvojot dažādās zemēs un satopoties ar atšķirīgām tautu tradīcijām. Kolekcija ir unikāls dzīvesstāsta un garīgā mantojuma atspulgs, kas ļauj ieraudzīt sauli kā universālu simbolu cilvēces pasaules izjūtā.

Kaikašu ciems, kur muzejs iekārtojies, glabā vēl senatnīgo piebaldzēnu ikdienas stāstus. Daļēji saglabājusies sešu zemnieku sētu apbūve, ceļu un taciņu raksti atgādina par vietējās kopienas vēsturisko dzīves ritmu – zemnieku darbu, zvejnieku ikdienu, amatnieku prasmi un tirgotāju gaitām.

Īpašu noskaņu rada Saulgriežu istaba, kur fotogrāfijās atklājas gada īsāko nakšu maģija. Fotogrāfa A. Šulca iemūžinātie mirkļi ļauj sajust saulgriežu burvību un tradīciju nepārtrauktību, kas vieno paaudzes.

Muzejs piemērots nelielām apmeklētāju grupām un piedāvā tematiskas programmas līdz 20 cilvēkiem. Viesi aicināti izmēģināt:

Vecvārdu spēle – izmēģini, cik labi proti atminēt Piebalgas apvidvārdus un senāk
lietotos vārdus.
Radošā darbnīca “Saulītes” – veido darbus ar saules motīviem, iedvesmojoties no tautas zīmēm un Mudītes Austriņas kolekcijas.
Foto orientēšanās – aizraujoša meklēšanas spēle muzejā, izmantojot attēlus kā norādes (īpaši piemērota bērniem).
Pārgājiena spēle pa Vecpiebalgu – 4 km piedzīvojums ar telefonu rokā! Dodies izzinošā pastaigā pa Vecpiebalgas centru un iepazīsti Vecpiebalgas kultūrtelpu.

Apmeklējums “Kaikašos” ir ceļojums, kas apvieno zināšanas ar sajūtām. Tā ir vieta, kur atgūt mieru, ieklausīties dabas balsī, atcerēties savas saknes un uzlādēties ar Piebalgas gaisotni.

Darba laiks: otrdiena - svētdiena
Plkst.: 10.00–17.00
Ieejas maksa: 2,50 € (maksāšana tikai skaidrā naudā)
Atlaides: senioriem, skolēniem un ģimenēm ar bērniem.

„Mūsmāja nav tikai pajumte, patvērums pret lietu un vēju, viņā uzglabājies arī kāds
kripats no pašas tautas dvēseles.”
(A. Austriņš)

Bioloģiskā zemnieku saimniecība "Ķelmēni" atrodas Rankas pagasta Gaujasrēveļos, Gaujas kreisajā krastā.
Zemnieku saimniecība attīsta noslēgta cikla bioloģisko ražošanu – audzē rudzus, cep maizi, kā arī ražo un pārdod bioloģisko lopbarību.
Ceptuve te darbojas kopš 1993.gada, kur no pašu audzētiem "Kaupo" šķirnes rudziem cep Rankas rudzu rupjo maizi. Tiek cepta arī kviešu un rudzu saldskābā maize, baltmaize un graudu maize. Rudzu maizes cepšanas process neapstājas ne dienu un mīklas sakasnītis katru dienu tiek glabāts un izmantots nākošās dienas cepieniem. Plaucējuma dabiskā rūgšana noris koka kubulos, katrs kukulītis tiek veidots ar rokām un pacietību. Ik gadu saimniecība pārstrādā un izcep maizē aptuveni 800 tonnu rudzu.
Mūsdienās cilvēki domā, ko un cik daudz viņi ēd un ‘’Ķelmēnu’’ cilvēku vīzija ir tā, ka mūsu organismam vispiemērotākais produkts ir tas, kas audzis tepat Latvijā.

Senākā Lietuvas ābele – augļkoks, kas ir botāniskais mantojuma objekts. Koka šķirne – mežābele. Tā ir vienīgā apsargājamā ābele Lietuvā.

Audzē dārzeņus, ārstniecības augus un ražo medu. Saimniecības laukos ganās Šarolē šķirnes gaļas liellopi. Produkcijas iegāde. Saimniece dalās pieredzē un pastāstīs arī par citām apkaimes bioloģiskajām saimniecībām.

Nordeķu - Kalnciema kāpu grēdas daļa Kleistu meža austrumdaļā pie Dzirciema ielas. Padomju laikā šeit darbojās divi (vēlāk viens) P - 35 radars, kas griezās ap savu asi. Vietējie iedzīvotāji tolaik šo vietu bija iesaukuši par "Lokatoru kalniņu". Ziemeļos no tā atradās padomju armijas cūku ferma.

Gārsenes evanģēliski luteriskā baznīca – baznīcu barons fon Budbergs bija iecerējis kā veltījumu savai mirušajai sievai, anglietei Ģertrūdei Vorsai. Tā celta ap 1905. gadu pēc arhitekta K.fon Engelharta projekta, bet būvdarbus vadīja arhitekts Eduards Kupfers (1873.-1919). Kokmateriāli vesti no tuvējā meža. Jauncelto baznīcu iesvētīja 1906. gada 1. oktobrī. Kopš 1922. gada baznīca pieder Gārsenes ev.lut. draudzei, tās balkonā atrodas Valkera firmas ērģeles, kas būvētas 1906. gadā Ludvigsburgā. Šīfera jumtu baznīcai uzlika 1976.-1979. gadā. 1988. gadā Restaurācijas pārvaldes jumiķi uzlika tornim kapara skārda jumtu. Torņa smailes lodē ielika kapsulu ar vēstījumu par Gārsenes vēsturi. 1991. gadā altāra daļā nokrāsoja griestus un sienas, restaurēja velves uzrakstu: “Nāciet pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu iepriecināt”. Blakus baznīcai tika uzbūvēta barona Budberga dzimtas kapliča, kura saglabājusies līdz mūsdienām un ir vietējās nozīmes Kultūrvēsturisks piemineklis.

Krogs "Aveņi" atrodas Aveņmuižā blakus Bauskas pilsētai, iepretim Mašīnu muzejam. Telpas ir izveidotas senatnīgā un tautiskā interjerā, kas ļauj apmeklētājiem ērti nošķirties no pārējiem.

Latviešu virtuve: Auzu putra, piena zupa, ķirbju zupa, aukstā biešu zupa, mājas kotletes, kartupeļu un plānās pankūkas, maizes zupa.

 Viesītes muzeju “Sēlija” veido 2 nodaļas – Mazā Bānīša parks un Paula Stradiņa skola. Ekspozīcijas vēstī par Sēlijas šaursliežu dzelzceļa vēsturi, Sēlijas kultūrvēsturi, Stradiņu dzimtu, medicīnas vēsturi Viesītes apkārtnē, Stenderu dzimtu, amatniecību, Viesītes pilsētas un tuvākās apkārtnes vēsturi un ļaudīm. 

Muzejs izveidots 2000. gadā un tā nozīmīga ekspozīcijas daļa atrodas bijušā šaursliežu dzelzceļa depo ēkā (dzelzceļš darbojās laikā no 1916. – 1972. g.), kur novietota atjaunotā lokomotīve, pasažieru vagons, drezīna u.c. Muzejā apskatāmi eksponāti, kas atspoguļo Viesītes un plašākas teritorijas ievērojamāko personību dzīves gājumu, notikumus un kultūras mantojumu. 

Saaremaa salas saimniecībā Epi ražo augļu un ogu kečupus, dažādus ievārījumus, audzē garšaugus un tējas. Produkti tiek gatavoti tikai no vietējām – Saaremaa un Muhu salas – izejvielām. Produktus var nopirkt tieši no saimniecības.