Atrodas Strīķupes labajā krastā pie Cēsu – Lenču ceļa. 45 m garā un līdz 5,5 m platā ala un tuvējais smilšakmens atsegums līdz šim bija ļoti cietis no apmeklētāju nekrietnas uzvedības, tādēļ nacionālā parka administrācija pirms dažiem gadiem ierobežoja apkārtējo teritoriju, ļaujot alu un atsegumu apskatīt tikai „no malas". Šis ir uzskatāms par pozitīvu nozīmīga ģeoloģiska dabas pieminekļa un aizsargājama biotopa aizsardzības piemēru.

Ģimenes restorāns “Pie Māmiņas” atrodas pie Mellužu estrādes Jūrmalā, 27km no Rīgas. Šeit bērni var aizrauties ar zīmēšanu un spēlēties rotaļu stūrītī, savukārt vecāki – baudīt maltīti nepiespiestā gaisotnē. Eiropas un Latvijas virtuves piedāvājums visām ēdienreizēm, dienas zupas, salāti, pamatēdieni, desertu izase un mājīga atmosfēra.

Tēlnieka Kārļa Zemdegas veidotais piemineklis (1937. g.) ieguvis un pārmantojis tautas nosaukumu, jo sākotnēji to sauca par „Rūjienas atbrīvošanas un kritušo karavīru piemineklis”. Padomju gados tas netika nojaukts tikai tā iemesla dēļ, ka pretējā ielas pusē novietotais Ļeņina stāvs uz lielāka izmēra paaugstinājuma „nomāca” Tālavas taurētāja pieminekli.

Z/S “Paldaži” ir 19. gadsimta Vidzemes lauku sēta un bioloģiskā saimniecība Limbažu novadā, kas apzināti kopj un saglabā Latvijas vēsturisko un kultūras mantojumu, tai skaitā lībisko. Saimniecību vada Andrejs Kovaļovs, kurš attīsta aitkopību, biškopību, kokamatniecību un pieredzes tūrismu, radot iespēju viesiem iepazīt gan tradicionālo lauku dzīvi, gan mūsdienīgu bioloģisko saimniekošanu.

Apmeklētājiem tiek piedāvāta īsa ekskursija, kuras laikā iespējams iepazīt Paldažu apkārtnes vēsturi, saimniecības stāstu, Paldažu dižosi un bišu dzīvi. Savukārt izvērstā ekskursijā iekļauts arī dravas apmeklējums, neliela vaska sveču liešanas darbnīca un atpūta ar karstiem vai aukstiem dzērieniem.

No maija līdz oktobrim saimniecībā noteiktos datumos tiek piedāvātas vakariņas un pusdienas ar jēra gaļas ēdieniem. Maltītes iespējams baudīt tikai pēc iepriekšēja pieraksta.

“Paldaži” piedāvā autentisku lauku pieredzi, kas apvieno dabas tuvumu, senās sētas vidi un mierīgu gaisotni. Šī ir vieta, kur iespējams sajust Vidzemes lauku raksturu, iepazīt bioloģiskās saimniekošanas principus un uzzināt vairāk par Paldažu vēsturisko mantojumu.

Lietuvas otra lielākā pilsēta un no 1920. – 1939. g. – pagaidu galvaspilsēta. Vecpilsēta, Rātsnams (16. gs.), Sv. Pētera un Pāvila katedrāle – bazilika (15. gs.), Pērkona māja (15. gs.), Laisves aleja, Čurļoņa (Čiurlionis) mākslas un Velna muzejs.

Izjūtiet dabu ar visām piecām maņām Jonavas rajona Šveices ciemā Survilu ciema tūrisma saimniecībā esošajā baskāju takā! Takas segums ir visdažādākais – čiekuri, peļķes, kūdra, māls, grants, nogludināts stikls, skujas, salmi, šķēršļu josla un citi. Taka ir vairāk kā kilometry gara, tādā veidā izjutīsiet visai neticamu sajūtu gammu un pozitīvas emocijas, kā arī enerģijas pieplūdumu.

Atrodas aiz Grobiņas ūdenskrātuves Ālandes upes kreisajā krastā (Pīlādžu ielā 3.). Mūsdienās redzamo apmetni izveidojis tūristu klubs „Oga”, kas nākamajā tūrisma sezonā plāno šajā vietā organizēt dažādas ar vikingu dzīvi saistītas aktivitātes, kas būs nozīmīgs vēstures izziņas moments. Te varēs iejusties vikingu tēlos, doties izbraucienā ar vikingu kuģi (vikingu tērpos) pa Ālandes upi, kā arī iepazīt apkaimes vietas, kas saistītas ar vikingu tematiku. Pie apmetnes uzstādīta no koka veidota vikinga skulptūra ar ragiem (no govīm, kas ganās Vītiņu pļavās, Liepājas ezera krastā).

Pēc Rīgas HES ūdenskrātuves izveides – sala, pirms tam – Daugavas kreisā krasta pussala. 1. pasaules kara laikā Nāves salā norisinājās ilgstošas latviešu strēlnieku kaujas pret vācu armijas pārspēku. 1916. g. 25. septembrī vācieši pret latviešu strēlniekiem izmantoja indīgas kaujas gāzes. Lai godinātu šos notikumus, 1924. g. pēc arhitekta E. Laubes projekta Nāves salas ziemeļu krastā uzbūvēja pieminekli kritušajiem latviešu strēlniekiem. Nāves sala sasniedzama ar laivu. Ir vērts iepazīst salā esošos ierakumus un kapuvietas. Nāves salas ZR krastā ir izbūvēta laivu piestātne, bet netālu no tās - atpūtas vieta. Cīņas Nāves salā aprakstījis Aleksandrs Grīns savā leģendārajā darbā „Dvēseļu putenis”.

Mulgimā jeb Mulgi ir kulturvēsturisks reģions Igaunijas dienvidos. Par Mulgimā tika uzskatīta Viljandi apriņķa daļa, kas atrodas uz dienvidiem no Raudnas un Tenasilmas upēm.

Senākos laikos Mulgi lauksaimnieki bija slaveni ar savu aso prātu un mērķtiecību, kas palīdzēja pārpirkt zemes no vācbaltu muižniekiem un kļūt par bagātiem lauksaimniekiem. Mulgi kultūras ikonas - dialekts, labi zināmā vīriešu garā melnā jaka un tradicionālā Mulgi putra - ir saglabājušās līdz pat šai dienai.