Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Kempings "Jūrmala" atrodas sanatorijas "Rīgas Līcis" parka teritorijā 200 m attālumā no Jūrmalas kultūras un vēsturiskā centra. Kempings piedāvā labiekārtotas telšu un treileru vietas, brīvdienu māju, pludmali atpūtai ģimenes vai draugu lokā, kā arī dažādu tematisko un aktīvās atpūtas pasākumu rīkošanai. Nelielais attālums līdz "Dubultu" un "Jaundubultu" dzelzceļa stacijām ļauj uzturēšanās laikā ērti baudīt arī Rīgas kultūrvidi. Var uzturēties arī ar mājdzīvniekiem. |
||
Pirmā radiolokācijas stacija Dņestr – M darbību uzsāka 1969. g. Ar tās palīdzību varēja aprēķināt palaistas ballistiskās raķetes trajektoriju. Te izsekoja arī kosmisko pavadoņu trajektorijas. Stacijas darbības attālums bija 5000 km. Netālu no tās 1972. g. uzsāka otra – modernāka "ātrās atklāšanas" kompleksa Dņepr – M. būvniecību. 1977. g. tas bija kaujas gatavībā. Vienlaikus modernizēja arī pirmo. Abu staciju komplekss sastāvēja no divām ēkām 250 m garumā un 17 m augstumā. Diennaktī tas varēja nopeilēt līdz 750 kosmiskos objektus, nosakot to atrašanās augstumu, ātrumu un lidojuma trajektoriju. Kompleksa darbības attālums bija 5000 km. Savukārt, 1985. g. notika trešās – vēl modernākas – Darjal – YM būvniecība. Šī stacija spēja "paskatīties" aiz horizonta. Uztvērējantenas ēka bija 117 m augsta (19 stāvi), 80 m gara un 80 m plata. Tās plānotais darbības tālums bija 6000 km, bet to nepabeidza. Pēc Krievijas armijas izvešanas ēku 1995. g. uzspridzina, iztērējot 6 172 311 Ls un 360 kg sprāgstvielu. Kopējā objekta teritorija aizņēma 1072 hektārus. Tajā atradās kazarmas, viesnīca, dzīvojamās mājas (551 dzīvoklis), poliklīnika, ūdenstornis, hospitālis, bumbu patvertne u.c. Tā galvenais uzdevums bija kosmiskās telpas kontrole virs Rietumeiropas un Ziemeļamerikas un pret PSRS palaistas ballistiskās raķetes "pārtveršana". Vērts pievērst uzmanību tuvumā esošajai autobusa pieturai ar nosaukumu "Kombināts". Baltijas valstīs – vienīgais šāda veida militārais komplekss. !!! Ar 2018. gada martu Skrundas militārā pilsētiņa apmeklētājiem ir slēgta. |
||
Dabas parks, kura lielāko daļu aizņem neprastās formas un līčiem bagātais Cārmaņa (arī Cārmins) ezers. Ezera ūdens ir ļoti tīrs, tādēļ tajā sastopamas Latvijai retas augu sabiedrības. Tā kā parka teritorijā nav tūristiem veidota infrastruktūra, interesenti var baudīt skatus, kas paveras uz ezera un tā apkārtni no Aulejas – Grāveru ceļa.
|
||
Viesu nams atrodas Odzienā, Vietalvas pagastā, Pļaviņu novadā. Namā ir 5 guļamistabas, viesiem ir iespējams izbaudīt saunu, baļļu un peldi dīķī, kā arī zveju. Pieejama plaša apkārtējā teritorija, aktivitāšu un citu nodarbību organizēšanai - viesu nams piemērots kā atpūtai, tā arī svinībām. |
||
K. Valdemāra bibliogrāfijā ir zināms fakts, ka 1839. gada vasarā Lubezeres tautskolas skolotāji un skolēni dažas dienas pavadīja jūrmalā, - 19 verstis attālajā Rojas ciemā, kur vēlāk ar Valdemāra starpniecību tika uzcelta jūrskola. Šī pirmā satikšanās ar jūru atstāja uz zēnu elpu aizraujošu, neaizmirstamu iespaidu. „Jūras dižans izskats tik vareni sagrāba jaunekļa garu, ka tas visas trīs dienas gandrīz neko citu nedomāja kā par dižano jūru, pie kā ar bērnišķīgu drošumu jau toreiz tūlīt sataisīja plānu jeb projektu, kādā vīzē varētu Rojas upē ietaisīt dziļāku ostu, lai tur palielas laivas un mazi kuģi varētu ienākt.” Kr.Valdemārs. (Avots: Rojas TIC) |
||
Saimniecībā tiek audzēti Helix Aspersa Maxima sugas gliemeži. Ekoloģiska produkcija. Tie tiek baroti tikai ar vietējiem dārzeņiem un gliemežiem domāto īpašo barību. |
||
Siguldā, Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta augšdaļas izvirzījumā starp Paparžu gravu un gravu, pa kuru Gaujas senlejā nolaižas Siguldas – Turaidas ceļš, atrodas Zobenbrāļu ordeņa pils drupas. Pils celtniecību uzsāka 1207. g. Trīs desmitgades vēlāk – 1236. g. pili pārbūvēja Livonijas ordeņa vajadzībām. Siguldas pils stipri cieta karos, kas norisinājās 16. gs. otrajā pusē un 17. gs. sākumā. Ziemeļu kara laikā to nodedzina un vairāk neatjauno. Tagad pilsdrupas ir restaurētas. Aiz pils konventa ēkas dienvidrietumu korpusa un galveno vārtu torņa skatam paveras iekšējā priekšpils, kur izveidota brīvdabas estrāde (notiek ikgadējie Siguldas Opermūzikas svētki un citi publiski pasākumi) un iespaidīgs skats uz Gaujas senleju, Krimuldu un Turaidu. |
||
Divu satekupju Mūsas un Mēmeles krastos top Latvijā iecienīts alus - Bauskas alus, kas ražots pēc klasiskās alus rūgšanas tehnoloģijas. Iespēja apmeklēt Bauskas alus darītavu un tuvāk iepazīties ar alus darītavas vēsturi, ieskatīties Bauskas alus un bezalkoholisko dzērienu tapšanas procesā, kā arī tiek piedāvāta iespēja nogaršot Bauskas alus ražotos dzērienus. |
||
Vēl viena no Kurzemes piekrastes krasta aizsardzības baterejām.
|
||
Alsungas keramiķu darbnīca atrodas Alsungas muzeja ēkā un darbojas jau no 2009. gada, ierādot, kā top dažādi keramikas darbi no māla. Iespēja gan darboties, gan vērot keramikas darbu tapšanas procesu no veidošanas un virpošanas līdz pat pēdējam posmam – glazēšanai. |
||
Aizaudzis un purvains ezers - Ļūbasts, ar grūti pieejamiem vai nepieejamiem krastiem. Dabas vērošanai šobrīd nepiemērota vieta. Galvenās aizsargājamās vērtības - dažādas putnu sugas, t.sk. dzērves un melnie zīriņi.
|
||
Olustveres muižas komplekss ir viens no nedaudzajiem Igaunijā, kas ir pilnībā saglabājies līdz mūsdienām. To ieskauj angļu stila parks un vecu koku alejas. Vairākās ēkās ir izstādītas putnu izbāžņu, koka zirdziņu un antīko mēbeļu kolekcijas. Šeit ir atvērta rokdarbu un vilnas radošā darbnīca, smēde, ceplis, keramikas un stikla darbnīca, kā arī vīna darītava. Interesenti radošajās darbnīcās var pārbaudīt prasmes dažādu priekšmetu darināšanā. Muižas galvenajā ēkā atrodas tūrisma informācijas centrs. |
||
Vientuļš, mežu ieskauts un sens ceļš starp Košragu un
Dūmeli, ar ko saistīti daudzi interesanti fakti gan par Pitragupes dzirnavām,
kas ne reizi tā arī nav malušas (vēl manāmas uzbērumu paliekas), par kāda
avarējuša kuģa tvaika katlu, ko vietējais barons te izmantojis darvas tecināšanai,
gan kādreizējo zirgu ceļu, kas šķērsojis Bažu purvu, gan iespaidīgo Dūmeles
dižakmeni.
|
||
Košragu uzskata par jaunāko lībiešu jūrmalas ciemu (veidojies 17. gs.). 1826. g. Košragā bija 78 iedzīvotāji. 1832. g. Žokos atvēra Dundagas jūrmalas ciemos pirmo lasītmācīšanas skolu lībiešu bērniem, kur par skolotāju strādāja pirmais profesionālo izglītību ieguvušais lībietis Nika Polmanis, kurš austrumu izloksnē iztulkoja Mateja evaņģēliju. Košragā bija vējdzirnavas, ūdensdzirnavas, laivu būves vieta. Pavasaros te piestāja laivas ar darba meklētājiem no Sāmsalas. 1932. g. izbūvēja ostu, 1938. g. - molu mudas (jūras mēslu) vākšanai. Pagājušā gs. 30. gados Košragu regulāri apmeklēja somu un igauņu valodnieki, kuri te savāca visvairāk lībiešu folkloras vienību. Norpiedagu mājas cēla lībiešu sabiedriskais darbinieks - Didriķis Volganskis (1884 - 1968). Tur piedzima viņa dēls - lībiešu kultūras darbinieks, mācītājs (Somijā) Edgars Vālgamā (Volganskis, 1912 - 2003), kurš lībiski pārtulkoja A. Pumpura eposu „Lāčplēsis” somu valodā. Mūsdienās Košrags ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. |
||
Ziemeļos no Viļāniem (Jaunviļānos) atrodas ar mežu apaudzis osveidīgs paugurs – t.s. Kaupra kalns, kurā virsotnē meklējams (ceļa uz Trūpiem malā izvietota norāde) minētais akmens. Trīsdaļīgā akmens, kas atrodas mežā, garums ir 4 m, platums 3 m, augstums 1,9 m. Lielākās daļas virspusē var saskatīt nelielu dobumu, tādēļ pastāv viedoklis, ka šis ir sens kultakmens. |
||
Ar niedrēm un meldriem klāts piejūras pļavu, lagūnu, dūņainu ezeriņu un smilšainu sēkļu mozaīkas izraibināts Rīgas līča austrumu krasta posms starp Ainažiem un Kuivižiem – Randu pļavas ("rand" - no igauņu valodas - krasts), kas ir ļoti nozīmīga ūdensputnu atpūtas un retu augu sugu (kopumā konstatētas ap 500 augu sugas) dzīves vieta. Pļavu iepazīšanai izveidots jauns putnu vērošanas tornis un dabas taka.
|
||
Aktīvās atpūtas peintbola parks un kempings ir atvērts apmeklētājiem no 2008. gada un šobrīd ir viens no lielākajiem peintbola parkiem Latvijā. Spriedzes un adrenalīna pilni piedzīvojumi nodrošināti kā skolēnu grupām, tā arī kolektīviem un draugu pulkam. Peintbola parks „Bušas” piedāvā lielus peintbola laukumus, ar šķēršļiem, mājiņām, ejām, torņiem, automašīnām – pilnvērtīgai un aktīvai peintbola spēlei. Peintbola parks „Bušas” ir sertificēts un drošs peintbola parks ar pieredzējušiem instruktoriem, kas seko peintbola spēlei visu tā laiku, lai mazinātu negadījuma iespējas, iepazīstina ar drošības noteikumiem un iepazīstina ar ekipējuma lietošanu. Peintbola parkam ir arī otra lokācijas vieta Rīgā, Matīsa ielā 8 Parkā ir iespējams arī pārnakšņot dažāda tipa naktsmītnēs - lielākā un mazākā kotedžā, pirts mājā, kā arī izmantot kempinga teritoriju telts būvēšanai. |
||
Kokaudzētavas „Sēlija” apmeklējums un tās saimnieka Mendriķa aizrautīgais stāstījums par ābeļu audzēšanu. Ekskursija pa ābeļdārzu, ābolu noliktavām un ražošanas cehiem. Ābolu sulas baudīšana un vīndaru dzīvesstāstu klausīšanās pie vīna glāzes. Arī mūsdienās Berķeneles pusmuižā ir daudz ābeļu. Pēc ekskursijas pa ābeļdārzu un Raiņa bērnu dienu māju, muzeja darbinieki aicinās pie tradicionālā latgaliešu galda, kurā goda vietā būs ābolu ēdieni un dzērieni – ābolu pīrāgs, ābolu debessmanna, cepti āboli un ābolu sula. |
||
Kurtuvenu muižas vietu apjož sens ģeometriski – ainaviski plānots parks. 19.gs. otrajā pusē tas bija ainaviskuma stilā ar dažādiem ģeometriskā parka elementiem. 4.2 ha lielajā parkā turpina ziedēt senās liepas, kļavas, oši, ozoli, citi dekoratīvie koki un krūmi – kopā vairāk nekā 20 šķirņu pārkoksnējušies augi.
|
||
Saimniece pēc senām receptēm uz kļavu lapām cep maizi un sklandraušus, kas sastāv no trīs kārtām (rudzu milti, kartupeļi un burkāni). Demonstrē maizes un sklandraušu cepšanas procesu un piedāvā degustēt vai iegādāties gatavo produkciju. Piedāvā arī suitu sievas ieģērbšanu, rotaļas, apdziedāšanu. |