Lauku sētā piedāvā mājdzīvnieku, mājputnu un eksotisko maru apskati un izjādes ar poniju. Konsultācijas dārzkopībā un sīku dzīvnieku audzēšanā. Iespējams iegādāties paipalu olas, kūpinājumus, cāļus un jaunputnus.

18. gadsimta beigās celtās Rundāles muižas ūdensdzirnavas atrodas Pilsrundāles centrā. Ūdensdzirnavas savas pastāvēšanas laikā piedzīvojušas divus postošus ugunsgrēkus, taču laika gaitā to darbība tika atjaunota. Tolaik dzirnavas darbojušās ar ūdens spēku un papildus tam bijusi uzstādīta arī tvaika mašīna. 20. gadsimta trīsdesmitajos gados, kad par īpašnieku kļuva Voldemārs Bergmanis, ūdensdzirnavu ēku atjaunoja un pilnībā nokomplektēja ar tolaik vismodernākajām firmas “O. J. Keller” dzirnavu graudu pārstrādes mašīnām, kā arī tika izvērsta plaša saimnieciskā darbība: labības pārstrāde, galdniecība, vilnas apstrāde un augļu pārstrādāšana.

Mūsdienās ūdensdzirnavu ēkā ir izveidots muzejs piecos stāvos, kurā var iepazīties ar dzirnavu darbību. Iespējams sekot līdzi grauda ceļam pa koka šahtām līdz samaltam miltu maisam. Piedāvājumā arī inventāra noma Rundāles ūdensdzirnavu tilpnē. Pieejami SUP dēļi, airu laiva, ūdens velosipēds un kanoe laiva.

2021. gadā tika izveidota neliela alus darītava un uzsākta alus ražošana. Tiek ražots gaišais un tumšais alus, kura visas sastāvdaļas tiek iepirktas Latvijā, bet graudi no vietējiem zemniekiem. Videi draudzīgā iekārta atbilst jaunākajiem ES standartiem un prasībām. Viesiem tiek parādīts alus gatavošanas process, piedāvā degustācijas, kā arī telpas pasākumiem un svinībām.

Vasaras terases kafejnīca, kas atrodas Preiļu parka pludmales teritorijā, piedāvā 100% dabīgu mājas saldējumu ar ogām. Uz vietas cep svaigas "pampūkas". Darbojas tikai sezonas laikā no Mātes dienas (8. maija) līdz Tēva dienai (11. septembrim). Tūristu grupām piedāvā ekskursijas un siera saldējuma degustāciju.

Renda ir sena apdzīvota vieta, kas vēstures avotos minēta jau 1230. gadā. 13. gs. Renda bija viens no senās kuršu valsts Vanemas centriem. Kad 1235. gadā notika Kursas dalīšana, Rendas novads nonāca vācu ordeņa īpašumā, un rendinieki bija spiesti piedalīties ordeņa iniciētajos karagājienos. Kurzemes hercogistes laikā (1562. – 1795.), neskatoties uz kariem, mēri un citām ligām, bija vērojams novada uzplaukums, sevišķi hercoga Jēkaba (1642. – 1682.) valdīšanas laikā. 17. gs. Renda kļuva par attīstītu manufaktūru centru, kurā attīstījās kokapstrāde, bija ierīkoti un darbojās kaļķu cepļi, ūdensdzirnavas, linaustuves, stikla fabrika, salpetra un ziepju vārītava. Te darināja vīnu, parfimērijas izstrādājumus, mucas, lēja čugunu, taisīja naglas un daudz ko citu. Rendā darināto skābeno vīnu ar baudu dzēra Jelgavas pilī. Iepriekš minētais tika izpostīts Ziemeļu kara laikā (1700. – 1721.). 19. gs. nodedzinātās Rendas pils vietā tika uzcelta ķīmisko vielu ražošanas fabrika, strādāja viena no Kurzemes lielākajām ādas manufaktūrām un terpentīna ražotne. Paralēli tam sāka attīstīties kultūras dzīve. Rendiniekus nesaudzēja abi 20. gadsimta pasaules kari un pēcāk sekojošās represijas, kā rezultātā izveidojās t.s. Kureliešu bataljons – mežabrāļi, kas cīnījās pret padomju varu. Mūsdienās Renda ir mazs un kluss ciems, kurā apskatāma Lielrendas muiža, Rendas baznīca, Velna laiva pie Abavas un Īvandes ūdenskritumi.

Maršrutā varēsiet iepazīt Latgales īpašo kultūrvidi, cilvēkus, kas to veido, priecāties par skaistajām ainavām, izstaigāt  dabas takas un izpeldēties kādā no izslavētajiem Latgales ezeriem. Līvānos uzzināsiet par stikla pūtēju darbu, Daugavpilī izstaigāsiet 19.gs cietoksni, kur tagad iekārtots pasaulslavenā mākslinieka Marka Rotko centrs. Ceļš vīsies pa gleznainajiem Daugavas lokiem.  Veselīgās “Kurmīšu” tējas baudāmas pa ceļam uz Maizes muzeju un svētceļnieku galamērķi – balto Aglonas baziliku. Ludza priecēs ar   senatnīgām koka ēkām un bagātīgo vietējās amatniecības atspoguļojumu Amatnieku centrā. Rēzeknē interesi piesaistīs Latgales vēstniecība “Gors”. Pie Lubānas ezera vērts nogaršot zivju zupu un uzkāpt skatu tornī pavērot plašumu un putnus.

Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma​

This section of the Forest Trail leads through the entire Gauja National Park and gives an opportunity to see all the most beautiful places and sights of this national park of more than 100 km. Gauja National Park is the oldest and largest national park in Latvia. The ancient valley of the River Gauja is the deepest river valley in the Baltic states. The banks of the River Gauja reveal colourful sandstone outcrops, which are reflected in the water. The sights are most wonderful in springtime, when bird cherry trees are in full bloom, and in autumn, as the trees turn red and yellow. The ancient valley of the River Gauja has a distinctive terrain relief that can fluctuate by up to 80 m. The largest part of the road leads through forest paths, along the river, and exits the woods in Līgatne and Sigulda.

Almost half of the park is covered by forest. Gauja National Park is known for the great diversity of specially protected forests, featuring herbaceous spruce forests, slope and ravine forests, as well as mixed broadleaf forests.

Apskatāmi ~ 30 sugu un tikpat daudz dažādu šķirņu putni un dzīvnieki - dzērves, fazāni, gulbji, punduraitas, pundurcūkas, ķenguri, vāveres u.c. Ekskursija un stāstījums par dzīvniekiem un individuāla pastaiga pa dārzu. Iespējama retu un eksotisku augu stādu iegāde no kolekcijas dārza.

Linezera dabas takā apskatāms ezers, kurš mēdz pazust pazemē. Apmeklējums saskaņojams ar zemes īpašnieku.

Saldus vēstures dokumentos minēta jau 1253. g. Līdz 13. gs. te atradās senā kuršu pils Salden, kas arī attēlota pilsētas ģerbonī. Ap 1341. g. netālu no kuršu pilskalna Livonijas ordenis uzcēla pili, pie kuras izveidojās apdzīvota vieta. Savu uzplaukumu līdzīgi kā citas Kurzemes apdzīvotās vietas tā piedzīvoja hercoga Jēkaba valdīšanas laikā 1642. - 1682. g. Par Saldus dibināšanas gadu min 1856., kad sākās Ziemeļu karā nopostītās vietas atjaunošanas darbi. 2. pasaules kara beigās pie pilsētas norisinājās smagas kaujas, taču līdz pat 1945. g. 8. maijam pilsēta palika vācu armijas okupētajā Latvijas daļā. Mūsdienu Saldus piesaista ar saviem pasākumiem – pilsētas dienām, mūzikas festivālu "Saldus saule", kā arī dažādiem apskates objektiem, starp kuriem minama a/s „Druvas pārtika", kur var vērot saldējuma tapšanas procesu un Saldus pārtikas kombināts, kur var degustēt garšīgās konfektes „Gotiņa" un vērot ražošanas procesu.

Tas ir viens no pirmajiem Lietuvas botāniskajiem parkiem. 1928.gadā I.Navidanskas, kuram tolaik bija vien 16 gadu, uzsāka parka veidošanu. 1965.gadā parku nodēvēja par Žemaitijas botānisko parku. Izidors kopā ar dēlu Rapolu, kurš šobrīd ir parka īpašnieks, turpināja paplašināt parku.