| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Rīgas jūras līča
rietumu krasta izvirzījums, kas beidzas ar
seklu un akmeņainu zemūdens sēkli
vairāku simtu metru attālumā no tagadējā
krasta. Ragā slejas Ragaciema bāka.
|
||
|
Viesu nams "Kalnarušķi" atrodas Vidzemes šosejas (A2) malā starp Api un Jaunlaiceni. Ļoti ainaviska vieta, kuras baudīšanai saimnieki uzbūvējuši skatu torni. Latviešu virtuve: Buljons ar profitroļiem, skābu kāpostu sautējums ar grūbām un šķiņķi, pildītas šniceles ar meža sēnēm, marinētas putnu aknas tomātu mērcē, kakla karbonādes tīteņi, rabarberu krēms ar ogu mērci. |
||
|
Neliela apdzīvota vieta parka ziemeļrietumu daļā, kur var nokļūt tikai pa maziem lauku un meža ceļiem (arī ar tūristu autobusu). Te atrodas Lietuvā pazīstamākais Biškopības vēstures muzejs (Senovinės bitinkystės muziejus), kur var aplūkot dažāda veida stropus, bitenieku darbarīkus, koka skulptūras, kā arī iegādāties vietējo biškopju saražoto produkciju. Stripeiķos katru gadu 15. augustā notiek notiek biškopības sezonas noslēguma svētki. |
||
|
Viena no lielākajām Kurzemes gaļas – pienkopības saimniecībām (~ 500 liellopu ganāmpulks). Voljēros audzē arī lielāko daļu no Latvijā sastopamajiem mājputniem. Piedāvā izzinošu ekskursiju, dzīvnieku gaļas, piena un olu iegādi. Saimniecības produkcijai ir preču zīme „Latvijas ekoprodukts”. To ir tiesīgi lietot tikai atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības noteikumiem sertificēti ražotāji, produkta ražošana, pārstrāde, iepakošana, transportēšana un tirdzniecība tiek stingri kontrolēta. "Latvijas Ekoprodukts" ir pilnībā veselīgs un dabīgs produkts. |
||
|
Renda ir sena apdzīvota vieta, kas vēstures avotos minēta jau 1230. gadā. 13. gs. Renda bija viens no senās kuršu valsts Vanemas centriem. Kad 1235. gadā notika Kursas dalīšana, Rendas novads nonāca vācu ordeņa īpašumā, un rendinieki bija spiesti piedalīties ordeņa iniciētajos karagājienos. Kurzemes hercogistes laikā (1562. – 1795.), neskatoties uz kariem, mēri un citām ligām, bija vērojams novada uzplaukums, sevišķi hercoga Jēkaba (1642. – 1682.) valdīšanas laikā. 17. gs. Renda kļuva par attīstītu manufaktūru centru, kurā attīstījās kokapstrāde, bija ierīkoti un darbojās kaļķu cepļi, ūdensdzirnavas, linaustuves, stikla fabrika, salpetra un ziepju vārītava. Te darināja vīnu, parfimērijas izstrādājumus, mucas, lēja čugunu, taisīja naglas un daudz ko citu. Rendā darināto skābeno vīnu ar baudu dzēra Jelgavas pilī. Iepriekš minētais tika izpostīts Ziemeļu kara laikā (1700. – 1721.). 19. gs. nodedzinātās Rendas pils vietā tika uzcelta ķīmisko vielu ražošanas fabrika, strādāja viena no Kurzemes lielākajām ādas manufaktūrām un terpentīna ražotne. Paralēli tam sāka attīstīties kultūras dzīve. Rendiniekus nesaudzēja abi 20. gadsimta pasaules kari un pēcāk sekojošās represijas, kā rezultātā izveidojās t.s. Kureliešu bataljons – mežabrāļi, kas cīnījās pret padomju varu. Mūsdienās Renda ir mazs un kluss ciems, kurā apskatāma Lielrendas muiža, Rendas baznīca, Velna laiva pie Abavas un Īvandes ūdenskritumi. |
||
|
Liepājas novada zaļā produkta, kultūrvēsturiskā mantojuma, seno lauku tradīciju saglabāšana un popularizēšana pilsētvidē. |
||
|
Pļuskovas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams celts 20. gs.
sākumā.
|
||
|
Skuķu un netāli esošais Dvietes ezeri ir vieni no teritorijas grūti pieejamajiem palieņu ezeriem – lielākie šāda tipa
ezeri Latvijā. Palu laikā pārplūst, savienojoties vienā lielā ūdenskrātuvē.
|
||
|
Padomju laikā visas bākas bija militāra statusa objekti, arī Papes bāka. Šobrīd bāku apsaimnieko Latvijas Jūras administrācija un tā ir apskatāma tikai no ārpuses.
|
||
|
Dviragio ezera salā atrodošie Salu muiža un parks no putna lidojuma atgādina Lietuvas kartes aprises. Muižas saimniecības austrumu pusē esošais parks – jaukta plānojuma. Tas ir viens no senākajiem parkiem Lietuvā. Vēl Radviļiem saimniekojot, te bija meža parks, kurā koki netika cirsti. Parkā valdīja vietējo sugu lapu koku – kļavas, liepas, oši, apses, kuri šobrīd jau ir divi simtu gadu veci. Uz ezera pusi stiepjošā taka savieno aleju ar parka taku pie ezera. Līdz mūsdienām ir saglabājušies apstādījumi, aleju fragmenti. |
||
|
Baltijā un Eiropā lielākā padomju aviācijas tehnikas (t.sk. militārās) kolekcija, kas tapusi vairāk kā 40 gadu ilgā periodā. Tā atrodas Rīgas lidostas teritorijā un ir publiski pieejama.
|
||
|
Riežupes dabas parks veidots g.k. Riežupes izteksmīgās ielejas, tai raksturīgo dabas vērtību – nogāžu un gravu mežu, dažādu ģeoloģisku dabas pieminekļu - smilšakmens atsegumu, alu, ūdenkritumu, upes straujteču posmu, dažādu sugu, mežu masīvu un ainavas aizsardzībai. Parka atrodas viens no Kurzemes populārākajiem tūrisma objektiem – Riežupes alas - garākais mākslīgo alu labirints Latvijā, kura eju kopgarums ir 460 m. Sākotnēji dabas veidotās alas 19. gs. vidū mākslīgi paplašināja baltās smilts ieguves nolūkos, kuras izmantoja stikla ražošanai. Parkā izveidots velotūrisma maršruts. |
||
|
Laidzes pagasta zemnieku saimniecība "Cukuriņi" nodarbojas ar smiltsērkšķu audzēšanu. Saimniecībā 6 hektāru platībā aug ap 10 000 smiltsērkšķu. Lauki apstrādāti ar datorizētu laistīšanas sistēmu. Izaudzētās ogas saimnieki gan pārdod, gan pārstrādā paši, iegūstot smiltsērkšķu sulu, eļļu un saldētas ogas. |
||
|
Viens no lielākajiem cilvēka veidotajiem Latvijasparkiem (70 ha), kas izstiepies no Liepājas ostas līdz Dienvidu fortam > 3 km garumā. Tā izveidi uzsāka jau 1870. g. pēc pilsētas mēra K. Ūliha iniciatīvas, uzbūvējot kūrmāju un strūklaku. 19. - 20. gs. mijā ap Dzintaru un Liepu ielām parādījās greznu villu un savrupmāju apbūve. Viena no skaistākajām ir jūgendstilā celtā savrupmāja Liepu ielā 27, kurā atrodas Krievijas ģenerālkonsultāts. Ēkai ir slēgta uzeja, balkoni, pildrežģa konstrukcijas un kārniņu jumts (arhitekti G. Jenike un P. M. Berči). Jūrmalas parks visās sezonās ir iecienīta pastaigu un dažādu aktivitāšu norises vieta. Te meklējams stadions „Daugava”, tenisa korti, koncertestrāde “Pūt, vējiņi!”, vasaras kafejnīcas, minigolfa laukums, bērnu rotaļu laukums, skeitparks. Šeit meklējamas lielākās Latvijas bungas – vides dizaina objekts. |
||
|
Apmeklētāji var piedalīties zivju (butes, arī vējzivis un brekši) kūpināšanā, degustēt produkciju un noklausīties stāstījumu par piekrastes zvejniecības tradīcijām. Sētā apskatāmi ~20 lībiešu sētām raksturīgie žogu veidi. |
||
|
Vērēmu pagasta Veremu ciemā, 150 m DA virzienā no Viršukalna mājām. Akmens ir 5,9 m garš, 4,0 m plats, augstums 3,0 m, apkārtmērs 15 m, tilpums 22 kubikmetri. Dižakmeni klāj pelēcīgu sūnu kažociņš, kuram cauri vietām pavīd patriarha sarkanbrūnie sāni. Granīta monolīta skaists rotājums ir 3-4 cm gari laukšpata kristāli, kas saule vizuļo varavīksnes toņos. |
||
|
Kloostrimetsa ir sidra zīmols ar gadsimtiem senām tradīcijām. Uzņēmums specializējas augstas kvalitātes sidra ražošanā, izmantojot tradicionālās metodes, kur sidrs tiek darināts no pašu audzētiem āboliem, ļaujot sulai dabīgi fermentēties, lai saglabātu autentisku garšu. Papildus sidram tiek gatavoti arī ievārījumi, sulas un sīrupi mājas virtuvē. Dārzos un laukos aug dažādi augļi un ogas, tostarp aronijas, smiltsērkšķi un upenes. Pavasaros tiek ievākta bērzu un kļavu sula sezonāliem produktiem. Saimniecība piekopj ilgtspējīgas prakses, izmantojot saules enerģiju un saudzīgu zemes apsaimniekošanu. |
||
|
Uzņēmums nodarbojas ar dabas tūrisma pasākumu organizēšanu: vasarā laivošana ar kajakiem jūrā, rudenī – pārgājieni ar sniega kurpēm pa purvu, ziemā – pārgājieni ar sniega kurpēm, un pavasarī – laivošana ar kanoe laivām pa upēm. Dabas draugiem piedāvā tematiskas ekskursijas: pavasarī – lāču vērošanas safari un putnu vērošana, rudenī – aļņiem, roņiem un vilkiem veltīti tematiskie pasākumi. |
||
|
Valmiera vēstures avotos pirmo reizi minēta 1323. g. Līdz 13. gs. šī vieta atradās latgaļu apdzīvotajā Tālavā. Valmieras viduslaiku pils celtniecība tika uzsākta 13. gs. sākumā, bet 1283. g. starp Gauju un Rātes upi sāka slieties baznīca. Apdzīvotās vietas ekonomisko attīstību sekmēja atrašanās pie Pleskavas un Tērbatas-Novgorodas tirdzniecības ceļiem. 14.- 16. gs. Valmiera ietilpa Hanzas savienībā. Tā ievērojami cieta no 16.-18. gs. kariem, epidēmijām un ugunsgrēkiem. 19. gs. otrajā pusē atkal sākās pilsētas saimnieciskais uzplaukums. To sekmēja arī 1866. g. uzbūvētais koka tilts pār Gauju un 1899. g. atklātais Rīgas-Pleskavas dzelzceļš. 1944. g. tiek sagrauts pilsētas vēsturiskais centrs. Pēckara gados pilsētā funkcionē lieli rūpniecības uzņēmumi, piemēram, - Valmieras stikla šķiedras rūpnīca (arī mūsdienās). Mūsdienās Valmiera ir Vidzemes ekonomiskais, izglītības un sporta centrs. |
||
|
Silajāņu podniecības tradīciju uzturētājs. Darbnīcā top glazētie un neglazētie izstrādājumi – trauki, svečturi u.c. Apmeklētājiem atraktīvā veidā pastāstīs par podnieka darbu, ļaus pamīcīt mālus un darboties ar virpu. Izveidota ekspozīcijas zāle ar gadu laikā tapušajiem darbu paraugiem. Izstrādājumu pasūtīšana un iegāde. |
||