Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Tūristu nometne, smailīšu noma laivošanai pa Šventosios (Svēto) upi un tās pietekām Vyžuonos, Jaros upēm. Piedāvājumā 4 atsevišķas atpūtas vietas ar teltīm, kurās pieejamas dārza mēbeles, vieta grillēšanai, iesmi, pirts upes krastā, āra tualete, mazgāšanās telpa, bērnu rotaļu, volejbola un futbola laukumi. Lielajā dārzā iespējams uzņemt līdz 50 cilvēkiem. Vieta svinībām, festivālu rīkošanai, sanāksmēm un semināriem. Vienā no mājām ir pirts, kā arī divas Krievu prirtis un kubls upes krastā. Piedāvājumā ēdienu pēc iepriekšēja pieprasījuma.
 

N/A
Ventspils rajona Liepene atrodas bijušās jūras robežapsardzes daļa, kas šobrīd ir privātīpašums un tiek izmantota kā tūrisma mītne.
N/A
Brāļu kapi Rīgas – Ventspils autoceļa (A 10) malā. Koka laipa aizved līdz piemiņas akmenim, kas veltīts 1. Pasaules kara laikā kritušajiem
N/A

Saimniece pēc senām receptēm uz kļavu lapām cep maizi un sklandraušus, kas sastāv no trīs kārtām (rudzu milti, kartupeļi un burkāni). Demonstrē maizes un sklandraušu cepšanas procesu un piedāvā degustēt vai iegādāties gatavo produkciju. Piedāvā arī suitu sievas ieģērbšanu, rotaļas, apdziedāšanu.

N/A

Lauku tūrisma mītne "Ausekļu dzirnavas" atrodas Iecavas upes krastā. Tajā tiek piedāvātas nakšņošanas iespējas pirts mājiņā un ūdensdzirnavu mājā. Brīvdabas muzejā (pagalmā un saimniecības ēkās) ir izstādīta Latvijas laukiem raksturīgo seno darbarīku, lauksaimniecībā izmantojamo mašīnu, mehānismu un sadzīves priekšmetu kolekcija. Atpūtai brīvā dabā ir pieejamas ugunskura un telšu vietas, bērnu rotaļu laukums. Tāpat apskatāma ūdensdzirnavu ēka, kur iespējams redzēt darbībā malšanas procesu - rupjmalšana, grūbošana, putraimu gatavošana.

Apmeklētājiem tiek piedāvāts "Dzīvā muzeja" koncepts - apvienot tehnikas un seno priekšmetu, darbarīku demonstrējumus ar rudzu maizes veidošanu un cepšanu malkas krāsnī. Tāpat iespējams piedalīties pīrāgu gatavošanā.

N/A
Krievkalnu augstākajā punktā (149 m v.j.l.) ir izveidota labiekārtota atpūtas vieta, no kuras paveras iespaidīgs skats austrumu virzienā.
N/A

Saimnieki izveidojuši Folkloras taku, kur skaidro senču rakstu, simbolu un dainu saturu. Te var uzzināt par augu nozīmi veselībā. Tiek piedāvāti visi dzīves gājuma rituāli (krustabas, jauniķu līdzināšana u.c.), uguns un pirts rituāli, gadskārtu svētki. Iepriekš piesakot, var nobaudīt maltītes, kur galdā liek latviešu tradicionālos ēdienus, t.sk. – sklandraušus.

N/A
Slīteres nacionālo parku (dibināts 2000. g.) pamatoti dēvē par Baltijas jūras iepriekšējo attīstības stadiju „brīvdabas muzeju”. Šo ģeoloģisko notikumu mūsdienu „dzīvi” liecinieki ir Šlīteres Zilie kalni  – stāvā, līdz 20 – 30 m augstā Baltijas ledus ezera senkrasta kāple (Baltijas jūras stadija pirms 10 000 gadu), Stiebru kalni – Ancilus ezera senkrasts (pirms 8 – 9 tūkstošiem gadu ), bet Eiropā lielākā – kangaru (kāpu vaļņi) un vigu (mitras starpkāpu ieplakas) ainava ir Litorīnas jūras laika veidojums (pirms 4 – 7 tūkstošiem gadu). Maigais Ziemeļkurzemes klimats ir iemesls daudzu Latvijā retu augu (liela daudzveidība, ap 860 augu sugu, t.sk. reti sastopamā parastā īve un Baltijas efeja) sastopamībai. Sava veida „nopelns” šejienes dabas vērtību saglabāšanā ir bijis arī jūras piekrastē kādreiz pastāvošajam padomju militāram režīmam, kura dēļ tā pusgadsimta garumā saglabājās apmeklētāju un būvniecības ziņā mazskarta. Tā laika liecinieki ir pamestās PSRS armijas bāzes un dažādi militārie objekti. Slīteres nacionālā parkā atrodas viens no populārākajiem Latvijas tūrisma objektiem – Kolkas rags, kuru gada laikā apmeklē vairāk nekā 50 000 ceļotāju, bet putnu pavasara migrāciju laikā stundas laikā pār to pārlaižas desmitiem tūkstoši putnu. Baltijas jūras krasta posmā – t.s. „Lībiešu krastā” no Kolkas līdz Sīkragam un Ovīšiem ir saglabājušies pasaulē mazākās minoritātes – lībiešu zvejniekciemi un citi to kultūras liecinieki. Tūristu vajadzībām izveidotas četras dabas takas, velomaršruti, skatu tornis, apmeklējama Šlīteres bāka u.c. Nacionālā parka administrācija regulāri organizē vides izglītības pasākumus, ka pieejami ikvienam interesentam.
N/A

Muiža vēsturiskajos avotos ir minēta jau 1560. gadā. Tagad redzamā kungu māja ir celta no akmens 1805. g. Padomju laikos tajā atradās Matsalu rezervāta administrācija, bet mūsdienās ēkā ir izveidota viesnīca. Līdz muižai nokļūstam pa skaistu aleju, kuras apkaimē ir redzamas citas muižas kompleksa ēkas.

N/A

Atrodas skaistā vietā – pašā Daugavas krastā. Ēdina, klāj galdus, piedāvā braucienus ar kuģīti pa Daugavu.
Latviešu virtuve: Aukstā zupa, cūkgaļas ribiņas ķimeņu mērcē, kartupeļu pankūkas, mājas kotletes, pelēkie zirņi, plānās pankūkas ar ievārījumu.
Īpašais ēdien: „Mazā raganiņa” – cūkgaļas karbonāde ar sēnēm.

N/A
7 dienas

Mushrooming is one of the most popular autumn activities in Latvia. The tour is lead by a professional mycologist and combines the mysterious world of funghi with local historic heritage and mushroom preparation traditions. Mushrooming starts at one the most popular mushroom pickers' sites in the suburbs of Riga. Then it's on to try various locations in the mushrooming paradise of the Gauja National Park, walk nature trail along the Amata river and have a picnic at picturesque outcrop Zvārtes Rock. Further on, the route reaches charming Ungurmuiža Manor park with its ancient oak trees and some specific fungal species. Next the tour visits a shiitake mushroom grower and mysterious Zilaiskalns hill featuring a highland landscape as well as the flatlands of Lake Burtnieks. Zīle Forest is a rare European biotope with ancient oak forest and park type meadows while the natural coniferous forest at Mežole is one of the richest interms of biological diversity. Here you can find mushrooms which are indicators of natural forest. You also visit oyster mushroom growers along the route. Then it's Āraiši reconstructed Bronze Age settlement built on a lake where there are good examples of how mushrooms can damage and destroy man made objects. At one of the guest houses the chef will demonstrate how to cook your collected mushrooms the local way.

N/A
Ar dažāda lieluma laukakmeņiem klāts un nelieliem zemesragiem un līčiem izrobots Rīgas līča austrumu krasta posms, kā arī vienīgā vieta Latvijā, kur jūras krastā, posmā starp Tūju un Vitrupes ieteku un dienvidos no Tūrjas jūras viļņu abrazīvās darbības iespaidā izveidojušies līdz dažus metrus augsti smilšakmens atsegumi. Viens no izcilākajiem ir nepilnu puskilometru garās un līdz 4 m augstās Veczemu klintis. To apkārtne ir labiekārtota. Ļoti mainīgs un dinamisks jūras krasta posms, īpaši pēc lielām vētrām!
N/A

Saimniecība nodarbojas ar tīršķirnes trušu audzēšanu, papildus tam audzē arī dažādu šķirņu mājputnus. Saimniecībā var apskatīt trušus, mājputnus, eksotiskos putnus, murkšķus, aitas, kazas, pudurkzas un punduraitas. Visi dzīvnieki izvietoti divos norobežotos voljēros, kur nesteidzīgi var apskatīt dzīvniekus, uzdot interesējošos jautājumus saimniekam. Pēc pastaigas ir iespēja sarūpēt sev maltīti ugunskura vietā un atpūsties lapenē.

N/A
1 diena

Tūrisma gide Ineta Jansone piedāvā ekskursijas grupām uz Ķemeriem un iepazīstina ar Ķemeru kūrorta vēsturi. Kopš seniem laikiem Ķemeri slaveni ar to, ka šeit ir daudz sērūdeņu avotu un ārstnieciskās dūņas. Šurp brauca ārstēties kopš 19. gs. sākuma. 1838. gadā Ķemeros nodibināja kūrortu. Ķemeru kūrortā ārstēja ādas un kaulu slimības, kā arī gremošanas un nervu sistēmas slimības. 1877.g. izbūvēja dzelzceļa līniju Rīga - Tukums, bet 20.gs. sākumā tika ieviesta tiešā dzelzceļa satiksme ar Maskavu. Kūrorts bija ļoti populārs un katru gadu arvien vairāk viesu brauca šurp ārstēties. Īsi pirms I Pasaules kara atklāja elektriskā tramvaja satiksmi starp Ķemeriem un jūru - Jaunķemeriem. Ķemeri atrodas starp purviem un ezeriem, 6 km attālumā no Rīgas jūras līča.
Dodoties ekskursijā, būs iespēja iepazīties ar Ķemeru kūrorta nozīmīgākiem vēstures un arhitektūras objektiem, kuri ir starptautiski slavenā kūrorta ziedu laiku liecinieki: Ķemeru sanatorija, pareizticīgo baznīca, ūdenstornis, restorāns „Jautrais ods”.

N/A

Atrodas Numerenes dabas parka teritorijā. 20 m augstais tornis uzbūvēts uz t.s. Numerenes vaļņa, no kura paveras plaša ainava un aizaugošām lauksaimniecības zemēm un nelielu mitrāju ar Kugreņa ezeru austrumu virzienā. Torņa apkaimē izveidota izziņas taka.

N/A

Atrodas Inciema centrā. Piedāvā maltīti visām ēdienreizēm. Lielas porcijas, garšīgs ēdiens. Iecienīta tuvākas un plašākas apkaimes  maltītes ieturēšanas vieta. Klāj galdus.
Latviešu virtuve: Pelēkie zirņi ar speķi, kartupeļu pankūkas ar krējumu vai kūpinātu gaļu, ābolu pankūkas ar kanēli un medu, laucinieku karbonāde ar žāvētu gaļu un sīpoliem.
Īpašais ēdiens: „Dāmu karbonāde” – vistas filejas karbonāde ar šapminjoniem, banāniem un sieru.

N/A

1991. gadā dibinātais Žemaitijas Nacionālais parks (Žemaitijos Nacionalinis parkas) atrodas Žemaitijas augstienes ziemeļrietumu daļā. Tā reljefu ir veidojis ledājs pirms aptuveni 12 000 gadu. Parks veidots ezeru, upju, mitrāju un mežu ekosistēmu, kā arī žemaišu kultūrvides aizsardzībai. Parkā atrodas Žemaitijas vēsturiskā novada lielākais ezers – Plateļu (Platelių), kas ir izraibināts ar pussalām, līčiem un salām. Ezeri kopumā aizņem ap 7 % no parka teritorijas, bet meži – aptuveni 45 %. Vecu priežu un egļu meži, kā arī jauktie meži ir viena no parka nozīmīgākajām dabas vērtībām. Vairākās vietās Nacionālajā parkā ir sastopami mitrāji, kas ir svarīga dzīves vide retām un aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām. Kopumā nacionālajā parkā ir konstatēta 1031 augu suga un ap 2500 dzīvnieku, t.sk. bezmugurkaulnieku sugas. Plateļu (Platelių) ezera piekraste ir populāra atpūtas vieta, īpaši vasaras laikā. Parka teritorijā atrodas daudzi populāri tūrisma objekti, izveidoti kājāmgājēju un velomaršruti. Populārākie kultūras pasākumi ir Meteņu (Užgavėnės) un saulgriežu svinēšana, kā arī reliģiskie svētki, kas notiek Žemaišu Kalvarija (Žemaičių Kalvarija) ciemā. Apmeklētāju centrs atrodas Plateļu pilsētas centrā.

N/A
Dabas liegums veidots eitrofā Istras ezera un tam pieguļošo biotopu – dažādu mežu tipu un pļavu aizsardzībai. Izcili ainaviska Latgales novada teritorija. Dabas liegumu var lieliski apskatīt, arī "no malas", braucot pa ceļiem, kas ieskauj Istras ezeru no ziemeļu un austrumu pusēm. Vietām atrodami labi ainaviski skatu punkti arī uz pārējiem apkārtnes ezeriem - Dziļezeru un Audzeļu ezeru, kas neietilpst lieguma teritorijā, kā arī Vecslabadu, kas atrodas ziemeļos no lieguma.
N/A

Sena, lībiešu apdzīvota teritorija jau no 5.- 6. gs. 1226. g. Salacas labajā krastā pie tās ietekas bīskaps Alberts uzcēla pili, kas līdz mūsdienām nav saglabājusies. Arī Salacgrīvas attīstība (līdzīgi kā Ainažiem) ir bijusi saistīta ar ostas izveidi. 19.-20. gs. mijā Salacgrīva kļuva par nozīmīgu Ziemeļvidzemē ražoto preču (īpaši kokmateriālu) pārkraušanas un transporta mezglu. Padomju laikā Salacgrīvas ziemeļu daļā izveidoja Zvejnieku parku ar vienu no labākajiem mazpilsētu stadioniem un brīvdabas estrādi. Šajā laikā visā PSRS mērogā ir pazīstama zivju pārstrādes rūpnīcas „Brīvais vilnis" ražotā produkcija, īpaši – šprotes. Salacgrīva ir viena no divām vietām Latvijā, kur nēģus joprojām zvejo ar seno metodi – taču palīdzību.

N/A

Unikāla ar savu 17. gs. attālāk no baznīcas celto zvanu torni.