Atpūta laukos
3221-3240 / 4331
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Saimniece gatavo sierus un gaļas kūpinājumus. Uzņem tūristu grupas un individuāļus. Produkciju var iegādāties arī Rīgā.
N/A

Z/s ''Zilūži" ir 3 nozaru zemnieku saimniecība, kas nodarbojas ar graudkopību, piena lopkopību un piena pārstrādi dabīgos piena produktos un saldējumā. Ražošanā izmanto tikko slauktu pašu govju pienu. Piedāvā degustācijas. Saimniecības produkciju var iegādāties  braucošajos veikalos visā Vidzemē, Rīgā un Jelgavā, kā arī stacionārajā veikalā Valmierā.

N/A

“Amatnieku namiņš” ir saimnieces izlolota sirds lieta, jeb vieta, kur vienkopus atrodami daudz un dažādi vietējo un apkārtnes novadu amatnieku un mājražotāju darinājumi. Tējas, garšvielas, ievārījumi, dažādi smēriņi, adījumi, kokdarbi, pinumi, ziedi un ziedu kārbas, sveces, krūzes un daudz kas cits ir atrodams tieši “Amatnieku namiņā”. 
N/A

Kopš dižākā – Kalnasikšņu ozola bojāejas Kvēpenes dižozols ir kļuvis par varenāko Gaujas nacionālā parka koku. Tā apkārtmērs ir 6,1 m, augstums 20 m, bet koka vainaga projekcija 28 x 30 m. Ainaviskais ozols aug Gaujas senlejas labā pamatkrasta nogāzē un ir viens no kuplākajiem Latvijas kokiem. Netālu no dižozola uzmeklējams ar mežu apaugušais Kvēpenes pilskalns, bet lejpus tā – Gaujas pamatkrasta nogāzē iztek Svētavots, kam piedēvē dziednieciskas īpašības. Ziemeļos no Kvēpenes pilskalna ir pakalns – t.s. Rūsiņa kalns, no kura labi saskatāmi Pārgaujas meži, Cēsu pilsētas torņi, Ieriķi un Rakšupes ieteka Gaujā. No soliņa Rūsiņa kalna galā var gaidīt lieliskus saullēktu skatus.
N/A

Viens no Harju apriņķa (Harjumaa) lielākajiem pilskalniem, kas atrodas uz dabiskas Ziemeļigaunijas glinta pacēluma daļas. Pastāv dažādas versijas par tā izmantošanas veidiem un laiku, kurā tas noticis. Saglabājušies arī nostāsti, ka šeit tāpat kā Kolkasragā laupītāji ir kurinājuši viltus ugunskurus, lai garām braucošos kuģus izvilinātu seklumā. No Mūksi pilskalna paveras skats uz Kolgas līci (Kolga laht). Tā augšdaļā ir novietota metāla plāksne ar shematisku Igaunijas pilskalnu karti un trīsdaļīgs granīta piemineklis (uzstādīts 1994. g.), kas veltīts Igaunijas brīvības cīņu un 2. pasaules kara laika dalībnieku un ar tiem saistīto notikumu piemiņai.
N/A
Rāznas ezera austrumu, dienvidu un rietumu krastu ieskauj ceļi, no kuriem daudzviet paveras plaši, ainaviski un neparasti skatu punkti uz otru Latvijas lielāko ezeru. Īpaši ainavisks ir Rēzeknes – Ezernieku ceļa posms starp Foļvarkovu un Vilkakrogu.
N/A

Amatnieki no dabiskiem materiāliem izgatavo grabuļus, vēja zvanus un citus mūzikas instrumentus, bet bērniem māca taisīt niedru stabules. Aleksandrs demonstrē ap 100 dažādu instrumentu lielo kolekciju un spēlē tos. Interesenti var pasūtīt un iegādāties amatnieku darinājumus.
N/A
3 dienas

Ceļojumā apskatīsiet slaveno Lietuvas Krusta kalnu, Kauņas vecpilsētu, no skatu vietām vai izbraucot ar kuģīti vērosiet krāšņās Nemunas upes lokus. Kūrortpilsētā Druskininkos apmeklēsiet Grūtu parku ar “ļeņinekļiem”, piedzīvojot aizgājušos „Padomju laikus”. Iespēja izvizināties ar velosipēdu pa vienu no visneskartākajām dabas teritorijām Baltijā Dzūkijas nacionālo parku. Vakarā varēsiet baudīt kādu no izvēles SPA procedūrām vai izpriecāties lielajā Druskininku ūdens atrakciju parkā.
N/A
Lieliski skati vērojami arī no Sabiles pilskalna (kāpnes, atpūtas vieta), Upurkalna (nav labiekārtots) un Briņķpedvāles, kas atrodas Pedvāles brīvdabas mākslas muzeja teritorijā, kā arī Drubazu dabas takas. Par ainavisku ir nosaucams arī Kandavas – Sabiles ceļa posms Abavas senlejas labajā un Aizdzires – Kalnmuižas ceļa posms senlejas kreisajā krasā.
N/A

Atrodas Lubāna rietumu krastā pie ezera ieskaujošā dambja un Zvidzes kanāla, no kura redzama aizaugusī ezera ziemeļrietumu daļa, Akmeņsala un milzīgais ezera ūdens klajs; trešais – Lubāna dienvidu krastā pie dambja un Īdeņas kanāla, no kura var aplūkot „tipiskas” mitrāju ainavas – niedrājus, aplūstošus krūmājus, mitras pļavas, aizaugušo ezeru.
N/A
Vientuļš, mežu ieskauts un sens ceļš starp Košragu un Dūmeli, ar ko saistīti daudzi interesanti fakti gan par Pitragupes dzirnavām, kas ne reizi tā arī nav malušas (vēl manāmas uzbērumu paliekas), par kāda avarējuša kuģa tvaika katlu, ko vietējais barons te izmantojis darvas tecināšanai, gan kādreizējo zirgu ceļu, kas šķērsojis Bažu purvu, gan iespaidīgo Dūmeles dižakmeni.
N/A

Atrodas t.s. Baznīcu kalnā – 18. novembra ielā 66. Apjoma ziņā – lielākais Daugavpils luterāņu dievnams, kuru cēla laikā no 1891. - 1893. g. neogotiskā stilā no sarkanajiem ķieģeļiem (arhitekts Vilhelms Neimanis). 1941. g. baznīcā izcēlās ugunsgrēks un gāja bojā lielākā daļa no tās sākotnējās iekārtas. Turpmāko divu gadu laikā baznīcu daļēji atjaunoja, taču vēlāk tajā izveidoja noliktavu u.c. baznīcai „nepiederīgas” iestādes. 1985. g. ēka vēlreiz cieta ugunsgrēkā. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā uzsāka baznīcas atjaunošanas darbus, uzstādīja solus un altāri, kas ir Ogres Amatniecības vidusskolas audzēkņu darinājums.
N/A

Atrodas 2,5 km dienvidos no „Kalna Kaibēniem”, Ogres kreisajā krastā. Ap 300 gadus vecā rija, ko atjaunoja 2008. gadā ir uzskatāms par Baltijas (Eiropas) mērogā vienreizēju koka arhitektūras pieminekli. Šobrīd tā ir Latvijā lielākā senlaiku dzīvojamā rija. Iespējams, ka kādam var būt arī grūtības ar šī objekta atrašanu dabā. Apmeklējums iepriekš jāpiesaka: + 371 29266840.
N/A
Salīdzinoši liela un cilvēka mazskarta teritorija ziemeļos no Lubāna ezera, kas izceļas ar lielu purvu un mitro mežu, kā arī tajā dzīvojošo organismu daudzveidību. Cauri teritorijas austrumu daļai tek Aiviekste. Dabas liegums ir grūti pieejams, tajā nav izveidota ar tūrismu saistīta infrastruktūra, tādēl vislabākais veids ir to aplūkot no Lubānas - Gaigalavas ceļa, kā arī putnu vērošanas torņa pie Gomeļa ezera (Gūmelis), kurš gan 2007. g. rudenī bija cietis no apmeklētāju vandālisma. Teritorija ietilpst Lubāna mitrāja kompleksā.
N/A

Dabas lieguma teritorijā ir vērojama Kurzemei reti sastopama ainava, kurā atrodas aizsargājams biotops – klajas iekšzemes kāpas ar kāpsmildzenes pļavām, kā arī lapukoku meži, kurā aug parastais skābardis. Tūristi Sventājas ielejas labā krasta nogāzē var apmeklēt Muižas (Leju) svētavotu (kāpjošs avots), virs kura kuplo Latvijas dižākā ieva un izveidota jauka niedru lapene. Pirms avota no ceļa paveras plašs skats uz Sventājas ieleju.
N/A
Ar niedrēm aizaudzis, piejūras pļavu, lagūnu, dūņainu ezeriņu un smilšainu sēkļu mozaīkas izraibināts Rīgas līča krasta posms starp Ainažiem un Kuivižiem – Randu pļavas – putniem un augiem nozīmīga vieta. Aizsargājams biotops un dabas liegums. Pļavu iepazīšanai izveidots putnu vērošanas tornis un dabas taka. Atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.
N/A

1843. g. Kubalu skola bija pirmā un 28 gadus arī vienīgā zemnieku bērnu skola Dundagas muižā. Tas ir senākais līdz mūsdienām saglabājies guļbūves konstrukcijā veidotais skolas nams Latvijā. Klasē Jūs sagaida senie skolas soli, tāfelītes, tinte, rakstāmspalva, 19.gs. tapušie skolēnu proves raksti. Mācīties tik senā skolā, kaut nedaudz, var vienmēr. Jumtistabu dzīvoklī var iepazīt skolotāja, rakstnieka E.Dinsberga darbus, gara darbinieka mūžā piedzīvoto. Atjaunotā saimniecības ēkā piedāvā ieskatu skolas sētas vēsturē, muzeja etnogrāfisko priekšmetu krājuma kolekcijā. Pastaigu takas, iezīmējot skolas zemes lietojumu muižas laikā, piedāvā iepazīt skolas sētas ainavu un atpūtas brīdi katram ceļotājam. 

Muzeja teritorijā ir iekārtota ugunskura vieta un ir pieejama viesību telpa lietus gadījumā. Pēc iepriekšējas pieteikšanās tiek novadītas stundas senajā klasē. 

Muzejs atvērts apmeklētājiem no otrdienas līdz sestdienai no plkst 10:00 - 16:00. Svētku dienās slēgts. Grupu apmeklējumi pēc iepriekšēja pieteikuma.
N/A

Atrodas Iecavas upes ielokā starp Rīgas un Sporta ielu. Baznīcas celtniecību uzsāka 1641. g. un pabeidza ap 1657. g. Ēka ievērojami cieta 2. Pasaules kara laikā. Pie baznīcas atrodas kapi, kuros apglabāti grāfu Pālenu dzimtas pārstāvji. To ziemeļaustrumu stūrī redzama Pālenu dzimtas kapliča. Baznīca ir it kā „sadalīta” divās daļās – vienā daļā notiek restaurācijas darbi, otrā izvietota bibliotēka. To ir vērts redzēt arī no iekšpuses.
N/A

Labiekārtota dabas taka iepazīstina ar vienu no retajiem Rīgas jūras līča stāvkrastiem - Ēvažu stāvkrastu (līdz 15 m augsts, no skatu platformas paveras viens no skaistākajiem līča skatiem) un piekrastes mežiem. Pa kāpnēm, kas atjaunotas pēc 2005. g. postošā orkāna, var nokāpt līdz neparastajai pludmalei ar šauru smilšu liedagu, kas vētru laikā pazūd jūras viļņos. Takas garums ir 0,3 km (turp un atpakaļ – 0,6 km), iziešanai nepieciešamais laiks - 0,3 h. Kolkas – Jūrmalas ceļa malā iekārtots autostāvlaukums (atrodas pie Slīteres nacionālā parka robežas).
N/A
Pirmais Lietuvas nacionālais parks. Veidots Aukštaitijas augstienes Z daļā, kur pakalni mijas ar neiztrūkstošo ezeraiņu un etnogrāfisko ciemu ainavu. Daudzi no ezeriem ir savienoti ar caurtekām, veidojot garas ezeru ķēdes, kas piemērotas ūdenstūrisma braucieniem.