| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Mailīšu fabrika atrodas Ērgļos, un tā ir radīta ar mērķi saglabāt rokdarbu tradīcijas un prasmes. Te auž vilnas, lina un zīda darbus - segas, plecu lakatus, linu dvieļus. Viesiem ir iespēja apskatīt dažādu veidu stelles, kuras izmantotas Latvijas teritorijā jau sākot no 9.gs. |
||
|
"Mežvidi" (SIA „Latgales dārzeņu loģistika”) savu darbu uzsāka jau 2007.gadā, un šobrīd piedāvā garšīgus un veselīgus sarkanos ķekaru tomātus. "Mežvidu" saimnieki arī turpmāk plāno tomātus audzēt un piegādāt pircējiem tieši ziemas mēnešos, kad veselīgi un vitamīniem bagāti dārzeņi ir vajadzīgi visvairāk. Siltumnīcās uzņēmums izmanto mūsdienīgas fotosintēzes tehnoloģijas, kuru dēļ baudāms iespaidīgs skats – no siltumnīcām staro violeta un spilgti sarkana gaisma. Tomātus apputeksnē ar dabisku metodi – izmantojot kamenes. Uzņēmuma darbības stils ir atvērts aktīvai dārzeņu nozares pārstāvju sadarbības veicināšanai un sabiedrības iepazīstināšanai ar tomātu audzēšanas procesu. |
||
|
„Ainaži – Salacgrīva” - nozīmīga teritorija rifu aizsardzībai. Teritorija atrodas iepretim Salacgrīvas novadam, tās platība ir 7239 ha.
|
||
|
Doles salā (Latvijas lielākā upju sala) atrodas Doles muižas dzīvojamā ēka (celta 1898. g.) - Lēvisu of Menāru dzimtas īpašums. Doles muižas ēkā ir izveidots Doles muzejs ar bagātīgu eksponātu klāstu, kas vēsta par cilvēku dzīvi Daugavas krastos. Blakus esošajā parkā (etnogrāfiskas ēkas, nēģu un lašu tači) atrodas arī pieci unikāli lielgabali, kas uzieti Salaspilī, ceļot jauno stadionu. Šajā vietā 1910. Gadā atradās cara armijas karaspēka nometne un tika atklāts piemineklis Pēterim I. Vēl viens no šeit atrastajiem lielgabaliem atrodas paša muzeja ekspozīcijā.
|
||
|
Vecpiebalgas centrā, Bērzkroga – Madonas ceļa malā redzams dīķis, kurā audzē dažādu šķirņu un krāsu ūdensrozes. Te var noklausīties saimnieka stāstā par to, kā radusies tik populārā „tautas dziesma” par Vecpiebalgas ūdensrozēm. Stādu iegāde un praktiski padomi. Kamēr vecāki klausās stāstus, bērni var pabarot karūsas, kas ēd no rokas. |
||
|
Neliela koka baznīca ar metāla vārtu fragmentu tāda paša nosaukuma ciema ceļa malā. Ikdienā apskatāma no ārpuses. |
||
|
Šī muiža ir lielisks klasiskās arhitektūras piemērs Igaunijā. No 2002. gada šeit atrodas atpūtas centrs. |
||
|
Švekšnos muižas parka komplekss ir viens no skaistākajiem visā Žemaitijā. Pie muižas izveidots iespaidīgs parks. Abas parka daļas savieno platas, vāzēm dekorētas parādes kāpnes, no kurām paveras skaista lejas terases ūdeņu panorāma. Uz Švekšnos muižas parka centrālā dīķa salas atrodama dievietes Diānas skulptūra. Galvenajā parka alejā atjaunots krāšņš Saules pulkstenis, vāze uz pjedestāla, Sv. Marijas skulpūta, “Brīvības enģelis”. Restaurēti arī citi parka elementi – skatu laukumi, takas, vārti. |
||
|
Atrodas Gatartas centrā uz reljefa virsmas paaugstinājuma. Muižas pili cēla laikā no 1823. - 1824. g. (fasāde - klasicisma stilā). Tās ieeju vēl pavisam nesen rotāja divi (postīti) lauvu tēli. Par muižas kompleksa varenību liecina vēl 20 citas ēkas (dažādā stāvoklī, g.k. – sliktā!) – ļoti iespaidīgs ledus pagrabs, dārznieka un kalēja māja, klēts, magazīna, alus brūzis, Kundziņkrogs, kas atrodas plašākā teritorijā. Daļēji saglabājies 19. gs. veidotais parks. Drustu muižas īpašnieks – vācbaltietis un pētnieks Ludvigs Kārlis Augusts fon Hāgemeisters (1780. – 1833) 1806. g. organizēja un vadīja Krievijas ekspedīciju uz Aļasku. Šobrīd muižas pils ir privātīpašums un apskatāma no ārpuses. |
||
|
Atrodas Aknīstē, Skolas un Miera ielu krustojumā. Muzejs dibināts 1988. gadā. Tajā glabājas arheoloģiskais un etnogrāfiskais materiāls, kas raksturo Aknīstes un tai pieguļošās teritorijas attīstību no akmens laikmeta līdz pat mūsdienām. Muzejā apskatāma senlietu (akmens, bronzas laikmeta) kolekcija un priekšmeti, kas vēsta par apkārtnes ievērojamiem ļaudīm un sēļu kultūru. Apskates vērta ir seno sēļu trauku kolekcija. |
||
|
Dikļu pils restorāns atrodas Dikļu centrā. 1896. g. būvētā pils 2003. g. renovēta un tajā izveidota četrzvaigžņu viesnīca ar 19./20. gs. mijā darinātām mēbelēm, kamīniem u.c. interjera priekšmetiem. Dikļu pilī apskatāma antīko mēbeļu, kamīnu un krāšņu, kā arī Latvijas mākslinieku gleznu izstāde. Divos restorānos (vasaras, ziemas) piedāvā izsmalcinātu ēdienkarti un individualizētu pieeju. Sadarbojas ar zemnieku saimniecībām. Ieteicams galdiņu rezervēt iepriekš. |
||
|
Pirts Muzejs ir privāts brīvdabas muzejs, kas dibināts 2008. gadā. Tas atrodas 40 km no Rīgas pie Murjāņu - Saulkrastu ceļa. Pirts Muzeja ekspozīcija sastāv no sešām vēsturiskām un vienas jaunuzceltas pirts. Tās visas darbojas, taču saimnieki īpaši iesaka izbaudīt melno pirti. |
||
|
No Rīgas maršruts ved uz kazu saimniecību, kur iespējams apskatīt dzīvniekus un nogaršot sierus. Tad apmeklējiet Mālpils muižu un nobaudiet vietējos sierus, kas pagatavoti no govs piena. Tālāk maršruts ved Daugavas virzienā uz Skrīveriem, kur iespējams nogaršot mājās gatavotu saldējumu un tradicionālās Skrīveru "Gotiņas". Pēc tam apmeklējiet leģendārās Kokneses pilsdrupas. Tālāk - etnogrāfiska lauku sēta gleznainā Jaunpiebalgas apkārtnē un siera un mājas makaronu ražotne Raunā. Cēsu vecpilsētas un viduslaiku Livonijas ordeņa pils apskate. Maršruts ved tālāk līdz kaņepju saimniecībai, kur iespējams nogaršot tradicionālā veidā pagatavotus kaņepju produktus. Pēc tam dodieties uz Rūjienas saldējuma fabriku un bijušajām dzirnavām, kur senatnīgās vilnas apstrādes iekārtas vēl joprojām tiek izmantotas un ir iespējams tās aplūkot. Dodoties atpakaļ Rīgas virzienā, maršruts aizved līdz jūras piekrastei, kur iespējams apmeklēt Minhauzena muzeju un klausīties neticamajos Minhauzena stāstos. Apciemojiet nēģu zvejniekus un dodieties pastaigā gar smilšaino jūras pludmali. |
||
|
A/s „Preiļu siers” ir lielākais siera ražotājs Latvijā, kas eksportē vairāk kā 90 % siera. Pilsētā atrodas trīs veikali „Preilis” (Daugavpils iela 66 a, Tirgus laukums 5, Rēzeknes iela 15), kuros pieejams visplašākais a/s „Preiļu siers” produkcijas klāsts. Preiļos ražotā siera “Čedars” trīs veidu degustāciju, kā arī mājas saldējumu no šī siera ar filmas noskatīšanos par ražotni piedāvā vietējie mājražotāji, kas atrodas Preiļu parka aktīvajā jeb pludmales zonā – pludmales terases kafejnīca “Pampūkas” (degustācijām iepriekšējā pieteikšanās pa tel. 25867735, darbojas no Mātes līdz Tēva dienai). Preiļos pie A/S “Preiļu siers” rūpnīcas (Daugavpils iela 75) atrodas Latvijā vienīgais piemineklis sieram. Vēl pasaulē ir tikai četri pieminekļi sieram, no tiem divi atrodas Francijā un pa vienam - Kanādā un ASV. Tādēļ Preiļus droši var dēvēt par Latvijas siera galvaspilsētu. |
||
|
Piedāvā izmitināšanu un organizētus pasākumus ar zirgiem. Netālu no mājām sākas apzīmēta senkultūras taka, kas aizvedīs līdz tiem laikiem, kad cilvēka dvēsele bija cieši saistīta ar dabas spēkiem. Pa ceļam var iepazīties ar dažādām seno laiku tradīcijām un ieražām. Par vietām, kas ir saistītas ar Muhu salas senkultūru, pastāstīs uz tējas nama sienām izliktā fotoizstāde. |
||
|
Ikšķiles vārds Pirmā pasaules kara laikā izskan saistībā ar diviem notikumiem – Ikšķiles priekštilta nocietinājumiem (Nāves sala) un kaujām pie Mazās Juglas upes. 1917. gadā 1. septembra rītausmā Vācijas impērijas armija uzsāka uzbrukumu iepretim Ikšķilei ar mērķi ieņemt Rīgu un saņemt gūstā Krievijas 12. armiju. Ar spēcīgu artilērijas atbalstu vācu vienības izsita Krievijas armijas karavīru daļas no Ikšķiles pozīcijām, kas savukārt ļāva Vācijas armijas karavīriem pa trim pontonu tiltiem šķērsot Daugavas upi. 1.septembra pēcpusdienā vācu izlases vienības sasniedza Mazās Juglas upes apkārtni pie Tīnūžiem, kur tām negaidīti ceļu aizšķērsoja no rezerves steigā atsauktā 8000 vīru lielā 2. latviešu strēlnieku brigāde, kura ieņēma pozīcijas gar Mazās Juglas upi. Latviešu strēlniekiem tika pavēlēts aizkavēt vācu karavīrus, līdz visa 200 00 vīru lielā Krievijas 12. armija izies no aplenkuma, nenokļūstot vācu gūstā. Latviešu strēlnieki savu uzdevumu izpildīja pilnībā, diennakti cīnoties pret gandrīz desmitkārtīgu vācu pārspēku. Kauja pie Mazās Juglas upes bija viena no traģiskākajām un reizē viena no leģendārākajām Latvijas vēstures lapaspusēm. "Tīnūžu muižā" ir izveidota 1. Pasaules kara tēmai un Juglas kaujām veltīta ekspozīcija. |
||
|
Lokveida takas sākums meklējams pie Krimuldas baznīcas - vecākās Latvijā. Tā vienā virzienā ved gar Runtiņupītes (Runtiņš) krastiem līdz ietekai Gaujā. Apskatāma Mācītājmāja, Kubeseles pilskalns, lībiešu virsaiša Kaupo piemiņas vieta, Kubeseles ala, Saulstaru iezis, Lielais akmens, seni enkurkluči, senkapi, savdabīgs labirints u.c.
|
||
|
Kapteiņa A. Bertholda vecāku kapu
vieta ar savdabīgu kapa pieminekli.
|
||
|
Atrodas iepretim Sv. Trīsvienības baznīcas tornim. Piemineklis (autore A. Dumpe) veltīts pirmajam Latvijas Valsts prezidentam Jānim Čakstem (1859. – 1927.).To atklāja 2003. g. 14. novembrī, kas sakrita ar laiku pirms 81 gada, kad valstsvīru ievēlēja nozīmīgajā amatā. |
||
|
Podnieks piedāvā plašu darbošanās klāstu – darbnīcas apskati, māla trauku virpošanu, zīmēšanu, bungu un leļļu taisīšanu. Tapušo darbu iegāde. Demonstrē bungu spēli. |
||