Atpūta laukos
4101-4120 / 4347
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Alus krodziņš atrodas uz Jūrmalas populārākās gājēju ielas - Jomas ielas. Jūrmalai raksturīga koka ēka ar patīkamu interjeru, kurā piedāvā latviešu virtuvi. Pieejams plašākais Latvijā ražoto lejamo alu klāsts.

Latviešu virtuve: Reņģu karbonādes, līdakas kotletes, jēra podiņš kurzemnieku gaumē, šmorētas cūku ribiņas, cepta Baltijas bute, maizes zupa.
N/A
Teritorijas izveides mērķis – vidus Juras perioda kaļķakmens atsegumu, kas atrodas Zaņas upītes lejtecē, aizsardzība. Zaņas lejtecē ir izveidota taka aktīviem kājāmgājējiem, kas sākas pie Zaņas dzirnavu (celtas 1864. g., pārbūvētas 1890. g., darbību beigušas 1960. g.) aizsprosta un līkumo gar stāvajiem upītes krastiem ietekas Ventā virzienā.
N/A

Amatnieks pēc pasūtījuma taisa kapu pieminekļus, piemiņas plāksnes un veic akmens tēlniecības darbus. Piedāvā stāstījumu un demonstrē akmeņkaļa darbu.
N/A

Atpūtas komplekss Rušonas ezera ziemeļrietumu krastā ar naktsmītnes, ēdināšanas un aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājumu.
N/A

Šaursliežu dzelzceļa līnijas posms ar sliežu platumu 750 mm, kas savieno Alūksni un Gulbeni, ir daļa no kādreizējā Stukmaņu–Valkas dzelzceļa līnijas. Šobrīd tas ir Latvijā vienīgais funkcionējošais regulārās pasažieru satiksmes šaursliežu dzelzceļš. Bānītis kursē katru dienu. Alūksnes dienviddaļā celto Alūksnes stacijas ēku atklāja 1903. g. 33 km garo līniju, kurā ir 10 stacijas un pieturas punkti, bānītis veic ~ pusotras stundas laikā. Populāri ir ikgadējie Bānīša svētki, kas pulcina mazbānīša entuziastus. Vasaras sezonā tiek piedāvāti speciālie tvaika reisi ar restaurēto tvaika lokomotīvi “Ferdinands”.
N/A
Tiskādu vecticībnieku draudzes dievnams atrodas pašā visvecākajā vecticībnieku draudzes apdzīvotajā pagastā Latvijā, celts 1886. gadā un atjaunots 1905. gadā. Šo namu iesvētīja vairāk nekā pirms 100 gadiem. Šobrīd lūgšanu nams ir liels un plašs. Skaidri iezīmējas uz pakalna virs ciematiem simtgadīgu koku paēnā.
N/A

Vieta, kas apceļojot Suitu novadu, noteikti jāapmeklē un jāiepazīst gida pavadībā. Alsungas muzejs dibināts 1967. gadā. Tas atrodas vecajā skolas ēkā Skolas ielā 11 a. Muzejā apskatāma suitu dzīvojamā istaba un virtuve, katoļu priesteru liturģiskie tērpi, izstāžu zālē mainīgās izstādes un etnogrāfiskā ansambļa “Suitu sievas” veidošanās vēsture un šodiena. Īpašs piedāvājums ir Suitu sievu, suitu vīru un suitu dūdenieku priekšnesumi. Muzeja ēkā atrodas Alsungas tūrisma informācijas centrs, keramikas un aušanas darbnīcas. Priekšnesumi un meistarklases ir iepriekš jāpiesaka.
N/A

Stāsta un demonstrē – kā no māla top dažādi izstrādājumi, kā arī mudina apmeklētājus darboties pašiem. Šeit tapušos darbus var iegādāties, kā arī pasūtīt jaunus.
N/A

Dzelzceļa vagons uzstādīts un veltīts uz Sibīrijas plašumiem deportētajiem 2916 nevainīgajiem Skrundas un apkaimes iedzīvotājiem, kurus lopu vagonos aizveda austrumu virzienā. Atrodas Stacijas ielā 1 pie Skrundas dzelzceļa stacijas.
N/A

A. Baranauska un A. Vienoļa – Žukauska memoriālais muzejs izveidots 1927.gadā. Tajā tiek vāktas, glabātas un popularizētas muzeja vērtības, kas atspoguļo Anīkšču apkaimes kultūras, literatūras, vēstures, agrokultūras, tehniskās vēstures attīstību. Visas sezonas laikā apmeklētāji var pastaigāties pa Rakstnieku kalniņa memoriālo parku.
N/A
Staldzenes Zenītraķešu brigādes divizions izvietots plašā teritorijā ar skaita un izmēra ziņā apjomīgu ēku kompleksu. Daļa no celtnēm tiek privāti apsaimniekota, it kā ierīkota zivju kūpinātava. Pārējās ēkas ir pamestas, izmantotas būvmateriālu ieguvei un nedrošas.
N/A
Līčiem, pussalām un salām bagāts ezers ar izrobotu krasta līniju, kas savienots ar Zvejnieku un tālāk - citiem Latgales augstienes ezeriem. Ozolu un platlapju meži, kas aug uz ezera salām un pussalās ir ne tikai aizsargājami, bet arī Latvijas mērogā nozīmīgi biotopi. Tiesa, to vērtību apzināsies tikai vides speciālisti. No Jašas ezera var uzsākt laivu braucienu pa vienu no Latgales ezeru "kēdēm". Ezera austrumu krastā atrodas Geļenovas parks.
N/A

Atrodas pie Rūjienas vidusskolas. Tēlnieka Kārļa Zemdegas veidotā skulptūra „Madonna Orans” uzstādīta 1936. gadā noslīkušās draudzes skolas skolotājas Jūlijas Skujiņas (24 gadus jauna) piemiņai, par kuras nāves iemesliem klīst dažādas leģendas. Viena no tām saistīta ar nelaimīgu mīlestību ar mācītāju Robertu Slokenbergu.
N/A

Atrodas Vecpiebalgas dienviddaļā pie Inešu ceļa. No sarkanajiem ķieģeļiem būvētā ēka uzcelta 1887. g. par vietējo iedzīvotāju saziedotajiem līdzekļiem. Vairāk nekā simts gadus šī ir vieta, kur vecpiebaldzēni pulcējas uz nozīmīgiem notikumiem, svētkiem, uzturot novada kultūras mantojumu. Celtni uzskata par vienu no spilgtākajiem Latvijas lauku arhitektūras pieminekļiem. Tai blakus uzstādīts piemineklis brāļiem Kaudzītēm.
N/A
Otrs Latvijas un Baltijas resnākais koks. Koka stumbrā liels un vaļējs dobums. Kā jau šāda izmēra koki, tas cietis no zibens. Ainavisks un apjozts ar koka sētiņu.
N/A

Atrodas Alekšupītes labajā krastā pirms tās ietekas Ventā. Saglabājušās ziņas, ka pirmās dzirnavas šajā vietā tika celtas līdz ar Kuldīgas pils būvniecību 13. gs. Hercoga Jēkaba laikā dzirnavās taisīja šaujamo pulveri. Vēlāk šī bija pirmā vieta Kurzemē, kur ražoja papīru. Tagad redzamo veidolu ēka ieguva 19. gs. Padomju laikā dzirnavās ierīkoja metālapstrādes darbnīcu. Šobrīd vēsturiskā dzirnavu ēka tiek atjaunota. Apskatāma no ārpuses.
N/A
Kaut arī akmens izmēri nav neko lieli (augstums 2,1 m, apkārtmērs 15 m), tas jau kopš 20. gs. sākuma ir kļuvis par populāru tūrisma objektu. No Abavas Velnakmens paveras lielisks skats uz Abavas ieleju.
N/A

Apdzīvota vieta ~ 1 km dienvidos no Daugavpils – Krāslavas (A 6) ceļa, kas pazīstama ar savu neparasto nosaukumu. Interesanti, ka vietvārds saistīts arī ar iedzīvotāju uzvārdiem, ko var redzēt tāda paša nosaukuma kapos. Ciema apkaimē pazīstams ir Lielo Muļķu svētavots, kuru gan nezinātājam ir grūti atrast, tādēļ ieteicams izmantot vietējā gida pakalpojumus, apvienojot šīs vietas izziņu ar biškopības saimniecības „Cīruļi” apskati.
N/A

Iespaidīgais un monumentālais dievnams uzcelts 1816. gadā. No baznīcas nozīmīgākajām interjera detaļām ir saglabājušās ērģeles, altārglezna, lustra un kroņlukturis. Jāpiebilst, ka baznīca savā pastāvēšanas laikā nav pārtraukusi savu darbību.
N/A

Latviešu dziedātāja un rakstnieka Marisa Vētras (īstais vārds – Morics Blumbergs) (1901. – 1965.) piemiņas akmens pie viņa dzimtajām mājām „Dārtiņām”. Norādes uz akmeni nav, tādēļ objektam var pabraukt arī garām.