Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Dzīvojamā ēka celta 18. gs. sākumā, bet 19. gs. vidū pārbūvēta. Joprojām notiek mācītājmuižas un tās kompleksa atjaunošanas darbi. No 2009. gada septembra mācītājmuižas kompleksā darbojas Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas trīs Rekolekciju centra atpūtas mājas. Blakus tām redzamas vecā staļļa drupas.

N/A

Krodziņš „Četri vēji” atrodas Rīgas - Liepājas autoceļa (A9) 72. km. Krodziņā tiek piedāvāti dzīvās mūzikas vakari.

Latviešu virtuve: Vidzemes salāti, siļķe ar biezpienu un krējumu, pelēkie zirņi ar speķi, sautēti kāposti ar desiņām, kāpostu tīteņi, kartupeļu pankūkas, maizes zupa, rupjmaizes kārtojums.

Īpašais ēdiens: „4 vēji” – cūkgaļa ar štovētiem kāpostiem un kartupeļiem uz karstas pannas.

N/A

Darbnīcā top saimniecībā noderīgas lietas – terīnes, gurķu skābējamie podi, cukura un sāls trauki, bļodas u.c. Apmeklētājus iepazīstina ar podniecības tradīcijām un aicina uz cepļa atvēršanu.

N/A

Neliela pilsētiņa ceļā no Rīgas uz Bausku. Pilsētas vārds rakstiskajos avotos ir pieminēts 1492. g. Apskatāma luterāņu baznīca un bijušās muižas parks.

N/A

Ap 9 m augstais, no lieliem laukakmeņiem veidotais krāvums ir sava veida piemineklis Krišjānim Baronam un viņa veikumam latviešu tautas labā. Valpenes muižā dzīvoja K. Barona māte un nākamais Dainu tēvs. Akmeņos iekalti zudušo māju vārdi. To virziens akmeņu piramīdā norāda kādreizējo māju atrašanās vietas. Valpenes piramīdas krāvuma idejas autors bija Imants Ziedonis, bet izpildītājs - tēlnieks – Vilnis Titāns.

N/A
Vēl viena no Kurzemes piekrastes krasta aizsardzības baterejām.
N/A

Viesu nams "Ausmas" atrodas Valkas novadā, un tajā iespējams nakšņot līdz 30 cilvēkiem. Tiek piedāvāti arī ēdināšanas pakalpojumi gan uz vietas, gan izbraukumos. Viesiem pieejama slapjā pirts, kā arī pirts rituāls pie prasmīga pirtnieka. Viesu namā tiek organizēti dažādi pasākumi, tāpat tiek uzņemtas ekskursiju un bērnu grupas. Saimniecībā atrodas arī dzīvnieku sēta, kur bērni var pabarot un samīļot dažādus dzīvnieciņus. Saimnieki aktīvi sadarbojas ar blakus esošajām saimniecībām.

Viesu nama saimnieki ir mājražotāji, kuri piedāvā viesiem nobaudīt dažādus kūpinājumus, sierus un pašceptu maizi. Tiek piedāvātas meistarklases gan siera siešanā, gan maizes cepšanā. Ir iespēja apmeklēt un sarīkot degustācijas gan ar pašu ražotiem produktiem, gan ar apkārtējo saimniecību piedāvājumu.

N/A
Zenītraķešu brigādes un sakarnieku štābs ticis izmantots militāro radiosakaru nodrošināšanai, plānošanai un koordinācijai. Pagaidām objekts praktiski netiek izmantots un ir nodots Latvijas repatriācijas centram un Kristīgajai misijai.
N/A

Daugavas aizsargdambju būvniecību Jēkabpilī uzsāka pēc 1981. gada lielajiem paliem, kad ūdens līmenis pārsniedza kritisko - 6,3 m atzīmi un pakāpās līdz rādījumam „8,7 metri”. Šo plūdu laikā puse pilsētas klāja Daugavas ūdeņi. 2011. gada vasarā notika plašāki dambja atjaunošanas un labiekārtošanas darbi. Pie tā uzstādīja laternas, soliņus, izveidoja pastaigu promenādi un piemiņas zīmi Daugavas kreisajā krastā, kas parāda maksimālo plūdu līmeni. Uz aizsargdambja Daugavas labajā krastā ir izvietoti informatīvie stendi, kur var uzzināt daudz interesantus faktus par pilsētas vēsturi. Dambji ir piemērota vieta, kur fotografēt vai gleznot pilsētas ainavas.

N/A

Populārākais Igaunijas kūrorts ar plašu atpūtas un SPA piedāvājumu. Viena no retajām Igaunijas smilšainajām pludmalēm un siltā (sekls) Pērnavas līča ūdeņi. Vecpilsēta ar galveno gājēju ielu – Rüütli tee.

N/A

Ap 2 km garā taka izveidota 1994. g. No autostāvlaukuma tā uzlīkumo Daugavas ielejas krastā, kur mežu ieskauts ieslēpies viens no mazākajiem latgaļu pilskalniem. Tā dienviddaļu noraka 20. gs. 20. gados, kad te ieguva granti. Pilskalna plakums atrodas ~ 40 m virs Daugavas līmeņa, tādēļ pa nelielo skatu stigu vērojama iespaidīga Daugavas ielejas ainava. Takas malā netālu no Putānu strauta ir redzams stabs, kas iezīmē projektētā Daugavpils HES maksimālā ūdenslīmeņa atzīmi. Tālākajā gaitā taka aizved līdz Slutišku sādžai.

N/A

Atpūtas kompleksā ir iespējams gan makšķerēt karpu dīķī, gan peldēties un sauļoties labiekārtotā pludmalē uz zviļņiem. Bērniem ir izveidots rotaļu laukums. Iespējams rīkot arī banketus, seminārus un citus pasākumus. Tāpat pieejama pirts ar kamīnzāli atpūtai līdz 20 cilvēkiem.

Nakšņošanai tiek piedāvāti četri kempingi, kas izvietoti virs ūdens uz pāļiem. Visi namiņi ir apsildāmi, ar atsevišķu dušu un tualeti, TV un wi-fi internetu. Divos no tiem ir pieejama virtuve, bet vienā - arī kamīns. Katrā namiņā ir trīs vai četras gultasvietas. Tāpat pieejamas telts un kemperu vietas, iespējams uz vietas arī iznomāt teltis.

 

N/A

Saimniecības pamatnodarbošanās ir augļkopība - tomāti, āboli, bumbieres, avenes, zemenes u.c. Pavasarī iespējams apskatīt ziedošus bumbieru dārzus, ābeļdārzus, aveņu laukus, savukārt rudenī apmeklētājiem iespējams piedalīties lielajās rudens vākšanas talkās ar speciālām ābolu lasīšanas "ķengursomām" un konteineru vilcieniņiem - vagoniņiem.

N/A

Latvijai unikāla Vaidavas apkārtnē pīto krēslu, krēslinieku instrumentu, fotogrāfiju u.c. ar krēslniecības tradīcijām (no 18. gs. beigām - 20. gs. vidum) saistītu priekšmetu kolekcija. Keramiķe Īrisa Vainovska stāsta par podniecības meistarmākslu un piedāvā dekoratīvos šķīvjus, interesantas vēja stabules un suvenīrus.

N/A

Meklējams Ogres Zilo kalnu rietumdaļā, netālu no Dubkalnu karjera. Līdz tornim var nokļūt pa Zilo kalnu takām, vai koka kāpnēm. No skatu platformas paveras ļoti plašs skats līdz par Ķeguma HES ūdenskrātuvei un Rīgas torņiem. Atrodas Ogres Zilo kalnu dabas parkā.

N/A

Saimniecība nodarbojas ar kaņepju audzēšanu un produktu izstrādāšanu vecajā Aizputes Pilsmuižas krogā, kas atrodas blakus Aizputes Livonijas ordeņa pilsdrupām.

N/A

Burbišķes muižā 1991. gadā ierīkots Daugivenes kultūras vēstures muzejs – liegums aizņem 28 ha platību. Centrālajā parka daļā ir 3 ha dīķis ar 15 salām, 11 tiltiem un tiltiņiem. Kopš 2000. gada te tiek organizēti tulpju ziedēšanas svētki, kuru laikā tiek eksponētas ap 300 šķirņu tulpes.

N/A

Katra mēneša otrā sestdienā Balvos pulcējas zemnieki, mājražotāji un amatnieki, lai piedāvātu savu saražoto produkciju. Šeit ikviens atradīs kādu garšīgu vai noderīgu lietu.

N/A

Teritorija iepretī Melnsilam iekšzemes pusē, starp Ezermuižu un Dūmeli, ir senā Dieviņezera gultne. Ezers savulaik bijis viens no lielākajiem Kurzemē: 7,5 km garš un 1,6 km plats. 1838.gadā tika izrakts kanāls (tagadējā Melnsilupe) un ezera ūdens nolaist jūrā. Barona Kārļa Ostenzakena mērķis bija iegūt lauksaimniecībai auglīgas zemes.  Ezermuiža atrodas kādreizējā Dieviņezera DA galā - jau kopš baronu laikiem ciema iedzīvotāji bijuši saistīti ar pļavu sargāšanu, mežkopību un mežizstrādi. Savukārt Dūmeles ciems atrodas bij.ezera ZR pusē – Košraga virzienā.
No Košraga uz Dūmeli var nokļūt pa meža ceļu (Apakšceļu), kas arī senāk savienoja Košraga zvejniekciemu pie Dižjūras ar Dūmeli zemes vidienē un tālāk Melnsilu Mazjūras krastā. Pa to šodien ved arī marķēts velomaršruts “Gar Dižjūr un Mazjūr”.  Pa ceļam - brīvdienu mājā “Ziedkalni” var sarunāt karpu makšķerēšanu un lauku SPA labumus.

N/A

Bārbeles sēravots tiek dēvēts par vienu no pirmajām kūrvietām Latvijā, proti, jau ap 1650. gadu hercoga Jēkaba valdīšanas laikā sēravota tuvumā uzbūvēta vannu māja, dēvēta par mazo ūdensdziednīcu, kuru vēlāk arī apmeklējuši visi Kurzemes-Zemgales hercogi. 1739. gadā Rīgas garnizona ārsts Benjamins Teofils Grofs uz Bārbeles sēravotu nosūtījs 10 ievainotus un smagi slimus karavīrus, kas sirguši ar dažādām kaitēm - pēc Bārbeles sēravota vannām karavīri atveseļojušies.

Avota ūdeni izmantojuši gan apkārtējie zemnieki, gan muižnieki, gan augstmaņi no Jelgavas. Avotā slimnieki peldējušies, aptriepušies ar dūņām, no tā sagatavotas arī siltās vannas. Tāpat ūdens tika izmantots iekšķīgai lietošanai. Bārbeles sēravots dziedinājis ne tikai skorbutu, locītavu un krustu sāpes, artrītu, pietūkumu, bet arī venēriskās slimības-sifilisu, nervu kaites un daudzas citas slimības.

19. gs. avota ūdenī samazinājās sērūdeņraža koncentrācija. Neskatoties uz to, 20. gs. 20. gados šeit vēl aizvien darbojās vannu māja, tika uzbūvēts arī neliels vasarnīcu rajons, ierīkots deju laukums un parks, kūrorts tolaik tika plaši apmeklēts. Diemžēl, kūrorta noriets seko pēc Otrā Pasaules kara, kad to noposta un vairs neatjauno.

Šobrīd par savulaik tik ļoti apmeklēto un nozīmīgo kūrvietu, dēvētu par pirmo kūrortu Latvijā, var tikai iztēloties. Atrodoties pie sēravota, tā laika liecības iezīmējas pēdējās vannu mājas ēkas pamatu drupās, stalti liecinieki arī koki – glabājot sevī savulaik pieredzēto.

Sēravota apkārtnē ierīkota atpūtas vieta, informatīvs stends, kurā var aplūkot senākas fotogrāfijas un detalizētāk iepazīties ar kūrorta vēsturi. Tāpat ierīkota laipa, no kuras apmeklētāji var pasmelt avota ūdeni.