„Barono vila” – paradīzes stūrītis, kurā ir plašs un dziļš zivju dīķis, brieži un dambrieži, kas ganās iežogotos aplokos, aitas, sēņu un ogu bagāti meži, dzidri ezeri un tūristu iecienītie Sventājas upes loki. Viesu nama restorānā tiek pasniegts svaigs, garšīgs un kvalitatīvs ēdiens, izsmalcināti brieža, dambrieža un aitas gaļas ēdieni, krāsnī cepta lietuviešu rudzu maize un uz ugunskura gatavots firmas ēdiens „Barona plovs”.

Piemiņas vieta ar pieminekli (atklāts 1936. g., tēlnieks: K. Zāle) 1. pasaules kara laika kritušajiem 38 karavīriem Smārdē pie Smārdes – Tukuma ceļa. No 1915. – 1917. g. frontes līnija atradās netālu no Smārdes. Kritušo bija daudz, tādēļ tie tika apbedīti turpat purvā. Tikai pēc kara tos pārapbedīja Smārdē, Kūdrā, Ķemeros un Slokā.

Zemnieku saimniecība "Indrāni" ir bioloģiska lauksaimniecība - ražotne. Vienīgais uzņēmums Latvijā, kas ražo bioloģiski sertificētas želejas konfektes, turklāt ar interesantām garšām, kā, piemēram, rupjmaizes, sarkanā āboliņa, kumelīšu, liepziedu, alus u.c. Tāpat iespējams nobaudīt arī citus saimniecībā saražotus lauku labumus un našķus, piemēram, sīrupus, ievārījumus un tējas.

Nakšņošanai tiek piedāvāta brīvdienu māja ar pirti un telšu vietas. Blakus mājai atrodas dīķis ar peldvietu un laipām. Iespēja makšķerēt un vizināties ar laivu. Netālu ir Amatas upe. Saimnieki uzņem tūristu grupas ekskursijām, tāpat apskatāma senlietu kolekcija.

Mailīšu fabrika atrodas Ērgļos, un tā ir radīta ar mērķi saglabāt rokdarbu tradīcijas un prasmes. Te auž vilnas, lina un zīda darbus - segas, plecu lakatus, linu dvieļus. Viesiem ir iespēja apskatīt dažādu veidu stelles, kuras izmantotas Latvijas teritorijā jau sākot no 9.gs. 

Ēdamnams "Daugava" atrodas Krāslavas centrā. Iepriekš piesakot, piedāvā Latgales ēdienus māla traukos. Blakus darbojas ceptuve un konditorejas cehs.

Īpašais ēdiens: gaļa melnās keramikas podiņā, buļbešnīki.

Jelgavas pils dienvidaustrumu spārna cokolstāvā ir iepazīstamas Kurzemes un Zemgales valdnieku - Ketleru un Bīronu dzimtas kapenes (laika posms no 1569. – 1791. g.), kur apskatāmi 18 restaurētie sarkofāgi. Šī ir Baltijas mērogā nozīmīga vieta, kas noteikti jāapmeklē ikvienam vēstures interesentam.

Gauja ir Latvijas populārākā ūdenstūristu upe. Laivotājus šeit vilina skaistie smilšakmens atsegumi, upes mierīgais tecējums, dabas un lielā kultūras pieminekļu daudzveidība. Minētajā posmā upe plūst cauri Gaujas senlejai, kas ir viena no iespaidīgākajām Baltijas reljefa formām. Maršruta tehniski sarežģītākā vieta ir Ķūķu krāces, kur nereti gadās pa kādai apgāztai laivai. Lielākais upes kritums ir posmā no Amatas ietekas līdz Līgatnei, tādēļ daudzi braucēji izvēlas Cēsu – Līgatnes posmu.

Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma​

Kafejnīca "Policijas akadēmija" ir iecienīta maltīšu ieturēšanas vieta Ogres centrā. Atrodas pirms Pirmā pasaules kara celtā ēkā, kur padomju laikā atradās milicijas iecirknis. Piedāvā mūzikas vakarus.

Latviešu virtuve: „Sierštelles” sieru kārtojums, jēra gaļas zupa, sēņu zupa, grūbas ar sēnēm, sama fileja, meža ogu sorberts, pankūkas.

Īpašais ēdiens: Cepta siera kūka ar ogām.

Kafejnīca - konditoreja "Ieviņa" atrodas Kandavas centrā netālu no Tirgus laukuma. Piedāvājumā cepumi, kūciņas, tortes, sklandrauši, pīrādziņi u.c.

Renda ir sena apdzīvota vieta, kas vēstures avotos minēta jau 1230. gadā. 13. gs. Renda bija viens no senās kuršu valsts Vanemas centriem. Kad 1235. gadā notika Kursas dalīšana, Rendas novads nonāca vācu ordeņa īpašumā, un rendinieki bija spiesti piedalīties ordeņa iniciētajos karagājienos. Kurzemes hercogistes laikā (1562. – 1795.), neskatoties uz kariem, mēri un citām ligām, bija vērojams novada uzplaukums, sevišķi hercoga Jēkaba (1642. – 1682.) valdīšanas laikā. 17. gs. Renda kļuva par attīstītu manufaktūru centru, kurā attīstījās kokapstrāde, bija ierīkoti un darbojās kaļķu cepļi, ūdensdzirnavas, linaustuves, stikla fabrika, salpetra un ziepju vārītava. Te darināja vīnu, parfimērijas izstrādājumus, mucas, lēja čugunu, taisīja naglas un daudz ko citu. Rendā darināto skābeno vīnu ar baudu dzēra Jelgavas pilī. Iepriekš minētais tika izpostīts Ziemeļu kara laikā (1700. – 1721.). 19. gs. nodedzinātās Rendas pils vietā tika uzcelta ķīmisko vielu ražošanas fabrika, strādāja viena no Kurzemes lielākajām ādas manufaktūrām un terpentīna ražotne. Paralēli tam sāka attīstīties kultūras dzīve. Rendiniekus nesaudzēja abi 20. gadsimta pasaules kari un pēcāk sekojošās represijas, kā rezultātā izveidojās t.s. Kureliešu bataljons – mežabrāļi, kas cīnījās pret padomju varu. Mūsdienās Renda ir mazs un kluss ciems, kurā apskatāma Lielrendas muiža, Rendas baznīca, Velna laiva pie Abavas un Īvandes ūdenskritumi.