| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Galvenā suitu pulcēšanās vieta Jūrkalnes apkaimē. Atrodas bijušajā krogus ēkā, kas būvēta ap 1875. gadu. 2011. gadā tajā veica vērienīgus restaurācijas darbus, lai saglabātu šo vairāk nekā 135 gadu veco kultūrvēsturisko ēku. Tautas namā organizē dažādus pasākumus, apmeklētājiem atvērta izstāžu zāle, aktīvi darbojas etnogrāfiskais ansamblis „Maģie suiti” u.c. tautas kolektīvi. Interesentiem, kas vēlas tikties ar suitiem un iepazīt to tradīcijas, iepriekš jāpiesakās. |
||
|
Pape veidojoties no trim maziem zvejniekciemiem - Papes Priediengala, Papes un Papes Ķoņu ciema. Visi ciemi izstiepušies turpat piecu kilometru garumā līdztekus Baltijas jūras krasta līnijai. Papes Ķoņu ciems ir viens no diviem Latvijas zvejniekciemiem (otrs – Košrags), kas līdz mūsdienām (cik tas iespējams) saglabājis autentisku elpu. Te atrodas Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle Vītolnieki ar senu zvejnieku sētu, laivām un sadzīves priekšmetiem, ko vērts iepazīt gida pavadībā. Šobrīd ciemā notiek mūslaiku ēku būvniecība, tādēļ tas ar katru dienu zaudē savu mazskartību. Atrodas Papes dabas parkā. |
||
|
Pirmā ir uzcelta uz vienstāvīgā apmeklētāju centra jumta. No tās paveras plašs skats uz Kīdevas ciemu, ostu un niedrēm apaugušo Matsalu līča ziemeļdaļu. Austrumos no šīs atrodas vēl viena - divstāvīga putnu vērošanas platforma. No Kīdevas līdz Puisei gar Matsalu līča var doties pārgājienā pa 5 km garo dabas taku. To izejot, novēroto putnu sugu klāsts noteikti būs lielāks! |
||
|
Aizkrauklē, braucot pa Enerģētiķu ielu un nonākot Sēlijas pusē (ceļa malā nelielas „kabatiņas”) paveras viens no plašākajiem Daugavas upes baseina ieleju skatiem, atgādinot, kāda mūsu likteņupe bija pirms hidroelektrostaciju celtniecības. Redzamas upes straumes erodētā labā krasta stāvās nogāzes un tālākais ielejas posms, kas ietilpst Daugavas dabas parkā.
|
||
|
Pirmā baznīca šeit bijusi jau 18. gs. sākumā. Tad tapusi otrā un trešā (1847. – 1848.) – tagad redzamā. Dievnams cieta gan 1. pasaules kara, gan padomju laikā, kad no 1969. – 1993. gadam te bija izvietots vatelīna cehs. Šobrīd ēka pamazām atgūst savu veidolu. Jāpiebilst, ka laikā no 1826. – 1856. g. dievnamā par ķesteri un ērģelnieku strādājis latviešu dzejnieks un tulkotājs Ansis Līventāls (1803. – 1878.). Viņa kaps ar pieminekli atrodas blakus baznīcai. Turpat arī 1. pasaules karā kritušo vācu un krievu karavīru kapi un mācītāja un rakstnieka Jakoba Florentīna Lundberga (1782. – 1857.) kapa piemineklis.
|
||
|
Hostelis R27 atrodas Aizputē, vienā no senākajām Latvijas pilsētām. Piedāvā ērtas, mājīgas istabiņas Misiņkalna dabas parka tuvumā. Viesu rīcībā ir plaša atpūtas telpa ar galda spēlēm. Pieejama koplietošanas virtuve, kur viesi paši var pagatavot sev maltīti. |
||
|
Neliela apdzīvota un ainaviska vieta plašajā Skrobļa (Skroblus) strauta ielejā. Ciema austrumu pusē atrodas Lietuvas mērogā unikāls objekts – klēts - rija, kur no 1929. g. vietējie cilvēki uzveda un skatījās lauku teātra izrādes. Netālu no tās (uz abiem objektiem ir norādes) atrodas Skrobļa avoti (Skroblaus versmės), kas iztek no dziļas starppauguru ieplakas. Avotu gan ir appludinājis bebru uzceltais dambis. Dienvidos no ciema atrodas vecs grants karjers, kas ir viena no retajām vietām Baltijā, kur dabā ir atrodami krama ieža gabali, kas atnesti ar ledāju. |
||
|
Saimnieks Valentīns Kuklis savā viensētā izveidojis no koka un citiem materiāliem un vēsturiskiem priekšmetiem veidotu brīvdabas kolekciju, kas savākta g.k. no Latgales lauku sētām. Daļa no vēsturiskajiem priekšmetiem ir izvietota saimnieka veidotā muzejā. Piedāvā ekskursiju un stāstījumu par savāktajiem darbarīkiem un sadzīves priekšmetiem. |
||
|
Dienvidos no Gardenes padomju laikā atradās viens no lielākajiem Baltijas kara apgabala tanku poligoniem. Mūsdienās lielākā daļa poligona ir neapsaimniekota un aizaugoša teritorija, kurā saglabājušies atsevišķi ēku fragmenti vai drupas u.c. poligoniem raksturīgie elementi. No Dobeles – Annenieku ceļa uz poligonu atdalās betonēts armijas ceļš, kas ir lietojams arī mūsdienās. Interesanta ir arī Gardenes apbūve – ēkas un to plānojums. Gardenē tajā laikā dzīvoja padomju armijas karavīri un to ģimenes.
|
||
|
This tour leads to the popular seaside resort towns in Lithuania and Latvia, from Nida on the Curonian Spit to Jūrmala on the Gulf of Riga. The first stage of the route runs through the Curonian Spit to the city of Klaipėda with its symbol – the wooden sailing ship – and its old town resembling German towns in terms of architecture. You will then visit the Lithuanian summer beach capital Palanga with some of its top sights being the Botanical Park, the Amber Museum, the pedestrian street of J. Basanavičius and the Sea Pier. Next, the route will take you to the former fishermen village of Šventoji, now a resort town, near which the Žemaičių alkas (Samogitian Sanctuary) is located – an ancient pagan sanctuary. After crossing the border of Lithuania/Latvia you will reach Liepāja – known as the windiest city in Latvia. Should you be interested in military heritage, you will find that in the former military port of Karosta. The tour continues to reach Ventspils, another seaside city. Here, you can go on a voyage on a small vessel on the river Venta river and out to the sea, walk along the riverside, go for a ride on the narrow-gauge train called “Mazbānītis”, marvel at greenery in the form of clocks made of flowers, spot the iconic cows of Ventspils – multiple sculptures scattered around the city streets. At the end of the tour, you will drive to Jūrmala and walk on the Baltic Coastal Hiking Route through the longest Latvian resort cities boasting with its widest sandy beaches. |
||
|
Kalifornijas sarkano slieku audzēšana un biohumusa ražošana. Piedāvā nelielu ekskursiju ražotnē, informāciju par slieku audzēšanu un biohumusa ražošanu. |
||
|
Pirms Turaidas mūra pils celtniecības (to uzsāka 1214. g.) tās vietā atradās lībiešu no koka celtā pils. Turaidas pils piederēja Rīgas bīskapam. Tā pastāvēja ilgu laiku - līdz pat 1776. g., kad pils nodega. Pils galvenajā tornī sākotnējā ieeja atradās 9 m augstumā, tādēļ 1936. g. izveidoja izlauzumu torņa pirmajā stāvā un iekārtoja skatu laukumu 27 m augstumā. Otra tāda skata, kāds paveras no Turaidas pils, Latvijā vairs neatrast! 1953. g. Turaidas pilī uzsāka restaurācijas darbus - atjaunoja torņa augšējo stāvu un uzcēla jumtu. Atjaunoja arī bijušo klēts ēku (arhitekts G. Zirnis), kur izvietoja ekspozīciju par Siguldas novadu, pusapaļo torni (arhitekts G. Jansons) un pils kompleksa dienvidu korpusu ar vēsturiskā interjera rekonstrukciju. No 1976. – 2001. g. pils apkārtnē noritēja arheoloģiskie izrakumi, kā rezultātā lielu pils kompleksa daļu atjaunoja. Pils telpās izveidota muzeja ekspozīcija par apkārtnes vēsturiskajiem notikumiem. Turaidas pils ietilpst Turaidas muzejrezervāta teritorijā (aprakstu sk. iepriekš pie Nr. 18.) |
||
|
Valmiera vēstures avotos pirmo reizi minēta 1323. g. Līdz 13. gs. šī vieta atradās latgaļu apdzīvotajā Tālavā. Valmieras viduslaiku pils celtniecība tika uzsākta 13. gs. sākumā, bet 1283. g. starp Gauju un Rātes upi sāka slieties baznīca. Apdzīvotās vietas ekonomisko attīstību sekmēja atrašanās pie Pleskavas un Tērbatas-Novgorodas tirdzniecības ceļiem. 14.- 16. gs. Valmiera ietilpa Hanzas savienībā. Tā ievērojami cieta no 16.-18. gs. kariem, epidēmijām un ugunsgrēkiem. 19. gs. otrajā pusē atkal sākās pilsētas saimnieciskais uzplaukums. To sekmēja arī 1866. g. uzbūvētais koka tilts pār Gauju un 1899. g. atklātais Rīgas-Pleskavas dzelzceļš. 1944. g. tiek sagrauts pilsētas vēsturiskais centrs. Pēckara gados pilsētā funkcionē lieli rūpniecības uzņēmumi, piemēram, - Valmieras stikla šķiedras rūpnīca (arī mūsdienās). Mūsdienās Valmiera ir Vidzemes ekonomiskais, izglītības un sporta centrs. |
||
|
Ceļā uz Turaidu noteikti ir jāpiestāj pie Gūtmaņa alas. Tā ir platākā (12 m), augstākā (līdz 10 m) un apjoma ziņā – viena no varenākajām Latvijas alām (alveidīga niša), kas ir arī nozīmīga kultūrvēsturiska un nostāstiem (populārākais par Turaidas Rozi) apvīta vieta ar seniem sienu un griestu uzrakstiem (vecākie no 17. gs. beigām). No alas iztek avots, kam piemītot dziednieciskas īpašības. Vietā, kur Gaujas senlejas labo pamatkrastu pāršķeļ vairākas mazu strautu dziļās gravas, izvietojies Turaidas muzejrezervāts ar Baltijas mērogā izciliem pieminekļiem, kuru vēsture iestiepjas 1000 gadu tālā pagātnē. To iepazīšanu var sākt ar Turaidas muižas (pirmoreiz minēta 16 gs.) apskati, kas ir izcils Vidzemes muižas parauga piemērs. Līdz mūsdienām ir saglabājusies 21 ēka, kas celta no 18. gs. līdz 20. gs. sākumam. Apmeklētāji var apskatīt muižas stalli, ratnīcu, pirti, smēdi, zivju pagrabu, klēti, vagara māju, muižkunga veco dzīvojamo ēku, muižas kalpotāju dzīvojamo ēku, kalti u.c. Ejot Turaidas pils virzienā, nonāksim pie Turaidas Rozes kapa, ar ko saistīta leģenda par Turaidas Maiju, kas ziedoja savu dzīvību mīlestības vārdā. Blakus kapam aug diža liepa (sliktā stāvoklī), kas it kā dēstīta uz Maijas kapa. Tālāk esošā Turaidas luterāņu baznīca ir pēc kārtas trešais dievnams un viena no vecākajām (1750. g.) Latvijas koka baznīcām - vienjoma koka guļbūve ar barokālu tornīti. Tajā apskatāms altāris un kancele (18. gs. vidus), altārglezna "Golgāta" (17. gs. beigas – 18. gs. sākums) un vēstures ekspozīcija. Dainu kalnā plešas Tautasdziesmu parks, kura izveidi uzsāka 1985. g., atzīmējot latviešu dainu tēva - Krišjāņa Barona 150 gadu jubileju. Šobrīd tajā ir izvietotas vairāk nekā 26 tēlnieka I. Rankas darinātās akmens skulptūras. Te notiek arī ikgadēji folkloras pasākumi. Pirms Turaidas mūra pils celtniecības (uzsāka 1214. g.) tās vietā atradās lībiešu no koka celtā pils. Turaidas pils piederēja Rīgas bīskapam. Tā pastāvēja ilgu laiku - līdz pat 1776. g., kad nodega. 1953. g. te uzsāka plašākus restaurācijas darbus, atjaunojot Galvenā torņa augšējo stāvu, klēts ēku (ekspozīcija par Siguldas novadu), pusapaļo torni un pils kompleksa dienvidu korpusu. Tagad pils telpās ir izveidota muzeja ekspozīcija, kas vēsta par apkārtnes vēsturiskajiem notikumiem. |
||
|
Aldaris gaida apmeklētājus skaistā, Lietuvas Šveices titulu ieguvušā novadā, ko ieskauj meži, ezeri un pilskalni. „Čižo” alus, kas ir viegls, nefiltrēts un dzīvs, tiek gatavots pēc vecvectēvu tradīcijām ar meža bišu medu. Aldaris mantoja ne tikai recepti, bet arī iekārtas, tāpēc savā viesu namā izveidoja seno alus gatavošanas iekārtu ekspozīciju. |
||
|
Nacionālā parka galvenā ainavas dominante. Ezers ir ~ 8,4 km garš un līdz 3,3 km plats. Tā austrumu krasti pārsvarā ir ar mežiem apauguši, ziemeļrietumu krasts – purvains, bet rietumu krastā parādās apdzīvotas sētas un simpātiskā Plateļu (Plateliai) pilsētiņa, kur meklējamas skaistākās skatu vietas. Ezera krastos ir labi attīstīta infrastruktūra - tūristu mītnes, ēdināšanas uzņēmumi (Plateļos), ūdenssporta un atpūtas inventāra noma. Ūdens dzidruma dēļ, Plateļu ezeru ir iecienījuši zemūdens niršanas entuziasti. Ezerā ir vairākas salas, no kurām interesanta ir Pils salas (Pilies sala), uz kuras no 15. – 16. gs. atradās muiža. Pastāv uzskats, ka senie Plateļu apkārtnes iedzīvotāji sākotnēji ir dzīvojuši uz salas, kuru ar krastu savienojis uz pāļiem celts tilts. Jāpiemin, ka 15 gs. pirmoreiz pieminētā Plateļu pilsētiņa atradusies uz Šventorkalņa (Šventorkalnis) kalna. Apkārt Plateļu ezeram ir izveidots ~ 24 km garš velomaršruts. Tā ir ļoti laba iespēja iepazīt parku videi un ceļotāja veselībai draudzīgā veidā. |
||
|
Atrodas pilsētas centrā, Raiņa ielā 4. Dievnams celts (1932. – 1938. g.) vecās koka baznīcas vietā neogotikas stilā (J. Cīruļa projekts). Jāpiemin, ka līdz pat 1994. g. ēkā bija izvietojies kinofilmu iznomāšanas punkts. Tagad baznīcā apskatāma izstāde „No pamatiem līdz torņa smailei, senie Latgales būvamati fotoattēlos”, kur 108 fotoattēlos ir dokumentēts baznīcas celtniecības process. Interesenti var uzkāpt zvanu tornī un apskatīt Rēzekni no 37 m augstuma. |
||
|
Latvijas plostnieku galvaspilsēta ar ikgadējiem plostnieku svētkiem maijā. |
||
|
Vēja, dzintara un mūziķu pilsēta. Rakstiskajos avotos Liepāja pirmo reizi minēta 1253. g. Pilsētas kā tirdzniecības ostas uzplaukums te sākās jau 16. gs. beigās. Īpaši nozīmīgs bija Kurzemes hercogu Jēkaba un Frīdriha Kazimira valdīšanas laiks, kad cauri Liepājas ostu tika nodrošināts Lietuvas un Kurzemes preču eksports un imports. Ar kāpu smilti aizbērtās Līvas upes vietā tika izrakts kanāls, izveidota kuģu piestātne. Pilsētas izaugsme turpinājās 18. gs. arī pēc Ziemeļu kara un mēra epidēmijas. Kad 1795. g. Kurzemi pievienoja Krievijas impērijai, Liepājas osta kā viena no svarīgākajām impērijas rietumu ostām attīstījās vēl straujāk. 18. gs. beigās, - 19. gs. Liepāja vienlaikus kļuva arī par Pēterburgas aristokrātu iecienītu atpūtas vietu. 19. gs. beigās tika uzsākti Karostas un cietokšņa izbūves darbi. Pilsēta kļuva par militāri stratēģisku vietu. Tā smagi cieta 2. pasaules kara laikā. 1967. g. Liepājā darbu pārtrauca jūras tirdzniecības osta, un Liepāja kļuva par slēgtu pilsētu, kur Karosta bija „pilsēta pilsētā". Šodien Karosta un tās radītais piedāvājums ir viens no Latvijas tūrisma produktu „topiem". |
||
|
Dendrārijs dibināts 1931. gadā, tas tapis pēc slavenās latviešu rakstnieces Annas Brigaderes ierosmes. Pēc viņas nāves stādījumus uzturēja un papildināja grāmatizdevējs Jānis Rapa līdz 1935. gadam. Kopumā te tiek iestādītas 180 svešzemju koku un krūmu sugas, šķirnes un formas. Stādījumi veidoti arī dendrārija tuvākajā apkaimē.
Unikāli eksemplāri: Knābjlapu osis (Fraxinus chinensis), melnais riekstkoks (Juglans nigra), kailā zirgkastaņa (Aesculus glabra), parūkkrūms (Cotinus coggyria), baltais zīdkoks (Morus alba), Amerikas dzeltenkoks (Cladrastis kentukea).
|
||