Atpūta laukos
1941-1960 / 4340
Nr Nosaukums Apraksts
N/A
Iespaidīgākā un krāšņākā smilšakmens klinšu grupa Vidzemes piekrastē. Viļņi te ir izveidojuši līdz 6 m augstu stāvkrastu, kur vairāku simtu metru garumā atsedzas sarkanas smilšakmens klintis ar seklām abrāzijas alām, nišām, grotām un citiem veidojumiem. Netālu atrodas Veczemu saimniecība, kur Rīgas kinostudija uzņēmusi „Ilgo ceļu kāpās” un „Veco jūrnieka ligzdu”.
N/A
No ģeogrāfiskā un kultūrvēsturiskā viedokļa interesanta teritorija Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, kuras nozīmīgākie resursi ir dažāda veida biotopi, ainavas, reljefs un Šķaunes ezers. Istras pauguraines dabas parkā nav ar tūrismu saistīti labiekārtojumi, bet šo teritoriju var apskatīt arī „no malas”, braucot pa grantēto ceļu no Soboļinas uz Osinovku, kas iet līdztekus parka ziemeļu robežai (skats uz Šķaunes ezeru).
N/A

Konferenču un atpūtas centrs “Zvīguļi” atrodas Gaujas nacionālā parka teritorijā – ar gleznainu un neskartu dabu no vienas puses un Siguldas šoseju (A2) no otras puses. No iekšpagalma paveras meža ieloks, no kura, ejot pa reljefainu, dabas veidotu un sakoptu taciņu, klausoties Skolas upītes čalās, nonāksi 15 minūtēs Gaujas upes krastā. No ārpagalma ar savu vai sabiedrisko transportu ātri un ērti nonāksi sev vēlamajā vietā. Līdz Siguldai vien 8 minūtes jeb 10 km.

Piedāvā naktsmītnes dažāda komforta istabiņās vai koptelpā. Ir plaša un moderni aprīkota virtuve. Viesu namā ir arī četrvietīga somu pirts. Nepieciešamības gadījumā ēdināšanu nodrošinās mūsu sadarbības partneri.

Aktīvās atpūtas iespējas netālu – rodeļu trase, velosipēdu īre, makšķerēšana, laivošana, kvadraciklu un motociklu trase, zirgu izjādes.
N/A

Atrodas Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 102. Muzeja ekspozīcija ir izvietota ēkā, kur līdz 2. pasaules karam darbojās Latgales centrālais muzejs. Te iepazīstama Rēzeknes vēsture septiņu gadsimtu garumā, kā arī liela Latgales novadam raksturīgā keramikas un tēlotājmākslas kolekcija. Ekspozīcijā „Māla un uguns pārvērtību radīts brīnums” var iepazīties ar keramikas rašanās un attīstības vēsturi. Savukārt podnieku sētās un darbnīcās var vērot māla izstrādājumu tapšanas (tiek pielietotas senās podniecības tradīcijas) procesu. Pie muzeja uzstādīts piemineklis izcilajam Latgales dzejniekam Antonam Kūkojam (1940 – 2007).
N/A

Meklējama Tārgales ciema centrā. 2018. g. nogalē atklāta Lībiešu zvejnieku sēta ar dzīvojamo māju, kurā ir saimes galds un soli, kūti, tīklu žāvētavu un mākslīgi radīts kāpas fragments. Sēta veidota kā atklāta tipa objekts un to var apmeklēt jebkurā laikā. Apkaimē saglabātas vietējās koku sugas. 
N/A
1 diena

Dodieties ekskursijā, lai gūtu ieskatu lauku profesijā un dzīvesveidā, kā arī iegūtu jaunus iespaidus un labu atpūtu visai klasei. Ekskursijas laikā apmeklējiet maizes ceptuvi, kurā pielieto no seniem laikiem izkoptās meistaru zināšanas un prasmes. Te var doties ekskursijā, veidot un cept maizes kukulīti. Pēc tam apmeklējiet atpūtas kompleksu, kur iespējams gan ieturēt maltīti, gan izstaigāt baskāju taku. Ekskursijas noslēgumā dodieties uz kazu saimniecību, lai noklausītos saimnieka atraktīvo stāstījumu par kazu audzēšanu un piena produktu (piens, siers, kefīrs) ražošanu.
N/A

Mājīgajā restorānā var nogaršot no lietuviešu dabas veltēm gatavotos ēdienus. Šeit var arī apbrīnot seno ēdienu gatavošanas darbarīku un šakoša cepšanas rīku ekspozīciju. Tiem, kas paši vēlas izcept tradicionālo šakoti, piedāvā pieteikt izglītojošo programmu „Šakoša paraugcepšana”.

Maiznīca atrodas ~4 km attālumā no Druskininku pilsētas. Piedāvā nakšņošanu, konferenču telpas un kulinārā mantojuma programmas.
N/A

Atrodas Jēkabpilī, Daugavas kreisajā krastā, Filozofu ielā 6. Ar šo vietu var uzsākt Sēlijas novada kultūrvēstures padziļinātu izziņu. Muzeja izveide uzsākta 1952. g. un te apskatāma 19. gs. Sēlijas vidēji turīga zemnieka lauku sēta, kurā ir dzīvojamā ēka ar apvalkdūmeni, divas klētis, rija, pirts, vējdzirnavas un kalve, kā arī tvaika lokomobīle un kuļammašīna. Tūristu grupām te piedāvā tematiskus pasākumus: „Amatnieku darbi Sēļu sētā”, „Kad medus kūst uz mēles” un „Precības sēļu sētā”.
N/A

Jaunpils ūdensdzirnavas ir industriālā tūrisma apskates objekts, kurā ir saglabājusies dzirnavu iekārta, kas darbojusies 20. gs. 20.−30. gados, kā arī hidrotehniskās būves un ūdenskrātuve. Šobrīd dzirnavās ir izveidota ekspozīcija par pašām dzirnavām, malšanas procesu un graudkopību.
N/A

Lokveida taku var iziet tikai Slīteres nacionālā parka gida pavadībā, jo tā izveidota dabas rezervāta zonā. Pa stāvajām kāpnēm, kas izveidotas Baltijas ledus ezera senkrastā, nokāpsim citā pasaulē, kur var iepazīt nogāžu un platlapju mežus, avoksnāju, kaļķainu zāļu purvu (visi – aizsargājami biotopi), kā arī senas meliorācijas grāvju atliekas un trupējošus egļu stumbrus (svarīgi sugu daudzveidībai), kas saglabājušies no 1969. gada orkāna laikiem. Taka sākas pie Šlīteres bākas.
N/A

Neticami! Tā saka tie, kuri Ziemeļigaunijas dižāko akmeņu apzināšanu ir sākuši ar šo ledāja atnesto gigantu! Jāņa – Toma akmens kopā ar vēl diviem milžiem - Tammispeas akmeni (Tammispea kivi) un Ehalkivi (atrodas netālu no Kundas) pretendē uz Baltijas augstāko dižakmeņu (augstums sasniedz gandrīz 8 m) godu! Kaut arī pēc tilpuma (274 m3) tas ierindojas tikai Igaunijas lielāko akmeņu saraksta 14. vietā, arī pārējie izmēri (garums: 13,9, platums – 7,3 m, apkārtmērs – 35 m) ir gana iespaidīgi. Jāņa – Toma akmens ir meklējams Kasispeas (Kasispea) ciemā, neliela kadiķu lauka malā.
N/A

Pušas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca – koka celtne guļbūves tehnikā ir būvēta 1743. gadā par muižnieka Šadurska līdzekļiem un nodota jezuītu aprūpē. Reizē ar to Pušā tika nodibināta arī jezuītu misija (Šadursku misija). Jezuītu misija šeit pastāvēja līdz 1820. g., kad tos izraidīja. Zem baznīcas mūriem saglabājušās jezuītu kapenes. Baznīcā ir trīs altāri un latviešu ērģeļbūvētāja J. Gremzes ērģeles. Baznīcas dārzā apskatāms 10 m augstais, 19. gs. celtais zvanu tornis, kurā atrodas 1743. un 1881. g. lietie zvani. Dievnamu iekļauj mūra žogs.
N/A

Atrodas bijušās Lašu mācītājmuižas ēkā - 0,5 km ziemeļaustrumos no Neretas – Ilūkstes ceļa. Gothards Frīdrihs Stenders (1714. – 1796.) jeb Vecais Stenders bija pirmās plašākās latviešu valodas gramatikas (1761. g.), latviešu-vācu un vācu-latviešu vārdnīcas (1789. g.), latviešu ābeces (1782. g.) un pirmās ilustrētās ābeces “Bildu ābice” (1787. g.) autors, strādājis par Sēlpils un Sunākstes mācītāju. Viņa dzimšanas vieta bija Lašu mācītājmuiža, kuras vienā no ēkām ir izveidots neliels muzejs. Neretas – Ilūkstes ceļa malā ir uzstādīts piemiņas akmens (tēlnieks I. Folkmanis, arhitekte N. Tamane).
N/A
1 diena

Dodieties ekskursijā, lai gūtu ieskatu lauku profesijā un dzīvesveidā, kā arī iegūtu jaunus iespaidus un labu atpūtu visai klasei. Ekskursijas laikā apmeklējiet etnogrāfisku ciematu un muzeju, kurā var iepazīt vecticībnieku kultūrvidi un tradīcijas. Pēc tam apmeklējiet saimniecību, lai uzzinātu par dažādiem ārstniecības augiem un degustētu tējas. Ekskursijas noslēgumā dodieties uz zirgu sētu, kur var iepazīt saimniecību, tās galvenos iemītniekus - zirgus, kā arī izstaigāt dabas taku.
N/A

Viesnīca atrodas netālu no jūras, mierīgā vidē, tikai īsa gājiena attālumā no Ekenas centra Raseborgā. Tuvumā atrodas restorāni, veikali, dzelzceļa stacija un pludmales.
N/A

Amatnieku darbnīcā tiek izgatavotas dažādas praktiskas pirtslietas – bļodas, ķipīši, kubuli, vannas un vannītes, pirtsslotas, linu izstrādājumi un pirts guļbūves. Piedāvā darbnīcas apskati, līdzdalību amatnieka darbā, pirtslietu iegādi un pasūtījumus.
N/A

Šaursliežu dzelzceļa līnijas posms ar sliežu platumu 750 mm, kas savieno Alūksni un Gulbeni, ir daļa no kādreizējā Stukmaņu–Valkas dzelzceļa līnijas. Šobrīd tas ir Latvijā vienīgais funkcionējošais regulārās pasažieru satiksmes šaursliežu dzelzceļš. Bānītis kursē katru dienu. Alūksnes dienviddaļā celto Alūksnes stacijas ēku atklāja 1903. g. 33 km garo līniju, kurā ir 10 stacijas un pieturas punkti, bānītis veic ~ pusotras stundas laikā. Populāri ir ikgadējie Bānīša svētki, kas pulcina mazbānīša entuziastus. Vasaras sezonā tiek piedāvāti speciālie tvaika reisi ar restaurēto tvaika lokomotīvi “Ferdinands”.
N/A

Atrodas vecā Alūksnes – Apes ceļa malā, netālu no Karvas. Pieminekli atklāja 1937. g. 12. novembrī. Tas veidots pēc arhitekta V. Vitanda meta. Pieminekļa cokolā ir iegravēts teksts: „Latvijas Atbrīvošanas cīņās 1919. g. kritušie Valmieras pulka karavīri. Uz ežiņas galvu liku, sargāj’ savu tēvu zemi”. Pieminekli nopostīja 1975. g., bet atjaunoja 1994. gadā.
N/A
Liegums veidots ar mērķi saglabāt ar vecupēm un pļavu biotopiem un to apdzīvotājiem bagāto un mazietekmēto Ogres ielejas posmu, kura teritorijā atrodas Latvijā reti sastopamās gobu un vīksnu audzes. Dabas liegums atrodas Ogres ielejas dabas parkā (sk. sadaļu "Dabas parki").
N/A

Piemiņas vieta 1. pasaules kara upuriem Klapkalnciema – Tukuma ceļa malā.