| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Vēsturiskais akmens, kurā redzama pirms vairāk nekā 200 gadiem iegrebtā robežzīme, norāda uz bijušo robežas vietu starp Kurzemes hercogisti un Krievijas guberņu. Mūsdienās tas iezīmē Babītes un Jelgavas novada robežu. Akmens meklējams austrumos no Kalnciema – Kūdras ceļa (dienvidos no Labā purva) meža stigas malā un nezinātājam var būt grūti atrodams. Šajā nolūkā noderēs ceļa apraksts: Ap 400 m dienvidos no auto stāvlaukuma pie Liliju ezera no Kalnciema – Kūdras ceļa pa labi (austrumos) nogriežas meža ceļš, kas noved lejā no Krāču kalniem. Pa to jādodas ap 170 m tālāk, līdz tas strauji pagriežas pa labi (uz dienvidaustrumiem). Tad jādodas minētajā virzienā, līdz pēc ~ 0,5 km jāpagriežas uz ziemeļaustrumiem, kur vēl pēc ~ 0,4 km kārtējā meža ceļu krustojumā jāpagriežas uz ziemeļiem. Pēc ~ 0,4 km jānogriežas pa labi (uz austrumiem) uz lielas stigas, kuras kreisajā (ziemeļu) pusē aiz meliorācijas grāvja bezlapu periodā jau redzams apaļīgais akmens stāvs. Līdz akmenim ceļu sliktā stāvokļa dēļ var nokļūt tikai ar kājām. |
||
|
Maršruts “Baltijas ceļš” ir izveidots par godu unikālai akcijai 1989. gada 23. augustā, kad triju valstu iedzīvotāji sadevās rokās apmēram 600 km garā dalībnieku ķēdē un savienoja valstu galvaspilsētas – Viļņu, Rīgu un Tallinu. Vēsturiski šis ceļš izmantots un bijis zināms jau 14. – 15. gadsimtā un pat agrāk. Šajā reģionā graudaugu ēdieniem ir sena vēsture, daudzviet cep gardu rudzu ierauga rupjmaizi, Vidzemes pusē nogaršojiet to kopā ar kaņepju staku. Miežus cep karašās, vāra grūbu un bukstiņputrā. No kviešu miltiem cep ūdenskliņģerus ar ķimenēm. Graudu ceļam var izsekot zemnieku saimniecībās un atjaunotās vējdzirnavās. Vasaras saulgriežos daudzviet gatavo Jāņu sieru, ik dienas piedāvā arī citus gardus sierus no govs un kazas piena. Iecienītas dažādi gatavotas upju un ezeru zivis, vietējo mājlopu un mājputnu ēdieni, arī medījumi, aizdarīti ar gardām mērcēm. Dzīvas uguns dūmi sulīgam cepetim vai karstai zupai piešķir jauku smaržu. Piedevās – saknes un zaļumi, pupas, zirņi un sēnes. Zupām un salātiem pievieno savvaļas augus: skābenes, pieneņu, gārsu un jauno nātru lapiņas. Palutiniet sevi ar svaigu medu, speķa pīrāgiem, plātsmaizēm, kliņģeriem, saldēdienu no rudzu maizes, medus kūkām un piparkūkām. Piedāvājumā atradīsiet gan vienkāršus tradicionālos ēdienus, gan romantiskus mielastus pilīs un muižās, gan īpašu bruņinieku mielastu ar Livonijas laikam raksturīgu garšvielu izmantošanu. Slāpes var veldzēt ar zāļu tējām, bērzu sulām, ogu dzērieniem, gardu alu, vīnu vai stiprāka dzēriena glāzīti. |
||
|
A. Upīša ielā 18. Baznīca celta 1897. g. neogotikas formās (arhitekts H. Šēls) un tā ir viena no nedaudzajām 19. gs. pilsētas ķieģeļu ēkām. Dievnamā atrodas I. Zeberiņa altārglezna “Kristus izdziedina slimos” (1943. g.). Baznīcu no iekšpuses var apskatīt dievkalpojumu laikā, vai iepriekš piesakoties. Pie baznīcas apskatāms E. Laubes projektēts piemineklis (1926. g.) 80 latviešu strēlniekiem, kuri krituši 1. pasaules karā un apglabāti tuvāk Vēršupītei esošajos Brāļu kapos. Pie baznīcas apglabāti arī 1919. g. 18. maija Kauguru kaujas dalībnieki J. Kārkliņš un F. Siliņš. Iepriekš piesakoties, tūristu grupas baznīcu var apskatīt no iekšpuses. |
||
|
„Skaļā klusuma mājā“, kura atrodas senās Nevežas gravas nogāzē, tiek gatavots „laimīgais ēdiens” no visa, kas tiek audzēts saimniecībā. |
||
|
Saimniecība specializējas kazas piena produktu apstrādē, pieejami dažāda veida svaigie sieri, piens, kefīrs, biezpiens, fetas siers, krēmsiers. |
||
|
"Mežvidi" (SIA „Latgales dārzeņu loģistika”) savu darbu uzsāka jau 2007.gadā, un šobrīd piedāvā garšīgus un veselīgus sarkanos ķekaru tomātus. "Mežvidu" saimnieki arī turpmāk plāno tomātus audzēt un piegādāt pircējiem tieši ziemas mēnešos, kad veselīgi un vitamīniem bagāti dārzeņi ir vajadzīgi visvairāk. Siltumnīcās uzņēmums izmanto mūsdienīgas fotosintēzes tehnoloģijas, kuru dēļ baudāms iespaidīgs skats – no siltumnīcām staro violeta un spilgti sarkana gaisma. Tomātus apputeksnē ar dabisku metodi – izmantojot kamenes. Uzņēmuma darbības stils ir atvērts aktīvai dārzeņu nozares pārstāvju sadarbības veicināšanai un sabiedrības iepazīstināšanai ar tomātu audzēšanas procesu. |
||
|
Meklējama Beidas pilskalnā – stāvās Tebras (tās uzpludinājuma – Dzirnavdīķa) ielejas nogāzes augšdaļā. Baznīca celta kuršu pilskalnā, kur atradusies senās kuršu zemes Bandavas nocietinātā koka pils - Beida. Pirmā dievnama pirmsākumi ir meklējami 13. gs. otrajā pusē. Tā vairakkārt atjaunota un pārbūvēta. Tagadējo veidolu (gotika) tā ieguva 1860. g. pārbūvē un pēc 1730. g., kad uzcēla torni. Šī ir viena no vecākajām Kurzemes baznīcām. Līdz 16. gs. tā bija katoļu, pēcāk – luterāņu draudzes īpašumā. No baznīcas interjera ir jāpiemin Zauera firmas ērģeles (1904. g.), altāris (19. gs. otrā puse), Kurzemes bīskapa H. Bazedova kapa plāksne (16. gs.), zvans (1589. g.) u.c.
|
||
|
Viesu nama "Kalnarušķi" teritorijā uzcelts interesants skatu tornis, kas apvienots ar vienu no saimniecības ēkām ar skaistu skatu uz tuvāko apkārtni. |
||
|
The Baltic Coastal Hiking Route goes through Nõva Nature reserve where you will have exceptional views of the white and grey dunes. The beaches are popular for fishing and kite-surfing. In Dirhami you can spend some time in a cafe and from its terrace you will have a beautiful view of the sea and the port. Along the way you can also see ancient Swedish hamlets with a different cultural environment and landscape, as well as shallow lakes that have been separated from the sea. |
||
|
Kafejnīca "Eglīte" atrodas Ludzas pilsētas centrā. Piedāvā daudzveidīgu ēdienkarti un kompleksās pusdienas. Pavāra „rozīnīte” ir saldūdens zivis, kas zvejotas Latgales ezeros. Latviešu virtuve: ēdieni, kuru pagatavošanā izmanto līdaku, līni, karpu un zandartu. Ziemas saulgriežos pēc pasūtījuma gatavo asinsdesu, kupātus un cūkas šņukuru. Īpašais ēdiens: „Zivju siers” – aukstā uzkoda no maltas zivs ar piedevām. |
||
|
Lauku sētā piedāvā mājdzīvnieku, mājputnu un eksotisko maru apskati un izjādes ar poniju. Konsultācijas dārzkopībā un sīku dzīvnieku audzēšanā. Iespējams iegādāties paipalu olas, kūpinājumus, cāļus un jaunputnus. |
||
|
Atrodas Jēkabpils dienviddaļā – tirdzniecības centrā „Aura”. Lauku vides noskaņā veidotas omulīgas telpas, kur piedāvā maltītes visām ēdienreizēm. |
||
|
No māla veido interesantas krūzes ar uzrakstiem, zīmējumiem un dzīvnieku figūriņām to iekšpusē. Veido arī šķīvjus, māla podus, servīzes un "salocītus" traukus. Piedāvā ekskursiju, darba vērošanu, sīkplastikas un uzrakstu veidošanu uz traukiem. Interesenti ar ģipša formu var izspiest mazus dzīvnieciņus, darboties ar virpu un iegādāties suvenīrus, kā arī veikt individuālos pasūtījumus. Iespējams doties nelielā pastaigā (30 min) pa tuvumā esošo bijušo Paplakas garnizonu, kur pieejamas ugunskura vietas. |
||
|
Asares muižas romantiskā stila dendroloģiskais ainavu parks veidots 18. gs. un papildināts 19. gs. 2. pusē. Muižas parka teritoriju ieskauj laukakmeņu mūris. Bet parkā sastopamas daudz interesantas krūmu un koku sugas: Sibīrijas baltegles, Eiropas lapegles, duglāzijas, šķeltlapainie baltalkšņi, Švedlera kļavas, košumkrūmi, dažādi lakstaugi. Liepu alejā - 2 dižkoki. Tempļa kalna atjaunotajā lapenē - muižnieku tējas dzeršanas vieta ar skatu uz pili. |
||
|
Gārsenes evanģēliski luteriskā baznīca – baznīcu barons fon Budbergs bija iecerējis kā veltījumu savai mirušajai sievai, anglietei Ģertrūdei Vorsai. Tā celta ap 1905. gadu pēc arhitekta K.fon Engelharta projekta, bet būvdarbus vadīja arhitekts Eduards Kupfers (1873.-1919). Kokmateriāli vesti no tuvējā meža. Jauncelto baznīcu iesvētīja 1906. gada 1. oktobrī. Kopš 1922. gada baznīca pieder Gārsenes ev.lut. draudzei, tās balkonā atrodas Valkera firmas ērģeles, kas būvētas 1906. gadā Ludvigsburgā. Šīfera jumtu baznīcai uzlika 1976.-1979. gadā. 1988. gadā Restaurācijas pārvaldes jumiķi uzlika tornim kapara skārda jumtu. Torņa smailes lodē ielika kapsulu ar vēstījumu par Gārsenes vēsturi. 1991. gadā altāra daļā nokrāsoja griestus un sienas, restaurēja velves uzrakstu: “Nāciet pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu iepriecināt”. Blakus baznīcai tika uzbūvēta barona Budberga dzimtas kapliča, kura saglabājusies līdz mūsdienām un ir vietējās nozīmes Kultūrvēsturisks piemineklis.
|
||
|
35 m plats un 0,5m augsts Abavas upes ūdenskritums. Blakus labiekārtota teritorija ar teltsvietām, šūpolēm, piknika un ugunskura vietām. Iespējams apmeklēt visu gadu. Netālu Sabiles vīna kalns, Pedvāles Brīvdabas māksas muzejs, trulīšu nobrauktuve "Sventes dzirnavas" un citas apmeklēšanas vērtas vietas.
|
||
|
A/s "Latgales piens ir vienīgais piena pārstrādes uzņēmums Latvijā, kas ražo svaigpiena "Tējas sieru" ar dažādām garšām. Uzņēmums ražo arī kūpinātu siera desu, sieru salātiem un saldā biezpiena masas sieriņus "Gardumiņš", kā arī cita veida piena produktus. Produkciju var iegadāties Daugavpils tirgū, Rīgas Centrāltirgū, kā ari visās a/s "Latgales piens" tirdzniecības vietās Latvijā. |
||
|
Piltenes bīskapijas laikā - 13. gs. - vidū tika uzcelta konventa tipa pils. Vēlākās pils piebūves radās 16. un 19. gs., un izveidojās tai raksturīgais iekšējais pagalms. 19. gs. 30. gados pils fasāde ieguva mūsdienās redzamās neogotiskās formas. Laikā no 16. gs. līdz 1920. g. Ēdoles pils bija baronu Bēru dzimtas īpašums. Pēc 1905. g. dedzināšanas, pili divu gadu laikā atjaunoja. Pazīstama gan ar spoku stāstiem, gan ar rūķīšu kāzām, gan ar asins traipu pils Sarkanajā istabā, kas parādījies slepkavības vietā. Lai to noslēptu, tika uzbūvēts kamīns, taču traips parādījies atkal. Pēc privatizācijas ir atjaunoti interjeri, zāles, pagrabi, kas izdekorēti ar pilij raksturīgajiem elementiem. Pils telpas un skatu tornis ir pieejams apmeklētājiem. Parkā apskatāma Mīlestības aleja un Rūķīšu ozola vieta. |
||
|
Saimniecībā, kas atrodas Raunas upes krastā, audzē dažādas zivju sugas. Ziemas piedāvājumā ir dažādu lašveidīgo zivju makšķerēšana, bet vasarā var makšķerēt stores, sīgas, tilapijas un foreles. Sillakās var arī iegādāties zivis, bet apmeklētāju grupām sagatavo zivju degustāciju. Sillakas atrodas ~ 3 km no Liepasmuižas. |
||
|
Laipu taka atrodas Ķemeru Nacionālā parka teritorijā, iepazīstina ar augstā tipa purvu un unikālu biotopu – sēra avotu izplūdes vietu Raganu purvā, kur izveidojušies tikai šeit redzami savdabīgi ar sēra baktēriju radītām nogulsnēm piesātināti purva ezeriņi ar īpašu sugu klāstu, ainavu un sērūdeņraža smaržu – t.s. Sēra dīķi. Nekādā ziņā nedrīkst nokāpt no laipas un bradāt par sēra dīķiem! Teritorijā uzstādīta videonovērošana. |
||