Atpūta laukos
1921-1940 / 4325
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Darbnīcā ražo visu saimniecībā nepieciešamo – solus, galdus, pakaramos, virtuves piederumus, pirts baļļas, mucas, lieliskus suvenīrus no koka u.c. Darbus var iegādāties, kā arī veikt savu pasūtījumu. Ekskursijas. Skalu grozu pīšanas demonstrēšana, var mācīties paši pīt grozus, iepriekš piesakoties.
N/A
Veidots Ventas upes ielejas un tās pieteku krastu ainavas aizsardzībai. Papilē (Papilė) Ventas labā krasta nogāzē atrodas Baltijas mērogā unikālais un apskatei labiekārtotais Juras perioda atsegums (pazīstams kopš 1925. g.), kura slāņos atrastas un aprakstītas > 300 dažādas dzīvības formas.
N/A

Padomju armijas veidotais piramīdveida paugurs ar novērošanas punkta paliekām atrodas Ķeveles – Saldus ceļa malā, bijušā Zvārdes aviācijas poligona teritorijā. To izmantoja kā novērošanas punktu armijas mācību manevru koordinācijai. Skats uz bijušo poligonu un Zvārdes dabas parka un dabas lieguma mežu masīviem. Arī putnu vērošanai piemērota vieta. Uzmanību – nav labiekārtots!
N/A
3 dienas

Ventspils ir viena no attīstītākajām Latvijas pilsētām ar izcilu infrastruktūru, restaurētu vecpilsētu un Livonijas Ordeņa pili, tīru un labi ierīkotu balto smilšu pludmali, promenādi un dažādām izklaides un atpūtas vietām. Pilsēta ir piemērota ģimenēm, un bērni visvairāk izbauda Zilā karoga pludmali ar dažādām šūpolēm, slidkalniņiem, kā arī Bērnu pilsētiņu ar aktivitāšu zonām dažādu vecumu bērniem. Īss izbrauciens ar Mazbānīti, kas ir interesanta atrakcija gan bērniem, gan pieaugušajiem. Ūdens priekus var baudīt gan iekštelpu, gan āra akvaparkos. Dodieties izbraucienos pa tuvējo apkārtni, lai izbaudītu ainavisko jūras piekrasti, redzētu tradicionālos zvejnieku ciematus, kur iespējams iegādāties kūpinātas zivis tieši no zvejniekiem. Slīteres nacionālais parks ar skaistu skatu, kas paveres no Slīteres bākas, apburošā Kuldīga ar tās koka arhitektūru.
N/A

Saimniecībā no pašu audzētā 70 govju ganāmpulka ražo pienu, jogurtu, biezpienu, krējumu un sieru. Katru piektdienu to var iegādāties uz vietas - saimniecībā.
N/A

Atrodas Lielvārdes parkā 19. gs. sākumā celtajā Lielvārdes muižas klētī, ko vēlāk izmantoja kā dzīvojamo ēku. 1922. g. tai piebūvēja verandu. Muzejs ēkā ir izvietots kopš 1970. g., un tā krājumā ir materiāli par latviešu tautas eposu “Lāčplēsis” un tā autoru - Andreju Pumpuru (1841. – 1902.), kā arī par Lielvārdes novada vēsturi un etnogrāfiju. Blakus muzejam guļ liels akmens - Lāčplēša gulta (ap 80 t) ar atlūzu, kas ieguvusi Lāčplēša segas nosaukumu. Abi akmeņi savulaik atradušies Daugavā blakus Lielvārdes salai, kur tagad viļņojas Ķeguma HES ūdeņi. Turpat apskatāms t.s. Spīdalas koka bluķis, kas atvests no Aizkraukles. Minētie objekti atrodas pie stāva, klinšaina Daugavas krasta, kura piekājē viļņojas Daugavas plašie ūdeņi.
N/A

~40 km garš Rīgas jūras līča piekrastes posms ar trīs lielu upju – Lielupes, Daugavas un Gaujas grīvām, aprimušu kāpu veidojumiem un biotopiem, jūrmalas pļavām un mežainām jūrmalas kāpām, kas ir nozīmīgs rekreatīvais resurss.
N/A

Krogs "Aitiņlauvas" atrodas Rīgas - Liepājas autoceļa (A 9) 22. kilometrā. Kroga „rozīnīte” ir ēdieni, kas gatavoti no meža veltēm. Interjers veltīts medniecības tematikai. Blakus izvietots aploks ar dambriežiem.

Latviešu virtuve: buka cepetis, mežacūkas cepetis, brieža šķiņķa steiks, jēra cepetis, pildīta strauta forele.
N/A

Vāldamō - dzīvojamā ēka ar dzeltenu krāsojumu un dabisku jumta materiālu, kas celta pagājušā gadsimta sākumā kā jaunsaimniecība. Virgo - nākamā (ziemeļos) saimniecība aiz Valdamo. Celta kā jaunsaimniecība pagājušā gadsimta divdesmitajos gados. Dzīvojamai ēkai (1930. g.) interesanti kokgriezumi. Fīlmaņi - nākamā (ziemeļos) aiz Virgo. Senatnīgā izskata ēka celta 20 gs. sākumā kā mazistaba. Silkalnus atrodam, ja ceļa krustojumā pagriežamies pa labi – Pitraga virzienā. Tā ir dzeltena krāsojuma ēka, kas celta ap 1906. g. kā mazistaba. Norpiedagi – atrodas dienvidos aiz Silkalniem. Brūna krāsojuma un lielāka izmēra kā iepriekšējā. Dzīvojamo ēku ap 1906. g. kā mazistabas klēti cēlis aktīvs lībiešu sabiedriskais darbinieks un laivu būvētājs Didriķis Volganskis (1884. – 1968.). 1912. g. šeit dzimis viņa dēls Edgars Valgamā, kas arī bija lībiešu kultūras darbinieks un strādājis par mācītāju Somijā. Anduļi atrodas pie iepriekš minētā ceļu krustojuma. Viena no lielākajām ciema vecsaimniecībām un arī ciema vecākā sēta, kuras vēsture zināma no 1680. gada, kad to sauca par Kūkiņiem. Tajā ietilpst dzīvojamā māja (~ 1909. g.), rija (1905. g.), klēts (19. gs. vidus) un dūmnams, kas uzsliets no pārzāģētas laivas. Zem Anduļu rijas daļas, kas celta kāpas mugurā, atrodas viduslaiku - t.s. Mēra kapi . Žoki – iepretim Anduļiem un otrpus ceļam. Pašreiz redzamā ēka būvēta uz vēsturiskās vecsaimniecības pamatiem. 19. gs. vidū Žokos atradās pirmā lasītmācīšanas skola lībiešu bērniem toreizējos Dundagas jūrmalciemos, kur par skolotāju strādāja lībietis Nika Polmanis (1823. - 1903.). Tilmači - nākamā (ziemeļos) saimniecība aiz Žokiem. Saglabājušās vairākas ēkas, kas tapušas 19. – 20. gs. mijā: brūna krāsojuma dzīvojamā ēka, stallis un klēts daļa. Veicot dzīvojamās ēkas restaurāciju, saimnieks ir atradis dēli ar uzrakstu „1825. Kurļandskaja guberņa". Iepriekš minētās septiņas vēsturiskās saimniecības un ēkas savulaik kandidēja uz iekļūšanu UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā.
N/A
5 dienas

Maršruts “Baltijas ceļš” ir izveidots par godu unikālai akcijai 1989. gada 23. augustā, kad triju valstu iedzīvotāji sadevās rokās apmēram 600 km garā dalībnieku ķēdē un savienoja valstu galvaspilsētas – Viļņu, Rīgu un Tallinu. Vēsturiski šis ceļš izmantots un bijis zināms jau 14. – 15. gadsimtā un pat agrāk.

Šajā reģionā graudaugu ēdieniem ir sena vēsture, daudzviet cep gardu rudzu ierauga rupjmaizi, Vidzemes pusē nogaršojiet to kopā ar kaņepju staku. Miežus cep karašās, vāra grūbu un bukstiņputrā. No kviešu miltiem cep ūdenskliņģerus ar ķimenēm. Graudu ceļam var izsekot zemnieku saimniecībās un atjaunotās vējdzirnavās.

Vasaras saulgriežos daudzviet gatavo Jāņu sieru, ik dienas piedāvā arī citus gardus sierus no govs un kazas piena. Iecienītas dažādi gatavotas upju un ezeru zivis, vietējo mājlopu un mājputnu ēdieni, arī medījumi, aizdarīti ar gardām mērcēm. Dzīvas uguns dūmi sulīgam cepetim vai karstai zupai piešķir jauku smaržu. Piedevās – saknes un zaļumi, pupas, zirņi un sēnes. Zupām un salātiem pievieno savvaļas augus: skābenes, pieneņu, gārsu un jauno nātru lapiņas.

Palutiniet sevi ar svaigu medu, speķa pīrāgiem, plātsmaizēm, kliņģeriem, saldēdienu no rudzu maizes, medus kūkām un piparkūkām. Piedāvājumā atradīsiet gan vienkāršus tradicionālos ēdienus, gan romantiskus mielastus pilīs un muižās, gan īpašu bruņinieku mielastu ar Livonijas laikam raksturīgu garšvielu izmantošanu. Slāpes var veldzēt ar zāļu tējām, bērzu sulām, ogu dzērieniem, gardu alu, vīnu vai stiprāka dzēriena glāzīti.
N/A

No Vecās pasta ēkas ir redzama Sv. Jāņa kolonna. Domājams, ka tā celta 17. gs. un sākotnēji kalpoja kā blakus esošā tirgus laukuma „ziņojumu vieta”. Vēlāk kolonnu pārdēvēja Sv. Jāņa - zvejnieku aizbildņa vārdā, jo daudziem Traķu apkārtnes iedzīvotājiem zveja bija ikdienas dzīves sastāvdaļa.
N/A

Saimnieks ļoti skaistā vietā (ar skatu uz Saukas ezeru) audzē gaļas liellopus, kas visa gada garumā nogana apkārtējo pauguru nogāzes. Novadīs ekskursiju, parādīs govis un piedāvās saldos ķiršus un ābolus no sava dārza.
N/A

Atrodas Mēmeles kreisajā krastā, 1,1 km no Bangām uz ziemeļiem. Vilis Plūdons (1874. – 1940.) bija izcils latviešu dzejnieks, tautiskā romantisma pārstāvis un skolotājs. Vilis Lejnieks (īstais vārds) dzima Bauskas apriņķa Pilsmuižas „Lejenieku” māju saimnieka Jāņa Lejnieka ģimenē. Mazo zēnu jau bērnībā ietekmēja vecmāmiņas stāstītās pasākas, nostāsti un skaitītās tautas dziesmas. V. Plūdons apglabāts netālu esošajos (0,3 km) dzimtas kapos – Plūdoņa kapos. „Lejeniekos” ir izvietota ekspozīcija, kas iepazīstina ar dzejnieka dzīves un daiļrades gaitām. Pie Zaķīšu pirtiņas sagaida zaķi no dzejoļa „Zaķīšu pirtiņa” motīviem.
N/A

Atraktīvās un miniatūrās būvēs un voljēros izvietoti ap 65 dažādu šķirņu truši. Bērni var apskatīt trušus un rast saskarsmi ar citiem mājdzīvniekiem – kazām un aitām.
N/A

Hāpsala kādzreiz bija aristokrātu iecienīta vieta, viņi mēdza šeit uzturēties vasaras laikā. Mūsdienās apmeklētājus vilina pilsētas šarms - mazās ieliņas, vecās koka ēkas un skaistā promenāde. Viens no iemesliem, kādēļ Hāpsala bija tik populāra kādreiz, bija SPA plašie piedāvājumi un iespējas, kas ir aktuāli arī mūsdienās. Interesants fakts: slavenajam komponistam Čaikovskim šī vieta bija viena no mīļākajām, kur pavadīt brīvdienas.
N/A

2015. gadā uzceltais skatu tornis atrodas dabas parkā „Daugavas loki”, Daugavas ielejas kreisajā krastā – Daugavpils novada Vescalienas pagastā. No torņa aplūkojama izcilā Daugavas loku ainava.
N/A

Saimniecība specializējas kazas piena produktu apstrādē, pieejami dažāda veida svaigie sieri, piens, kefīrs, biezpiens, fetas siers, krēmsiers.
N/A

Kafejnīca "Cope" atrodas Rideļos, pie Rideļu ezera Engures novadā. 20. gs. 20. gados atjaunotajās (darbību atsāka 1992. g.) ūdensdzirnavās var iepazīt vēsturiskos mehānismus un malšanas procesu, bet kafejnīcā nobaudīt no maltajiem miltiem ceptās pankūkas.

Latviešu virtuve: Siļķe ar biezpienu un vārītiem kartupeļiem. Pankūkas ar sēnēm, sieru, dārzeņiem, gaļu, medu, krējumu, biezpienu, saldējumu un karameli.
N/A

Abavas senlejas posms no Kandavas līdz tās ietekai Ventā ir ainaviskā un reljefa ziņā izteiksmīgākais upes ielejas posms Kurzemes novadā. Abavas ielejas dziļums sasniedz 30 – 40 m, platums – līdz pat 300 un vairāk metriem. Teritorija izceļas ne tikai ar lielu bioloģisko (> 800 augu sugu) un biotopu daudzveidību, dabas pieminekļiem – avotiem, ūdenkritumiem, iežu atsegumiem, dižakmeņiem, bet arī ar daudzajiem kultūrasvēstures pieminekļiem – pilskalniem, baznīcām, senkapiem, kultūrainavu, kā arī mazpilsētām – Kandavu un Sabili, kuru centri ir pilsētbūvniecības pieminekļi. Sabiles Vīnakalns un Pedvāles mākslas brīvdabas muzejs ir ļoti populāri tūrisma objekti. Kultūras vērtību aizsardzības nolūkos izveidota kultūrvēsturiskā teritorija „Abavas ieleja”. Lai „uzturētu” ielejas ainavu, Drubazās un Tēvkalnos „saimnieko” dzīvei savvaļā pielāgotie mājlopi. Tūristiem izveidotas dabas takas, bet Abava ir populārākā Kurzemes ūdenstūristu upe. Diemžēl, neskatoties uz ārkārtīgi lielo tūrisma un resursu potenciālu Latvijas mērogā, tie šobrīd ir nepietiekami minimāli izmantoti.
N/A

Dažāda vecuma Āfrikas strausu apskate, stāsti par un ap strausiem. Pieejami izstrādājumi no strausu spalvām, ādas un taukiem, svaigas strausu olas.