| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Patvērums daudziem vecticībniekiem, apkārtnē 5 baznīcas. Mustvē ciemā jau gadsimtus notiek gadatirgi. Šis ir arī tradicionāls zvejnieku ciems. |
||
|
Viena no retajām vietām Latvijā, kur savvaļā aug divas retas un aizsargājamas augu sugas – parastā īve un Baltijas efeja (sk. arī Rucavas īvju audzi). Teritorija nav labiekārtota un piemērota apskatei kā tūrisma objekts, kā arī dabā nav atpazīstamas tās robežas (nav informatīvo zīmju), tādēļ apmeklētājs bez botāniskām zināšanām šeit redzēs tikai „parastu” mežu. Austrumos no lieguma vairāku kilometru garumā stiepjas neliels valnis – bijušā šaursliežu dzelzceļa (600 mm, 41 km garš) līnija Dubeņi – Rucava, ko Pirmā Pasaules kara laikā būvēja vācu armija ar mērķi – izvest kokmeteriālus. |
||
|
Atrodas Preiļu dienvidrietumu daļā, Talsu ielā 21. Muzeja ekspozīcija veltīta keramiķa P. Čerņavska (1923. – 1997.) darbiem, kas izceļas ar savām gaišajām, dzeltenīgajām un spilgtajām glazūrām. Muzeja apmeklētāji var piedalīties māla izstrādājuma tapšanas (t.sk. cepļa izņemšana) procesā un iegādāties suvenīrus. |
||
|
Pie dažus metrus augstajām klintīm pavasaros un pēc
lietavām veidojas divi nelieli sezonāli ūdenskritumi.
|
||
|
Līgatnes centrā, straujās Līgatnes upītes labajā krastā ir izveidots skatu laukums, no kuras „tuvplānā” redzams viens no iespaidīgākajiem upītes smilšakmens atsegumiem – Lustūzis. Tā sienā vīd mākslīgi raktās Līgatnes pagrabalas, kuras vietējie cilvēki izmanto kā pagrabus un mantu glabātuves.
|
||
|
Karulas nacionālā parka lielākais ezers - 2,8 km garš, līdz 1 km plats. Ezera ziemeļaustrumu krastā atrodas parka apmeklētāju centrs. 5,5 m dziļais ezers ir gan zivīm, gan nostāstiem bagāta vieta. Ezera un tuvākās apkārtnes iepazīšanas nolūkā ir izveidota 3,5 km garā Ehijerva taka (Ähijärve teerada). Tās sākums atrodas pie iepriekš minētā apmeklētāju centra, kur izveidota atpūtas vieta un atraktīvs bērnu spēļu laukums. Taka sākumā ved gar ezera krastu, nelieliem mitrājiem un meža ceļiem, kas izmantoti iepriekšējos gadsimtos. |
||
|
Augsta ar mežu apaugusi kāpa, kurā 14. – 15. gs. atradusies pagānu svētnīca un observatorija. 1869. g. celta kapela un skulptūra. Stāsts par vaideloti Birutu, kas apprecēja Lietuvas dižkunigaiti Ķēstuti un dzemdēja tam dēlu Vītautu. |
||
|
Amatniecības centrā, kas atrodas bijušās Svētes muižas teritorijā, organizē radošās darbnīcas. Te var iegādāties jau gatavus keramikas izstrādājumus, gan veikt individuālos pasūtījumus. |
||
|
Agrākos laikos Kūrmājas prospekts bija galvenais ceļš uz pludmali. Tā malās redzami grezni 19. – 20. gs. mijas nami un villas, kas piederēja aristokrātiem – piekrastes un jūras labumu baudītājiem. Te meklējami Liepājas himnas „Pilsētā, kurā piedzimst vējš” bronzā darinātie tēli – Laivinieks, Dzintara latvieši, Vārna u.c. Prospekta galā slejas piemineklis bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem (uzstādīts 1977. g.). Tas simbolizē sievieti, kas gaida mājās pārnākam savu vīrieti.Kūrmājas prospektā 16/18 atrodas Liepājas vēstures un mākslas muzejs. Muzeja krājums (kopā > 100 000 eksponāti) izvietots 1901. g. eklektisma stilā (ar gotikas elementiem ) celtā namā, kas tapis pēc Berlīnes arhitekta Ernesta fon Īnes skicēm un P. M. Berči projekta. Ekspozīcijā apskatāma akmens stēla – vienīgais šāda veida savrupatradums Baltijas valstīs no Grobiņas kapu lauka (Skandināvu senkapi). |
||
|
Igaunijas vecākais un lielākais dzērienu ražotājs, alus darītava A. Le Coq, alus darītavas muzeja apmeklētājus aicina iepazīt alus gatavošanas vēsturi un alus kultūru, mūsdienu alus ražošanu, kā arī to nobaudīt. Aplūkojami vairāk nekā 2000 eksponāti, un muzeja krogā var degustēt gan alu, gan citas labas lietas. Alu un ar to saderīgās uzkodas, kā arī suvenīrus var iegādāties mazajā muzeja veikaliņā. |
||
|
Rāznas ezera austrumu, dienvidu un rietumu krastu ieskauj ceļi, no kuriem daudzviet paveras plaši, ainaviski un neparasti skatu punkti uz otru Latvijas lielāko ezeru. Īpaši ainavisks ir Rēzeknes – Ezernieku ceļa posms starp Foļvarkovu un Vilkakrogu.
|
||
|
Meklējams Bērtuļu kapos. Veidots pēc L. Švalbes projekta. Pieminekļa priekšpusē ir izvietota bronzas plāksne, kurā rakstīts: „Dziļā pateicībā par Latviju kritušajiem tautas varoņiem. 10. Rūjienas Vanagu novads”. Otrpus pieminekļa ir uzraksts „Dievs, Tēvzeme, Tauta”. Pieminekli atjaunoja 1989. gadā. |
||
|
Baznīca atrodas pilsētas centrā - Svētā Ludviga laukumā. Dievnams, ko uzskata par spilgtāko Latgales baroka pieminekli, būvēts laikā no 1755. līdz 1767. g. pēc itāliešu arhitekta Antonio Parako projekta. Ticīgo pasaulē šī ir ļoti svarīga vieta, jo 1775. g. no Romas atveda Krāslavas patrona Svētā Donāta relikvijas, kuras 1818. g. novietoja šim nolūkam speciāli celtā kapličā. Kopš 1790. gada līdz pat mūsdienām pirmajā svētdienā pēc Svētā Pētera dienas tiek svinēti Svētā Donāta svētki. Dievnamā ir 13 altāri. Centrālā altāra freskas „Svētais Ludvigs dodas krusta karā” autors ir itāļu mākslinieks F. Kastaldi. Vēlāk centrālo altāri papildināja ar tāda paša nosaukuma poļu mākslinieka J. Mateiko altārgleznu. Baznīcas pagrabos (atjaunoti) ir apskatāmas grāfu Plāteru kapenes, kas izveidotas 1775. gadā. Tās ir patiesi iespaidīgas, tādēļ dievnamu vērts izstaigāt vietējā gida pavadībā. Dievkalpojumi notiek katru dienu, tādēļ baznīcu var apskatīt arī no iekšpuses. |
||
|
Pie ceļa, kas no Bernātu ciema centra ved uz jūru, redzamas augstas ar mežu apaugušas kāpas. Uz vienas kāpas (ir norāde) novietots piemiņas akmens ar pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes 1924. g. teiktiem vārdiem: “Te jābūt kūrortam.” Atrodas Bernātu dabas parkā. |
||
|
Kandavas keramikas ceplī keramiķe Linda Priedniece interesentiem piedāvā iespēju pašiem iemēģināt roku podnieka darbā un piedalīties cepļa atvēršanās pasākumā. Keramikas darbu pasūtīšana un iegāde. |
||
|
Unikālais tematiskais parks pirmatnējās Piritas upes krastā ir izveidots ar mērķi apmeklētājiem raisīt interesi par seno vikingu diženumu. Iespējas: vikingu pils, buršanās slietenis, smēde, senlaiku spēles, teatralizēti uzvedumi, izbrauciens vikingu kuģi pa Piritas upi bagātību meklējumos, vizināšanās vienkoču laivās, kaujas ar akmeņu metamām ierīcēm, loka šaušana, cirvja mešana, alas un melnā pirts, foreļu makšķerēšana, ekstrēma nakšņošana, ēdināšana u.tml. |
||
|
MIKO konditoreja pēc savām īpašajām receptēm gatavo vairāk kā 100 produkcijas veidus - kūkas, pīrāgus, eklērus, cepumus. Sākotnēji tas tika darīts Saldū, bet kopš 2016. gada - arī Liepājā. Visu piedāvāto kopā ar kafiju iespējams nobaudīt nelielajās kafejnīcas telpās, turpat var veikt pasūtījumus, saņemt īpaši gatavotu produkciju un aplūkot mākslinieces Diānas Krūmiņas gleznas. Tiek piedāvāta arī apkalpošana un galdu klāšana banketiem un citiem svinīgiem pasākumiem. |
||
|
The tour starts at Jaunmokas Castle estate, where you will also find the Forest Museum. The pride of the castle is its unique painted tile stove (beginning of the 20th century) made of 130 painted tiles featuring 50 different views of the cities Rīga and Jūrmala. The Forest Trails runs along smaller tracks through the Austrumkursa Uplands, the valley of the river Slocene, along Lake Sekļa and Lake Jumprava to finally reach the town of Tukums. Well, the town takes pride in its pots, planters and flower beds with blooming roses along its streets. Next, the route meanders through forests to the demanding hillock of Milzkalns and Lake Valguma, where you will find the barefoot trail and a secluded art space within the woods. The Forest Trail continues to make a stopover at the Ķemeri National Park. The park is dedicated to protection of wetlands, since it is home to one of the largest marshlands of Latvia – the Great Ķemeri bog. As to the town – Ķemeri – it is the former balneological and sulphur springs resort. The tour ends in the village of Bigauņciems, where the Forest Trail joins with the Baltic Coastal Hiking Route (E9 European long distance path). Optionally, one can take a detour along the Lake Sloka trail with its bird-watching tower or pay a visit to the “Forest House” – the visitor’s centre of the Ķemeri National Park. |
||
|
Sprižu ģimenes bioloģiskā saimniecība "Dabas Gardumi" atrodas Mārupes novadā un tā apsaimnieko ogulājus 23 ha platībā. Audzē avenes, upenes, jāņogas, ērkšķogas, sausseržus, piparmētras, ābolus, plūmes u.c. Visas ogas svaigā veidā tiek piedāvātas sezonas laikā, kā arī tiek pārstrādātas, no kurām ražo dažādus augļu - ogu gardumus: augļu-ogu bumbiņas, salmiņus, sulas, marmelādes un tējas. Saražotā produkcija ir dabiska, garšīga, veselīga, šķiedrvielām un vitamīniem bagāta, jo pārstrādes procesā augļiem, ogām un garšaugiem tiek saglabāts pēc iespējas lielāks tā dabiskais sastāvs. Pārsvarā gardumi top no pašu izaudzētiem un savāktiem dabas izejmateriāliem (augļi, ogas, garšaugi), ražotajiem produktiem netiek pievienots cukurs, līdz ar to augļu-ogu gardumi ir lieliska gan ikdienas, gan svētku uzkoda kā maziem, tā arī lieliem baudītājiem. |
||
|
Ziemeļos no Cesvaines pils plešas parks, kuru šķērso ašā Sūlas upīte. Tās ziemeļu krastā slejas ap 15 m augstais un ar mežu apaugušais Cesvaines pilskalns ar pils īpašnieka Ādolfa fon Vulfa kapu. Saglabājies nostāsts par viņa vēlēšanos tapt aizvilktam uz kapu vietu ragaviņās. Neskatoties uz vasaras laiku, tas ticis īstenots. Parkā ir liela koku un krūmu sugu daudzveidība. Daļu no tiem no saviem ceļojumiem bija atvedis pats pils saimnieks. |
||