Līgatnes dabas takas, dibinātas 1975. gadā, ar mērķi iepazīstināt parka apmeklētājus ar Latvijas dabu, vietējo augu un dzīvnieku valsti, savvaļas zīdītājdzīvnieku sugām, dabas bioloģisko daudzveidību un aizsardzību. Pirmie Līgatnes dabas taku iemītnieki bija seši staltbrieži un meža cūkas.  Līgatnes dabas takās apskatāmi dažādu savvaļas sugu dzīvnieki, vērojamas neskartas dabas ainavas (arī no 22 metrus augstā skatu torņa), saklausāmas mežu un pļavu balsis, skatāma krāšņu gravu un klinšu ieskauta Gauja un tās senleja, kā arī baudāma aktīva atpūta un  brīnišķīgs miers. 
Pastaigu takas ierīkotas ~4 – 5 km garumā, ar atšķirīgām grūtības pakāpēm (gan augsnes un grants segumi, gan koka kāpņu posmi) dažādos apvidus apstākļos. Līgatnes dabas taku apmeklējumam vidēji nepieciešamas 2 – 3 stundas.
 

Dviragio ezera salā atrodošie Salu muiža un parks no putna lidojuma atgādina Lietuvas kartes aprises. Muižas saimniecības austrumu pusē esošais parks – jaukta plānojuma. Tas ir viens no senākajiem parkiem Lietuvā. Vēl Radviļiem saimniekojot, te bija meža parks, kurā koki netika cirsti. Parkā valdīja vietējo sugu lapu koku – kļavas, liepas, oši, apses, kuri šobrīd jau ir divi simtu gadu veci. Uz ezera pusi stiepjošā taka savieno aleju ar parka taku pie ezera. Līdz mūsdienām ir saglabājušies apstādījumi, aleju fragmenti.

Veisieji reģionālais parks (Veisiejų regioninis parkas) veidots (1992.g.) Sudavas augstienes (Sūduvos aukštuma) ainavu, bioloģiskās daudzveidības un kultūras pieminekļu aizsardzībai. Viena no parka bagātībām ir ezeri, kuru iegarenās formas liecina par ledāja darbības rezultātu. Pēdējā apledojuma laikā šeit atradusies ledāja mala. Ezerus (kopā – 37) ieskauj lielāki meža masīvi uz kontinentālām (iekšzemes) kāpām, kas piemēroti atpūtai dabā, dabas vērošanai, ogošanai un sēņošanai. Parkā ir iekārtotas peldvietas, kur patīkami gremdēties vasaras tveicē, izveidotas dabas takas, bet mazās upītes, kas savieno ezerus, ir piemērotas braucieniem ar kanoe laivām. Veisieji reģionālā parka teritorijā ir liela augu un dzīvnieku daudzveidība. Šeit tiek aizsargātas arī tādas retas sugas kā Eiropas kokuvarde Hyla arborea (parka simbols), purva bruņurupucis Emys orbicularis, dažādas orhideju sugas u.c.

Tālākais Hiiumaa salas ziemeļu punkts. Igaunijas augstākā čuguna bāka (1873. – 1875. g.) un piemineklis kuģa „Estonia” bojā gājušo piemiņai.

Atrodas dienvidos no Vienības nama. Skvērs veidots 19. gs. otrajā pusē. Tajā atrodas vairāki ievērības cienīgi objekti: strūklaka (20. gs. 20. gadi), latviešu tautas dzejnieka Andreja Pumpura krūšu tēls, piemiņas akmens Nevainīgajiem sarkanā terora upuriem un Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo kapela. Vienības ielas otrā pusē paceļas iespaidīgā Daugavpils universitātes ēka ar Raiņa pieminekli un saules pulksteni priekšplānā.

Lauku dzīves muzejs ierīkots 1991. gadā 18 ha teritorijā, kur autentiskas lauku sētas reprezentē Augštaitijas reģionu.

Augstā un purva vidusdaļā - pārejas tipa purvs, putniem nozīmīga vieta. Apmekļējumiem nav piemērota infrastruktūras trūkuma un sugu aizsardzības nolūkā.

This long-distance tour follows the Baltic Coastal Hiking Route from the Lithuanian coast, starting on the island of Rusnė and continuing to the Curonian Spit, running along the Baltic Sea coast to Cape Kolka and finally reaching Rīga.

On this route you will hike some sections of the Baltic Coastal Hiking Route and experience the diversity of coastal landscapes: rocky beaches, steep shores, overgrown beaches, bird migration sites, vast sandy beaches. You will walk on solitary beaches with no-one in sight for several kilometres just to suddenly find yourself in lively resort towns. There are both sections of hiking and bus transfers along the route.

Initially you will visit the peculiar island of Rusnė with its bird migration sites, observation towers and the delta
of the river Nemunas, which is Lithuania’s lowest point. Next, a ferry will take you to the just-as-impressive Curonian Spit – a lengthy spit of sand-dunes extending into the Baltic Sea of the coast of Lithuania. Here you will walk two sections of the Baltic Coastal Hiking Route enjoying the magnificent dunes and visiting the Lithuanian Sea Museum and the Dolphinarium. Then, heading north along the coast through the Seaside Regional Park, you will reach the Lithuanian beach capital Palanga and pay a visit to the Amber Museum.

Crossing the Lithuanian/Latvian border on foot you will stop over at the Pape Nature Park and enjoy its lighthouse, wild horses, the authentic fishermen village and local museum. The walk on lone beaches takes you to the top of the highest dune in Latvia – the Pūsēnu dune – and afterwards continues to reach the village of Bernāti. Next on the route is the windy seaside city of Liepāja, also known as the Latvian capital of rock music. Karosta is another distinctive site in Liepāja – it is the former military town and nearly every street of this part of the city has some footprints of its military heritage.

Heading further, your feet will take you through the solitary beaches of Ziemupe to the village of Pāvilosta. If you are lucky, you might find some ambers washed ashore. Pāvilosta is a small charming village with a marina and some notes of smoked fish lingering in the air. Moving on, from Ventspils through Slītere National Park, through the Livonian fishermen villages to finally reach the Kolka Cape – the meeting point of the Baltic Sea and the Gulf of Riga. Also, a top site for bird watching.

At the end of the tour, the Baltic Coastal Hiking Route leads to Engure Nature Park, meandering through reed trails running between the villages of Mērsrags and Engure. The tour ends in Jūrmala with its wide sandy Beaches, the bustling urban life of a resort town, impressive villas and summer cottages, and the Ragakāpa Nature Park in the resort’s neighborhood Lielupe.

Sakopta zemnieku saimniecība un dārzs, apskatāmi truši un dažādi mājputni  - vistas, cālīši.

Garš ciems abpus Lūžņas upei. 1937. g. te bija 36 mājas un 2 laivu piestātnes. 19. gs. 60. gados Lūžņa kļuva par vienu no kuģubūves vietām, bet padomju okupācijas gados tuvumā atradās militārās bāzes. 20. gs. 30. gados te vairākkārt ieradās somu valodnieks Lauri Ketunens ar igauņu studentu Oskaru Loritsu, kuri sagatavoja lībiešu valodas vārdnīcu. Lūžņā dzīvoja pirmais lībiešu mākslinieks Jānis Belte (1893 - 1946). Lūžņas lībiešu zvejnieka un zemkopja sēta “Dēliņi” apskatāma Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.