Atpūta laukos
1521-1540 / 4340
Nr Nosaukums Apraksts
N/A
35 m plats un 0,5m augsts Abavas upes ūdenskritums. Blakus labiekārtota teritorija ar teltsvietām, šūpolēm, piknika un ugunskura vietām. Iespējams apmeklēt visu gadu. Netālu Sabiles vīna kalns, Pedvāles Brīvdabas māksas muzejs, trulīšu nobrauktuve "Sventes dzirnavas" un citas apmeklēšanas vērtas vietas.
N/A
Štikānu vecticībnieku draudzes dievnams. 20. gs. 40-jos gados tika organizēta dievnama celtniecība uz veciem pamatiem. Šo namu cēla brāļi Uljans un Epifans Rogozini. Štikānu dievnamā atrodas aizsargājams mākslas priekšmets – Evaņģēlijs.
N/A

Vienīgais Salmu muzejs Latvijā (~ 370 salmu/sienu skulptūras/lelles). Salmu radošā darbnīcā ikviens (īpaši – bērni) pēc īpaši izstrādātas metodikas var iegūt pamata prasmes darbā ar salmiem un sienu. Sagatavotos darbiņus var ņemt līdzi. Saimnieki no salmiem gatavo svētku noformējuma un dizaina elementus, kā arī atraktīvus suvenīrus.
N/A

Lauku tūrisma mītne "Ausekļu dzirnavas" atrodas Iecavas upes krastā. Tajā tiek piedāvātas nakšņošanas iespējas pirts mājiņā un ūdensdzirnavu mājā. Brīvdabas muzejā (pagalmā un saimniecības ēkās) ir izstādīta Latvijas laukiem raksturīgo seno darbarīku, lauksaimniecībā izmantojamo mašīnu, mehānismu un sadzīves priekšmetu kolekcija. Atpūtai brīvā dabā ir pieejamas ugunskura un telšu vietas, bērnu rotaļu laukums. Tāpat apskatāma ūdensdzirnavu ēka, kur iespējams redzēt darbībā malšanas procesu - rupjmalšana, grūbošana, putraimu gatavošana.

Apmeklētājiem tiek piedāvāts "Dzīvā muzeja" koncepts - apvienot tehnikas un seno priekšmetu, darbarīku demonstrējumus ar rudzu maizes veidošanu un cepšanu malkas krāsnī. Tāpat iespējams piedalīties pīrāgu gatavošanā.
N/A

Saimniecība "Dižgāļi"  Alsungā nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, gaļas liellopu audzēšanu un aitu audzēšanu.

Apmeklētājiem ir iespēja aplūkot saimniecību, tajā esošos dzīvniekus, kā arī iegādāties svaigo produkciju. Saimniece pastāstīs par vietas vēsturi, kā arī pacienās viesus ar vistas zupu.
N/A

Atrodas skaistā vietā – Pilssalas dienviddaļā pie gājēju tilta pār Driksu.
N/A
Bijušajā pagasta padomes ēkā vietējie entuziasti – brāļi Imants un Ivars Novožilovi ir izveidojuši ekspozīciju par tuvākajā apkārtnē > 10 gadu laikā atrastajām 2. pasaules kara laika liecībām, kuru starpā ir ieroči, bruņutehnikas atliekas, dažādi karavīru sadzīves priekšmeti u.c.
N/A

Atrodas ļoti skaistā vietā – Krimuldas muižas kompleksa teritorijā, vienā no muižas vēsturiskajām ēkām. Mājīgs interjers, mākslinieka J. Annmaņa apgleznotas sienas. Piedāvā turpat muižā darinātos mājas vīnus un „Muižas stipro”. Garšīgas tējas, uzkodas un siltie ēdieni.
N/A

Arī sena apdzīvota vieta Nemunas kreisajā krastā. Līdz Liškavai var nokļūt no Druskininku vai Merķines puses, kur pāri Nemunai uzcelti tilti. Liškavā atrodas nozīmīgs vēstures pieminekļu kopums. Pazīstamākie ir Liškavas baznīca un klosteris (Liškiavos bažnyčia, vienuolynas). 1697. g. Liškava tika uzdāvināta Seiņu (Seinų) dominikāņu klosterim. Divus gadus vēlāk te ieradās un uz dzīvi apmetās dominikāņu mūki, kas laikā no 1704. – 1720. g. uzcēla tagad redzamo mūra baznīcu iepriekšējās koka baznīcas vietā. Laikā no 1699. – 1741. tai blakus uzcēla dominikāņu klosteri. Padomju laikā tajā izvietoja gan skolu, gan atpūtas bāzi, gan šūšanas darbnīcas. Mūsdienās ēku komplekss tiek atjaunots, darbojas baznīca (apskatāma no iekšpuses un pazīstama ar septiņiem rokoko stila altāriem) un klosteris. Te piedāvā arī „laicīgus” pakalpojumus - viesu namu, konferenču un semināru zāli, ekskursijas u.c. No klostera pagalma paveras plašs skats uz Nemunas ieleju. Dienvidrietumos no baznīcas atrodas divi ar dziļu Nemunas ielejas sānu gravu nošķirti pauguri – Liškavas svētkalns (Liškavas alkakalnis) un Liškavas pilskalns (Liškiavos piliakalnis), kurus savieno taka. To piekājē atrodas kuģīša piestātne, kas vasaras laikā kursē no Druskininkiem līdz Liškavai. Liškavas pilskalnā ir saglabājušās 14. gs. beigās Vitauta Dižā vadībā celtās un tā arī nepabeigtās pils drupas (torņa fragments). Pils savu stratēģisko nozīmi zaudēja pēc Grīnvaldes kaujas. No pilskalna un svētkalna paveras labs skats uz Nemunas ieleju un Liškavas baznīcu. Senvēstures pētniekiem noteikti ir jāuzmeklē arī kultakmens ar govs pēdu.
N/A
2 dienas

Ceļojums gardēžiem un ceļotgribētājiem, kurās  būs iespēja nogaršot ne tikai tradicionālos Kurzemes ēdienus, kā sklandraušus un žāvētas zivtiņas, bet arī pankūkas no svaigi maltiem miltiem, zemnieku gatavotos sierus, mājas vīnus un citas lauku veltes. Līdz ar lauku labumu degustācijām varē izstaigāties dabas takas un iepazīt kultūrvēsturisko mantojumu. 

Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma​
N/A
Dūņu reģenerācijas dīķi – vieta, kur tiek deponētas kūrorta rehabilitācijas centrā „Jaunķemeri” izmantotās dūņas.
N/A
Ainaviski atklāta teritorija plašu lauksaimniecībā izmantojamo zemju masīva vidū abpus Užavas upei kādus desmit kilometrus pirms tās ietekas Baltijas jūrā. Teritorija uz visām pusēm lieliski ir saskatāma no Vendzavas – Ziru ceļa, kas to šķērso dabas parka ziemeļdaļā. No šī ceļa var nodoties arī putnu vērošanai (galvenais iemesls dabas parka izveidei – migrējošo putnu un griežu aizsardzība), kas Užavas pļavās koncentrējas pavasara un rudens migrāciju laikā. Citādā ziņā teritorija nav labiekārtota.
N/A
Grigaļciemā daļēji sagabājies vairāku ēku kompleks, par kura kādreizējo pielietojumu trūkst informācijas. Ēkas jauktas un izmantotas būvmateriāliem. Ja paskatās dabā un aerofotogrāfijās, redzams, ka militāriem mērķiem ir izmantota daudz lielāka teritorija, kā kartē atliktais punkts, jo ziemeļos un rietumos no tās atrodas bijušie tanku (?) poligoni. Arī ceļa malā, kas ved uz jūru redzamas pamestas militārās būves.
N/A

Līdz 18. gs. šajā vietā bija koka baznīca, kamēr 1798. g. uzcēla mūra baznīcu, kas cieta 1. pasaules karā, bet 2. pasaules kara laikā to uzspridzināja. Tikai pusgadsimtu vēlāk - 1991. gadā tika uzsākti atjaunošanas darbi, kas joprojām turpinās. Tagad redzamais dievnams ir iepriekšējā līdzinieks.
N/A
1 diena

Tūrisma gide Ineta Jansone piedāvā ekskursijas grupām uz Ķemeriem un iepazīstina ar Ķemeru kūrorta vēsturi. Kopš seniem laikiem Ķemeri slaveni ar to, ka šeit ir daudz sērūdeņu avotu un ārstnieciskās dūņas. Šurp brauca ārstēties kopš 19. gs. sākuma. 1838. gadā Ķemeros nodibināja kūrortu. Ķemeru kūrortā ārstēja ādas un kaulu slimības, kā arī gremošanas un nervu sistēmas slimības. 1877.g. izbūvēja dzelzceļa līniju Rīga - Tukums, bet 20.gs. sākumā tika ieviesta tiešā dzelzceļa satiksme ar Maskavu. Kūrorts bija ļoti populārs un katru gadu arvien vairāk viesu brauca šurp ārstēties. Īsi pirms I Pasaules kara atklāja elektriskā tramvaja satiksmi starp Ķemeriem un jūru - Jaunķemeriem. Ķemeri atrodas starp purviem un ezeriem, 6 km attālumā no Rīgas jūras līča.
Dodoties ekskursijā, būs iespēja iepazīties ar Ķemeru kūrorta nozīmīgākiem vēstures un arhitektūras objektiem, kuri ir starptautiski slavenā kūrorta ziedu laiku liecinieki: Ķemeru sanatorija, pareizticīgo baznīca, ūdenstornis, restorāns „Jautrais ods”.
N/A
2 dienas

Aukštaitija ir lielākais un viens no senākajiem Lietuvas novadiem, kas kopš 15. gs. saukts par „īsto Lietuvu”. Šajā ceļojumā baudīsiet lauku labumus, ko Aukštaitijas novads piedāvā mūsdienās.
    
Anīkšču (Anykščiai) rajonā apmeklēsiet ārstniecības augu saimniecību, cienājoties ar ozolzīļu kafiju un zāļu tējām, turpinājumā viesošanās zvejnieku ciemā Ginučiai, kur īpašā zivju zupas recepte radusies 17. gs. Ignalinas rajonā apmeklēsiet ūdensdzirnavas un biškopības muzeju. Eiropas kulinārā mantojuma tīkla restorānā var baudīt tradicionālo virtuvi un iemācīties cept lietuviešu tradicionālo saldumu – šakotis. Pēc pastaigas ainaviskā Zarasai ezera krastā dosieties uz dzirnavām, lai mācītos cept maizi un pankūkas no rudzu miltiem. Jauks tūres nobeigums alus darītavā, kur dara nefiltrēto dzīvo alu un apskatāma seno aldaru darba rīku kolekcija. 
N/A
No Ludzas pilskalna paveras viens no interesantākajiem Latgales skatiem uz vecāko Latvijas pilsētu un tās vēsturisko centru, Lielo un Mazo Ludzas ezeru, Livonijas ordeņa pilsdrupām, Baznīckalnu, dievnamiem. Novadpētniecības muzeju, Amatnieku centru u.c. objektiem.
N/A

No Kronvaldu Ata (1837. – 1875.) – izcilā latviešu publicista, pedagoga un valodnieka dzimtajām mājām – „Lejas Miķiem” Priekules novada Krotē nekas līdz mūsdienām vairs nav saglabājies. Māju vietā uzstādīta piemiņas plāksne ar uzrakstu: „Katram tā vieta svēta, kur piedzimis, audzis” (A. Kronvalds).
N/A
12 dienas

Maršruts iekļaujas kā Latvijas, tā arī Igaunijas valstu robežās. Tā kopējais ilgums ir 9 dienas, ar iespēju paplašināt līdz 12 dienām. Maršruta galvenā mērķauditorija ir neatkarīgi, individuāli ceļotāji, pārvietošanās noris ar velosipēdu un pat ar kanoe laivu.

Kopējais maršruta garums sasniedz ~ 446 km riteņbraucienā un ~ 7 km laivošanā. Maršruta galvenais ceļš: Rīga - Gaujas Nacionālais Parks - Otepaa - Upe Ahja - Tartu - Lahemā Nacionālais Parks - Tallina.
N/A

Avinurmes dzīves veida centrā ir izstādīta izzinoša ekspozīcija par apkārtnes kultūras vēsturi, atvērtas kokapstrādes un rokdarbu darbnīcas. Kokapstrādes darbnīcā iespēja strādāt uz vecmodīga ēvelsola. Rokdarbu darbnīcā varēsiet izmēģināt dzijas šķeterēšanu un auduma aušanu. Grupām ir sagatavotas īpašas 1 - 3 stundu ilgas programmas.