Celmiņš
Celmiņu kopā ar citiem atved uz Karostas cietumu, bet viņš izmanto burzmu cietuma pagalmā, noģērbj virsējo civilapģērbu, paliek vācu frencī un droši paceltu galvu garām sargam iziet ārā.
Celmiņš 1944. gada augustā atmucis no Volhovas frontes uz mājām – uz Liepāju. (Vecpilī viņam bijuši arī radi, māsa dzīvo kaut kur tur vēl šodien). Liepājā viņu noķer un iesauc atkal, šoreiz flotē. Celmiņš dezertē atkal, žandarmu patruļa noķer viņu Liepājā uz ielas. Celmiņš, brīvē būdams, nopircis tirgū vācu virsnieka frenci, ko, lai siltāk, pavilcis zem civilapģērba. Celmiņu kopā ar citiem atved uz Karostas cietumu, bet viņš izmanto burzmu cietuma pagalmā, noģērbj virsējo civilapģērbu, paliek vācu frencī un droši paceltu galvu garām sargam iziet ārā. Tomēr vēlāk viņu noķer vēl trešo reizi. Cietumā nošauj. Vecāki saņem miršanas apliecību, kurā norādīts kapa numurs. (tagad uzstādīts krusts pretī cietumam aiz garāžām pāri ielai).
| Stāstā iesaistītie tūrisma objekti | ||
|---|---|---|
 |
Karostas cietumu nevajag aprakstīt. Tas ir jāpiedzīvo un arī jāizdzīvo! Un tāda iespēja ikvienam tiek piedāvāta. Šobrīd Latvijā labākais militārā mantojuma tūrisma produkta piemērs, no kā var mācīties ikviens. Blakus atrodas arī objekti 30002, 30037, 30038, 30039. |
|
