Seces-Sērenes 2-gadīgā lauksaimniecības skola. Sērenes biedrība kopā ar Seces biedrību 1922. gadā atvēra 2 -gadīgu lauksaimniecības skolu. Sērenes lauksaimniecības biedrībai tika piešķirta "Talsiņas" muižas jaunsaimniecība ar 54 pūrvietām zemes un 3 ēkām. Šeit pirmās brīvvalsts laikā skolojās tuvākās apkaimes jaunieši - gan meitenes, gan zēni.
Šīs skolas audzēkne Dzidra Elksne (dzimusi 1918.g. 18. nov., vienā dienā ar Latvijas valsti) par skolā apgūstamo "Ievas Stāstu" žurnālistei stāsta:" Man no Sērenes lauksaimniecības skolas laikiem palikušas bildes, kur mēs, visas meitenes, stāvam tautastērpos. Tos pašas noaudām un uzšuvām. Visas audām Krustpils novada rūtainos svārkus, bet villainītes izšuvām katra ar citiem rakstiem. Viena gada laikā tautastērpam vajadzēja būt gatavam... Mājturības stundās virtuvē iemācījāmies gatavot ikdienas un godu ēdienus, cepām maizi un tortes, klājām godu galdus. Kūtī gājām strādāt, un visu par lopiem mums vajadzēja zināt. Dārzā potējām ābelītes, veidojām puķu dobes un apguvām skaistas sētas iekārtošanas prasmes. Divu gadu laikā mums iemācīja visu, kas jāzina un jāprot labai lauku sētas saimniecei."
Daugavu ne velti sauc par mūsu Likteņupi, Sirdsdaugavu, Māmuliņu. Tā kā liela un pilnasinīga ūdens artērija plūst cauri mūsu zemei un vēsturei. Vikingi to esot pazinuši un izmantojuši jau no 5. gadsimta. Krāslava kā sena Daugavas pilskalna vieta bezbailīgajiem kuģotājiem bijusi labi pazīstama, jo lejpus tās varējis kuģot ar uzvilktām burām, tā dēvēta sāgās par Dynasaiforgarðr.
Preču plūsma no austrumu puses slīd lejup pa straumi līdz Rīgas vietai, tur tiek pārkrauta jūras kuģos un nonāk Eiropā, tā bijis daudzu gadsimtu garumā. To pārvaldīt un kontrolēt gribējuši daudzi, par to liecina pilskalnu un piļu, arī lielais apdzīvoto vietu skaits gar tās krastiem. Majestātiskās Kokneses pilsdrupas, Krustpils, nu jau ar zāli apaugušais varenais pilskalns Aizkrauklē, tāpat Daugmalē. Unikāli ir abi saglabājušies cietokšņi, tie Daugavgrīvā un Daugavpilī ir kā lielas atslēgas, kas aizslēdz vai atslēdz šo vareno un seno tirdzniecības ceļu. Daugava glabā senās, vēl Sv. Meinarda celtās Ikšķiles baznīcas drupas, tā tiek uzskatīta par pirmo mūra celtni Baltijā. Turpat netālu atrodas Nāves sala, kur latvju strēlnieki cīnījās par savas valsts un zemes nākotni, sargājot katru pēdu zemes. Bermontiešiem Daugava nebija pārvarama - strēlnieki Rīgu nosargāja.
Unikāli ir Daugavas loki, slavenā Slutišķu sādža, jo tur Daugava vēl ir tāda, kāda reiz bijusi. Augstie dolomīta krasti un kanjoni, kas Daugavu reiz darīja unikālu visā Ziemeļeiropā, nu zuduši hidroelektrostaciju ezeru dzelmēs kopā ar mūžam raudošo Staburadzi, Liepavotu un Pērses ūdenskritumu. Atmodas laiks ir zīmīgs ar cīņu pret tolaik iecerēto Daugavpils hesu, kas būtu pilnībā iznīcinājis vēl palikušo mūsu Dižupes skaistumu. Mums izdevās to nosargāt, kaut nelielu daļiņu, bet izdevās. Tas jāturpina!
