Brīvības ceļš

Dobeles atbrīvošanas piemineklis

„Dobelnieki, celsim pieminekli! Ne tikai tādēļ, lai būtu mums, garām ejot, kur skatu mest, palūkoties, bet gan celsim viņu dziļākā, nopietnākā nozīmē! Celsim, lai viņš audžu audzēm pauž par mūsu varoņu cīņām, par latvju tautu, par kultūru un vēsturi. Lai pauž tiem, kas nāks pēc mums, lai māca un liek saprast mūsu valsts dzimšanas brīžus.” Tā dobelniekus aicināja fotogrāfs Fricis Kalniņš laikrakstā „Zemgales Balss” 1935. gada 6. martā. Vairāki desmiti gadi ir aizritējuši kopš pieminekļa atklāšanas, paaudzes nomainījušās, un piemineklis, no jauna atdzimis, pilda savu cēlo misiju.

Izcilā tēlnieka Kārļa Zemdegas veidotajam Dobeles atbrīvošanas piemineklim ir lemts dramatisks liktenis, kas raksturo Latvijas sarežģīto vēsturi pagājušā gadsimta otrajā pusē. Tas ir kļuvis arī par Latvijas trešās atmodas un Dobeles simbolu.

Ideja par pieminekļa celšanu, lai iemūžinātu Brīvības cīņās kritušo karavīru piemiņu, radās 1924. gadā. Pēc desmit gadiem to sāka veidot tēlnieks Kārlis Zemdega. Ziedojumu vākšanu, kurā iesaistījās daudzi dobelnieki, organizēja Dobeles atbrīvošanas pieminekļa komiteja.

1935. gada 4. augustā Vienības laukumā, Dobeles novada dziesmu svētku laikā, tika ielikts pieminekļa pamats, bet pats piemineklis uzstādīts un iesvētīts 1940. gada 9. jūnijā. Tas bija varoņu piemiņai un brīvībai pēdējais atklātais piemineklis neatkarīgajā Latvijā. Jau pēc astoņām dienām, 1940. gada 17. jūnijā, Latvijas valsts robežu šķērsoja okupantu armijas tanki.

Vien desmit gadus bija lemts piemineklim pacelties Vienības laukumā, kur tika ierīkoti Otrā Pasaules kara Brāļu kapi. 1950. gada 17. jūlijā tas kā padomju varai ideoloģiski nepieņemams tika iznīcināts saspridzinot, bet uz pamatakmens uzstādīts Brāļu kapu piemineklis.

Pieminekļa atjaunošanas idejas nesēja Trešās atmodas sākumā bija nelielā Latvijas Kultūras fonda Dobeles kopa. Pirmoreiz doma par pieminekļa atjaunošanu izskanēja 1988. gada pavasarī, un tūlīt sākas ziedojumu vākšana. Arī atjaunotais piemineklis ir tapis galvenokārt par Dobeles iestāžu un iedzīvotāju ziedojumiem. Jau rudenī darbu pie pieminekļa ģipša modeļa uzsāka tēlniece Inta Berga, bet akmeņkalis Juris Neimanis strādāja pie pamatakmens kalšanas. Vienlaikus nācās iesaistīties asās diskusijās par pieminekļa uzstādīšanas vietu. Iedzīvotāju aptaujā pārsvaru guva viedoklis, ka tam jāatrodas krustcelēs pie pilsdrupām, uz postamenta uzceltā tanka vietā. Lai atbrīvotu vietu piemineklim, 1990. gada 19. septembrī, dobelniekiem visu dienu stāvot pretim Krievijas armijas zaldātiem, tika demontēts okupācijas gadu simbols – piemineklis „Tanks”.

Pieminekļa svinīgā atklāšana notika 1996. gada 21. septembrī. Tagad katru gadu šajā dienā pie pieminekļa tiek veidots ziedu paklājs.

Dobeles novada TIC, 28.10.2016

Izmantotie avoti:

Dobeles novada TIC arhīvs

Stāstā iesaistītie tūrisma objekti
5 dienas	Brīvības ceļš	Vēsturisko ceļu no Rīgas uz Liepāju cauri Dobelei, Saldum, Skrundai, Durbei un Grobiņai var izsekot jau no seniem laikiem, pat sākot no 13.gs. Par ļoti seniem laikiem liecina arī skandināvu apmetnes paliekas Grobiņas tuvumā. Šī maršruta apkārtnē norisinājušies daudzi notikumi, kas tieši saistīti ar Latvijas valsts tapšanu un Brīvības cīņām. Tīreļpurvā latvju strēlnieki ar savu cīņassparu un varonību Ziemassvētku kaujās apliecina, ka Jauna valsts ir dzimusi. Tīreļpurva takas var tagad izstaigāt ikviens un ielūkoties vēsturiskajā Mangaļu māju ekspozīcijā. Rīgu šajā ceļā nepārprotami iezīmē tagadējais Nacionālais teātris, kurā tiek pasludināta Latvijas Republika. Vēlāk arī jaunajai valstij naidīgais bermontiešu uzbrukums tiek apturēts Daugavas krastos un spēkā pārākais ienaidnieks tiek padzīts no Rīgas un arī Latvijas. Pulkveža O. Kalpaka muzejā "Airītēs" izveidota ekspozīcija par te notikušo kauju un O. Kalpaka dalību Brīvības cīņās un I Pasaules karā. Kaujas notika arī pie Skrundas un Saldus, savukārt Liepājā vācu ģenerālis fon der Golcs organizēja apvērsumu, un Latvijas Pagaidu valdībai nācās patverties uz kuģa Saratov, ar kuru tā ieradās Rīgā pēc tās atbrīvošanas. Liepāja kā osta nozīmīga bijusi visos laikos, ne velti kādreiz tai bijusi pasažieru satiksme pat ar Ņujorku.
	Dobeles atbrīvošanas piemineklis	Atrodas 0,1 km ziemeļos no Dobeles pilsdrupām - laukumā starp Tērvetes ielu un Liepājas šoseju. Tas veltīts 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem kareivjiem. 1940. g. pilsētas Vienības laukumā atklāto pieminekli (tēlnieks K. Zemdega) desmit gadus vēlāk uzspridzināja, bet 1996. g. atklāja no jauna (tēlniece I. Berga). Laukumā apskatāms 1989. g. uzstādītais piemiņas akmens (tēlnieks M. Zaurs) zemgaļu aiziešanai no Dobeles, kas notika 1289. g. Pirms aiziešanas uz Lietuvu, tie nodedzināja savu koka pili Dobeles pilskalnā. No laukuma paveras labs foto – rakurss uz Dobeles pilsdrupām.